Finanšu ministrijas reglaments

Izdots saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
75. panta pirmo daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Finanšu ministrijas reglaments (turpmāk – reglaments) nosaka Finanšu ministrijas (turpmāk – ministrija) struktūru, darba organizāciju, ministrijas amatpersonu un darbinieku (turpmāk – amatpersonas), ministrijas pastāvīgo struktūrvienību kompetenci un ministrijas padotībā esošās iestādes (turpmāk – padotības iestādes).

2. Ministrija veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumos Nr. 239 “Finanšu ministrijas nolikums” (turpmāk – Nolikums), kā arī citos normatīvajos aktos un reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

II. Ministrijas struktūra

3. Ministrijas struktūru nosaka reglamentā, ministrijas struktūrvienību reglamentos un ministrijas amatu sarakstā.

4. Ministrijas darbu vada finanšu ministrs (turpmāk – ministrs), kurš ir augstākā ministrijas amatpersona.

5. Ministra darbību nodrošina ministra padomnieki un ministrijas struktūrvienības.

6. Ministra padomnieka kompetenci ministrs nosaka amatpersonas darba līgumā un atsevišķos rīkojumos.

7. Ministram ir tieši pakļauts ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš nodrošina saikni starp ministru un Saeimu.

8. Ministram ir tieši pakļauts valsts sekretārs, kurš ir ministrijas administratīvais vadītājs.

9. Ministrijas amatu sarakstā nosaka amata vietu skaitu ministrijā un struktūrvienībās, amatu nosaukumus, amatu kodus pēc Profesiju klasifikatora, amatu statusu (darbinieka vai ierēdņa amats), amatu saimi un līmeni.

10. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, nodaļas un citas struktūrvienības.

11. Departamentā var veidot nodaļas. Nodaļu skaitu departamentā, kompetenci un nosaukumu nosaka attiecīgās struktūrvienības reglamentā un amatu sarakstā.

12. Ministrijas amatpersonas, kuras nav iekļautas struktūrvienībās, ir tieši pakļautas valsts sekretāram atbilstoši ministrijas amatu sarakstam, izņemot valsts sekretāra vietniekiem tieši pakļautās ministrijas amatpersonas.

13. Ministrijā ir šādas struktūrvienības (pielikums):
13.1. valsts sekretāra tiešā pakļautībā:
13.1.1. Audita un revīzijas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.1.1.1. Ministrijas sistēmu iekšējā audita nodaļa;
13.1.1.2. Eiropas Savienības finansēto programmu sistēmu novērtējuma nodaļa;
13.1.1.3. Koordinācijas un metodikas nodaļa;
13.1.1.4. Eiropas Savienības fondu finanšu revīzijas nodaļa;
13.1.1.5. Eiropas Savienības Kohēzijas fonda un ārvalstu finanšu palīdzības finanšu kontroles nodaļa;
13.2. valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos tiešā pakļautībā:
13.2.1. Budžeta departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.2.1.1. Valsts budžeta politikas nodaļa;
13.2.1.2. Valsts budžeta kopsavilkuma nodaļa;
13.2.1.3. Varas, valdības dienestu un tautsaimniecības finansēšanas nodaļa;
13.2.1.4. Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides finansēšanas nodaļa;
13.2.1.5. Aizsardzības un tiesībsargājošo iestāžu finansēšanas nodaļa;
13.2.1.6. Labklājības sfēras finansēšanas nodaļa;
13.2.1.7. Izglītības, zinātnes, kultūras un sporta finansēšanas nodaļa;
13.2.2. Finanšu vadības un metodoloģijas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.2.2.1. Budžeta metodoloģijas nodaļa;
13.2.2.2. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļa;
13.2.3. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.2.3.1. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļa;
13.2.3.1. Pašvaldību finansēšanas nodaļa;
13.3. valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos tiešā pakļautībā:
13.3.1. Nodokļu politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.3.1.1. Tiešo nodokļu nodaļa;
13.3.1.2. Pievienotās vērtības nodokļa nodaļa;
13.3.1.3. Akcīzes nodokļa nodaļa;
13.3.1.4. Starptautisko nodokļu jautājumu nodaļa;
13.3.1.5. Nodokļu kopsavilkuma nodaļa;
13.3.2. Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.3.2.1. Nodokļu administrēšanas politikas nodaļa;
13.3.2.2. Muitas lietu nodaļa;
13.3.2.3. Grāmatvedības politikas nodaļa;
13.3.3.   Nodokļu analīzes departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.3.3.1. Ietekmes analīzes nodaļa;
13.3.3.2. Ieņēmumu analīzes un prognozēšanas nodaļa;
13.4. valsts sekretāra vietnieka finanšu politikas jautājumos tiešā pakļautībā:
13.4.1 Tautsaimniecības analīzes departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.4.1.1. Makroekonomikas nodaļa;
13.4.1.2. Fiskālās ietekmes analīzes nodaļa;
13.4.2. Fiskālās politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.4.2.1. Tautsaimniecības un fiskālās pārvaldības nodaļa;
13.4.2.2. Starptautisko ekonomisko un finanšu lietu nodaļa;
13.4.2.3. Eiropas Savienības finanšu nodaļa;
13.4.3. Finanšu tirgus politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.4.3.1. Finanšu sektora pārvaldības nodaļa;
13.4.3.2. Regulējuma un politikas koordinācijas nodaļa;
13.4.4. nozares padomnieki Eiropas Savienībā;
13.5. valsts sekretāra vietnieka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos tiešā pakļautībā:
13.5.1. Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.5.1.1. Publiskās infrastruktūras plānošanas nodaļa;
13.5.1.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju plānošanas nodaļa;
13.5.1.3. Eiropas Sociālā fonda plānošanas nodaļa;
13.5.1.4. Stratēģiskās plānošanas nodaļa;
13.5.1.5. Eiropas Savienības fondu tiesiskā nodrošinājuma nodaļa;
13.5.2. Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.5.2.1. Eiropas Sociālā fonda uzraudzības nodaļa;
13.5.2.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju uzraudzības nodaļa;
13.5.2.3. Publiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa;
13.5.2.4. Lielo projektu nodaļa;
13.5.2.5. Ieviešanas sistēmas nodaļa;
13.5.2.6. EEZ, Norvēģijas un Šveices projektu uzraudzības nodala;
13.5.3. Komercdarbības atbalsta kontroles departaments;
13.6. Administrācijas vadītāja tiešā pakļautībā:
13.6.1. Tiesību aktu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.6.1.1. Tiesību aktu nodaļa;
13.6.1.2. Valsts resursu politikas nodaļa;
13.6.1.3. Juridiskā nodaļa;
13.6.2. Finanšu un darbības nodrošinājuma departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.6.2.1. Finanšu nodaļa;
13.6.2.2. Grāmatvedības nodaļa;
13.6.2.3. Iepirkumu, līgumu un darbības nodrošinājuma nodaļa;
13.6.2.4. Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas nodaļa;
13.6.2.5. Informātikas nodaļa;
13.6.2.6. Komunikācijas nodaļa;
13.6.3. Stratēģiskās plānošanas un personālvadības departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:
13.6.3.1. Personālvadības nodaļa;
13.6.3.2. Stratēģiskās plānošanas nodaļa;
13.6.4. Kanceleja.

14. Struktūrvienību vadītājiem var būt vietnieki, kuru kompetence ir noteikta struktūrvienības reglamentā un amata aprakstā.

15. Ministrijā ir izveidotas šādas pastāvīgās institūcijas:
15.1. Audita komiteja;
15.2. Eiropas Savienības fondu starpinstitūciju izvērtēšanas darba grupa 2007.-2013.gada plānošanas periodam;
15.3. Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas attīstības projekta uzraudzības padome;
15.4. Eiropas Savienības struktūrfondu tematiskās izvērtēšanas konsultatīvā darba grupa;
15.5. Ētikas komisija;
15.6. Fiskālās disciplīnas uzraudzības komiteja un apakškomiteja;
15.7. Informācijas tehnoloģiju padome;
15.8. Ministrijas valsts noslēpuma objektu, NATO un Eiropas Savienības klasificētās informācijas pārbaudes komisija;
15.9. Latvijas Republikas un Flandrijas valdības sadarbības projektu pieteikumu vērtēšanas komiteja;
15.10. Ministrijas dokumentu izvērtēšanas ekspertu komisija;
15.11. Ministrijas licencēšanas komisija;
15.12. Ministrijas un tās padotības iestāžu ierēdņu disciplinārlietu izmeklēšanas komisija;
15.13. Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome;
15.14. Pašvaldību finanšu stabilizācijas procesa uzraugu darbības  izvērtēšanas komisija;
15.15. Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgā komisija;
15.16. Prognozēšanas darba grupa;
15.17. VAS „Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā nodoto būvju nojaukšanas atļauju izsniegšanas novērtēšanas komisija;
15.18. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu disciplinārlietu izmeklēšanas un izskatīšanas komisija;
15.19. Vienotās iestādes finanšu vadības, plānošanas un grāmatvedības uzskaites sistēmas izmaiņu vadības padome;
15.20. Vienotās iestādes finanšu vadības, plānošanas un grāmatvedības uzskaites sistēmas piegādes, ieviešanas un uzturēšanas projekta uzraudzības padome;
15.21. Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas ieviešanas projekta uzraudzības padome;
15.22. Apbalvošanas padome;
15.23. Dāvanu novērtēšanas komisija.

16. Reglamenta 15.punktā minēto pastāvīgo institūciju kompetence ir noteikta atsevišķā reglamentā vai citā dokumentā.

17. Valsts sekretārs ar rīkojumu nosaka ministrijā atbildīgās amatpersonas par atsevišķiem jautājumiem – par ministrijai doto uzdevumu izpildes kontroli, par valsts kapitāla daļu pārvaldes jautājumu koordināciju un citiem jautājumiem.

III. Ministrijas darba organizācija

18. Darba organizācijas kārtību ministrijā nosaka ministrijas iekšējie normatīvie akti.

19. Ministrs dod uzdevumus parlamentārajam sekretāram un valsts sekretāram. Ministrs var dot tiešus uzdevumus ikvienai ministrijas amatpersonai un atbilstoši savai kompetencei var dot tiešus uzdevumus padotības iestādes vadītājam.

20. Parlamentārais sekretārs atbilstoši savai kompetencei dod uzdevumus valsts sekretāram. Parlamentārais sekretārs atbilstoši savai kompetencei var dot tiešus uzdevumus ikvienai ministrijas amatpersonai un padotības iestādes vadītājam.

21. Valsts sekretārs dod uzdevumus valsts sekretāra vietniekiem, Administrācijas vadītājam un departamentu direktoriem, kuri nodrošina uzdevumu izpildi. Valsts sekretārs var dot tiešus uzdevumus jebkurai ministrijas amatpersonai.

22. Valsts sekretārs atbilstoši savai kompetencei var dot uzdevumus ministrijas padotības iestāžu vadītājiem.

23. Valsts sekretāra vietnieks un Administrācijas vadītājs dod uzdevumus pakļautībā esošo departamentu direktoriem un var dot tiešus uzdevumus pakļautībā esošo struktūrvienību amatpersonām, kuras nodrošina viņa rīkojumu izpildi.

24. Valsts sekretāra vietnieks un Administrācijas vadītājs atbilstoši savai kompetencei, ievērojot ministrijas struktūru un padotību, var dot uzdevumus citam valsts sekretāra vietniekam pakļauto struktūrvienību vadītājiem.

25. Departamenta direktors vada departamenta darbu un dod uzdevumus departamenta amatpersonām.

26. Nodaļas vadītājs vada nodaļas darbu un dod uzdevumus nodaļas amatpersonām.

27. Ja ministrijas amatpersona saņem tiešu uzdevumu no ministra vai parlamentārā sekretāra, viņa par to informē savu tiešo vadītāju, departamenta direktoru un attiecīgo valsts sekretāra vietnieku vai Administrācijas vadītāju, kuram viņš pakļauts. Valsts sekretāra vietnieks un Administrācijas vadītājs par to informē valsts sekretāru.

28. Ja ministrijas amatpersona saņem tiešu uzdevumu no valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka, Administrācijas vadītāja vai citas augstākas amatpersonas, kura nav tā tiešais vadītājs, viņš par to informē savu tiešo vadītāju un departamenta direktoru.

IV. Ministrijas amatpersonu kompetence

29. Ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra kompetence ir noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Nolikumā un citos normatīvajos aktos un atsevišķos rīkojumos.

30. Valsts sekretāra prombūtnes laikā (pārejoša darbnespēja, komandējums, atvaļinājums u.c.) valsts sekretāra pienākumus pilda ministra norīkots valsts sekretāra vietnieks vai Administrācijas vadītājs.

31. Valsts sekretāra vietnieks:
31.1. koordinē ministrijas politikas izstrādi, politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm savas kompetences ietvaros;
31.2. plāno, vada, organizē un koordinē sev tieši pakļauto struktūrvienību darbu, kā arī dod uzdevumus un norādījumus to vadītājiem;
31.3. nodrošina normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra uzdevumu izpildi atbilstoši savai kompetencei;
31.4. atbilstoši savai kompetencei pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām;
31.5. iesniedz valsts sekretāram priekšlikumus par tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, amatpersonu iecelšanu amatā vai pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no amata vai darba, amatpersonu pienākumu apjomu, amatpersonu darbības rezultātiem, amatpersonu materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie disciplināratbildības;
31.6. nosaka tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniedz valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus.

32. Valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos:
32.1. nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes), gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes) paskaidrojumu sagatavošanu, piedalās vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara sagatavošanā;
32.2. nodrošina valsts budžeta politikas definēšanu un ieviešanu;
32.3. nodrošina valsts  finanšu  vadības  un  budžeta plānošanas metodoloģijas saistībā ar budžeta stratēģijas jautājumiem veidošanu, koordinēšanu  un  uzlabošanu;
32.4. nodrošina vienotas politikas   sabiedriskajā   sektorā   nodarbināto atlīdzības jomā pilnveidošanu;
32.5. nodrošina pašvaldību budžeta veidošanas un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes;
32.6. koordinē ar gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi saistīto jautājumu risināšanu.

33. Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos:
33.1. organizē un koordinē nodokļu politikas izstrādi, nodrošina nodokļu politikas ietekmes izvērtēšanu un nodokļu ieņēmumu rādītāju analīzi un prognozes, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu nodrošina nodokļu politikas īstenošanu;
33.2. organizē un koordinē normatīvo aktu valsts muitas politikas jomā īstenošanu;
33.3. koordinē un nodrošina tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu projektu grāmatvedības, pārskatu un to revīzijas jomā izstrādi un saskaņošanu ar Eiropas Kopienas tiesībām un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem.

34. Valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos:
34.1. nodrošina sistemātisku, regulāru un profesionālu tautsaimniecības un valsts finanšu stāvokļa analīzi, makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes veikšanu;
34.2. lai nodrošinātu pamatojumu valsts finanšu politikai, kas vērsta uz tautsaimniecības ilgtspējīgu un stabilu izaugsmi, nodrošina valsts īstenotās fiskālās politikas ietekmes uz tautsaimniecību izvērtēšanu;
34.3. koordinē politikas ietvara, kas nodrošina tautsaimniecības izaugsmes, fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes nacionālā līmenī veidošanu un vadīšanu, kā arī nodrošina saistīto interešu aizstāvību starptautiskā līmenī;
34.4. nodrošina finanšu tirgus politikas veidošanu valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanai un ekonomiskās attīstības veicināšanai.

35. Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos:
35.1. nodrošina 2004.-2006.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošās iestādes un 2007.-2013.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkciju izpildi;
35.2. nodrošina ministrijas kā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes un Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta Phare  programmas nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un  Eiropas Savienības finanšu instrumenta  programmas “Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai”  programmu nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos funkciju izpildi;
35.3. koordinē ministrijas darbu  attiecībā uz valsts pozīcijas veidošanu par Eiropas Savienības Kohēzijas politiku un saistītajiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem attiecībā uz 2007.-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas periodiem;
35.4. nodrošina Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas uzturēšanu;
35.5. nodrošina ministrijas kā Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada  plānošanas perioda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.1.1.1.apakšaktivitātes „Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē” un Eiropas Savienības fondu darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.6.1.1. aktivitātes „Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana”, darbības programmas „Uzņēmējdarbība un inovācijas” papildinājuma 2.4.1.1. aktivitātes „Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana”, darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.7.1.1. aktivitātes „Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana” un 3.8.1.1. aktivitātes „Programmas vadības un atbalsta funkciju nodrošināšana” atbildīgās iestādes funkciju izpildi.

36. Administrācijas vadītājs:
36.1. koordinē ministrijas politikas izstrādi, politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm savas kompetences ietvaros;
36.2. plāno, vada, organizē un koordinē sev tieši pakļauto struktūrvienību darbu, kā arī dod uzdevumus un norādījumus to vadītājiem;
36.3. nodrošina normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra uzdevumu izpildi atbilstoši savai kompetencei;
36.4. atbilstoši savai kompetencei pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām;
36.5. iesniedz valsts sekretāram priekšlikumus par tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, amatpersonu iecelšanu amatā vai pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no amata vai darba, amatpersonu pienākumu apjomu, amatpersonu darbības rezultātiem, amatpersonu materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie disciplināratbildības;
36.6. nosaka tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniedz valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus;
36.7. nodrošina Finanšu ministrijas centrālā aparāta budžeta projekta izstrādi un ministrijas (resora) kopbudžeta projektu sagatavošanu un kontrolē kārtējā budžeta gada ministrijas budžeta izpildi, regulāru analīzes sagatavošanu par budžeta izpildi;
36.8. nodrošina ministrijas personāla vadības politikas izstrādāšanu un īstenošanu, vienotu personāla vadības noteikumu ievērošanu ministrijā;
36.9. kontrolē ministrijai paredzēto materiālo, tehnisko un finanšu resursu lietderīgu un racionālu izlietošanu, ministrijas lietvedības dokumentu apriti, nodrošina sevišķās lietvedības kārtošanu;
36.10. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un citu tiesību aktu projektu tiesiskuma papildu pārbaudi un atbilstību juridiskās tehnikas prasībām, nodrošina valsts resursu politikas izstrādi, ministrijas pārvades lēmumu, līgumu un iekšējo normatīvo aktu iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi, nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos, nodrošina uzraudzību par ministrijas padotībā esošo iestāžu lēmumu un rīcības likumību ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanā, nodrošina Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi ministrijas kompetencē esošajos jautājumos.

V. Ministrijas struktūrvienību kompetence

37. Audita un revīzijas departaments veic šādus uzdevumus:
37.1. izvērtē ministrijas, kā arī ministrijas rīkojumā par Iekšējā audita sistēmu noteikto padotības iestāžu un kapitālsabiedrību iekšējās kontroles sistēmas, sniedz valsts sekretāram šo sistēmu novērtējumu un iesaka nepieciešamos uzlabojumus, sniedz konsultācijas, kā arī uzrauga izteikto ieteikumu ieviešanu;
37.2. nodrošina Valsts kontroles un Eiropas Kopienas institūciju veikto revīziju un auditu ziņojumu saskaņošanu, kā arī ziņojumos sniegto ministrijas un padotības iestāžu kompetencē esošo ieteikumu ieviešanas uzraudzību;
37.3. izstrādā iekšējā audita politiku, nodrošina iekšējā audita koordināciju un vienotu iekšējā audita metodikas izstrādi, kā arī  iekšējā audita ilgtermiņa attīstības plānošanu valsts pārvaldē;
37.4. nodrošina informācijas apmaiņu ar Eiropas krāpšanas apkarošanas biroju;
37.5. nodrošina Eiropas Savienības fondu revīzijas iestādes funkciju īstenošanu 2007.-2013.gada plānošanas periodā;
37.6. nodrošina Eiropas Savienības fondu 2004.-2006.gada plānošanas periodam EQUAL programmas neatkarīgās struktūrvienības funkciju izpildi;
37.7. nodrošina gada kopsavilkumu par Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības veiktajām revīzijām, auditiem sagatavošanu;
37.8. nodrošina Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas revīzijas iestādes funkciju īstenošanu 2007.-2013.gada plānošanas periodā;
37.9. Eiropas Savienības fondu 2004.-2006.gada plānošanas periodam un Eiropas Ekonomiskās zonas daudzpusējā finanšu instrumentam, Norvēģijas valdības divpusējam finanšu instrumentam un Latvijas – Šveices sadarbības programmai nodrošina kontroles un audita funkciju izpildi.

38. Budžeta departaments veic šādus uzdevumus:
38.1. analizē un sagatavo priekšlikumus  valsts budžeta izdevumu, ieņēmumu un finansēšanas politikas izmaiņām, pilnveidošanai un ieviešanas nodrošināšanai;
38.2. sagatavo analītiskos aprēķinus un informācijas kopsavilkumus, lai nodrošinātu ar budžeta likumprojekta izstrādi saistītu lēmumu pieņemšanu;
38.3. sagatavo  maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjoma aprēķinus vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu ministrijām;
38.4. izstrādā gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu un tā paskaidrojumus;
38.5. nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi, izvērtējot ministriju  sagatavotos pieprasījumus valsts budžeta finanšu resursu un izdevumu sadalījumam, izvērtējot ministriju iesniegtos pieprasījumus par  gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas palielināšanu Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos, ministriju iesniegtos pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp ministrijām, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ministriju iesniegtos pieprasījumus  Eiropas Savienības  politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu līdzekļu pārdalei, ministriju iesniegtos pieprasījumus par gadskārtējā valsts budžeta likuma programmā „Apropriācijas rezerve” apstiprinātās apropriācijas pārdali un sagatavojot attiecīgu finanšu ministra rīkojumu;
38.6. izskata ministriju iesniegtos pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam sagatavo attiecīgus finanšu ministra rīkojuma projektus;
38.7. izvērtē un apkopo ministriju iesniegtos priekšlikumus gadskārtēja valsts budžeta likumprojekta otrajam lasījumam izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;
38.8. sniedz konsultatīvu un metodoloģisku palīdzību ministrijām budžeta projekta sagatavošanas, izpildes nodrošināšanas un valsts budžeta izdevumu politikas realizācijas jautājumos;
38.9. sagatavo analītiskos un prezentācijas materiālus un informāciju par valsts budžeta plānošanu, izpildi un valstī realizēto budžeta izdevumu politiku;
38. 10. nodrošina informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanu, uzturēšanu un pilnveidošanu valsts budžeta plānošanas procesā.

39. Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments veic šādus uzdevumus:
39.1. nodrošina ministrijas kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadošās iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu plānošanā un vadības sistēmas izveidē, tai skaitā tiesiskā regulējuma izstrādē un piemērošanā;
39.2. nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu 2004.-2006.gada plānošanas perioda un 2007.-2013.gada plānošanas perioda programmu izvērtēšanas organizēšanu;
39.3. nodrošina Latvijas Republikas interešu formulēšanu un aizstāvēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības kohēzijas politikas stratēģisko plānošanu par 2007.-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas periodu;
39.4. veic makroekonomiskās stabilitātes horizontālās politikas koordināciju;
39.5. nodrošina ministrijas kā Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, un Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes plānošanas un vadības sistēmas izveides un īstenošanas funkcijas izpildi;
39.6. nodrošina Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas noslēgšanas procesu atbilstoši starpvalstu vienošanās un citos normatīvajos aktos noteiktajai nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos kompetencei.

40. Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments veic šādus uzdevumus:
40.1. attiecībā uz 2004.-2006.gada plānošanas periodu - nodrošina programmu slēgšanas procesa vadību par Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumentu  un Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Virzības daļu; Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētajiem pasākumiem un aktivitātēm publiskās infrastruktūras jomā un uzņēmējdarbības un inovāciju jomā; Eiropas Sociālo fondu. Nodrošina Kohēzijas fonda līdzekļu izmantošanas administratīvo vadību;
40.2. attiecībā uz 2007.-2013.gada plānošanas periodu:
40.2.1. apkopo un izvērtē atbildīgo iestāžu un sadarbības iestāžu sniegto informāciju par Eiropas Savienības fondu finansēto pasākumu un aktivitāšu īstenošanas gaitu;
40.2.2. nodrošina neatbilstību gadījumu, iepirkumu pirmspārbaužu rezultātu, rezultātu par revīzijas iestādes veikto sertificēto izdevumu izlases veida pārbaudēm izskatīšanu un analīzi;
40.2.3. nodrošina Eiropas Savienības fondu līdzekļu finanšu apguves mērķu un prognožu izpildes, kā arī fizisko uzraudzības rādītāju izpildes uzraudzību;
40.2.4. izvērtē lielo projektu iesniegumus un grozījumu priekšlikumus;
40.2.5. nodrošina Eiropas Savienības fondu uzraudzības komiteju un regulāro un ikgadējo tikšanos ar Eiropas Komisiju organizēšanu;
40.3. Eiropas Savienības fondu ieviešanas sistēmas un kontroles jomā veic šādus uzdevumus:
40.3.1. nodrošina konsultāciju sniegšanu un izstrādā metodiskos materiālus un vadlīnijas par Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām Eiropas Savienības fondu ieviešanas jomā un par vadības un kontroles sistēmas jautājumiem;
40.3.2. nodrošina sadarbību attiecībā uz Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas ārējiem auditiem un revīzijām, pētījumiem un izvērtējumiem, kā arī nodrošina tajos minēto ieteikumu ieviešanas uzraudzību;
40.3.3. nodrošina Eiropas Savienības fondu tehniskās palīdzības un Eiropas Sociālā fonda administratīvās kapacitātes apakšaktivitātes vadību, īstenošanas efektivitāti un uzraudzību;
40.4. nodrošina Vadības informācijas sistēmas kā galvenā uzraudzības instrumenta pilnvērtīgu darbību uzturēšanu un pilnveides vadību;
40.5. nodrošina starpvalstu vienošanās un citos normatīvajos aktos nacionālajai atbildīgajai amatpersonai PHARE/Pārejas programmu administrēšanas ietvaros noteikto uzdevumu koordinēšanu PHARE/Pārejas programmu administrēšanas ietvaros līdz programmu slēgšanai;
40.6. atbilstoši kompetencei koordinē informācijas sagatavošanu Eiropas Investīciju bankas, kā arī citu starptautisko finanšu institūciju aizdevuma līgumos iekļauto nosacījumu izpildes nodrošināšanai, kā arī koordinē JASPERS tehniskās palīdzības instrumenta darbību Latvijā;
40.7. nodrošina ministrijas kā Eiropas Ekonomiskas zonas, Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes funkciju izpildi.

41. Finanšu un darbības nodrošinājuma departaments veic šādus uzdevumus:
41.1. sagatavo ministrijas izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu projektus un nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu budžeta programmu un apakšprogrammu izpildi, kā arī nodrošina regulāru piešķirto līdzekļu izlietojuma analīzes veikšanu;
41.2. sagatavo ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izpildāmo programmu un apakšprogrammu finansēšanas plānus, kā arī organizē to precizēšanu noteiktajos termiņos;
41.3. izstrādā ministrijas izpildāmo programmu un apakšprogrammu izdevumu tāmes, kā arī nodrošina to precizēšanu noteiktajos termiņos;
41.4. nodrošina ministrijas darbībai nepieciešamo preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām, organizē preču izsniegšanu ministrijas struktūrvienībām, kā arī organizē un veic ministrijas ikgadējo inventarizāciju;
41.5. izstrādā vienotu grāmatvedības resora politiku atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta grāmatvedības jomā, nodrošina ministrijas izpildāmo programmu un apakšprogrammu budžeta izpildes un grāmatvedības uzskaiti, sagatavo resora budžeta izpildes un grāmatvedības pārskatus;
41.6. nodrošina ministrijas izpildāmo ārvalstu finansēto projektu administratīvo, tehnisko un finanšu vadību;
41.7. saskaņā ar ārvalstu projektu iepirkumu plāniem sagatavo nepieciešamo iepirkumu dokumentāciju (konkursa nolikumus, līguma projektus u.c. dokumentus) un atbilstoši Publisko iepirkumu likumam organizē iepirkuma procedūras, nodrošinot iepirkuma komisijas vadību;
41.8. nodrošina Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumā ministrijai noteikto funkciju izpildi;
41.9. nodrošina ministrijas informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību, tai skaitā veicot pārraudzību un kontroli pār informācijas tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu izpildi un kvalitāti;
41.10. nodrošina ministrijas komunikāciju un sadarbību ar sabiedrību – nevalstiskajām organizācijām, fiziskām un juridiskām personām, un plašsaziņas līdzekļiem ministrijas kompetences jautājumos, kā arī veicina iekšējo komunikāciju starp ministrijas darbiniekiem.
 
42. Finanšu tirgus politikas departaments veic šādus uzdevumus:
42.1. analizē finanšu tirgus situāciju valstī un koordinē ministrijas pozīcijas izstrādi par finanšu tirgus politikas jautājumiem;
42.2. izstrādā nostāju un koordinē rīcību attiecībā uz Latvijas Republikas finanšu tirgus institūcijām, kurās valsts ir akcionārs vai ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, restrukturizāciju un tālāku attīstību;
42.3. nodrošina valsts politikas izstrādi un vadību finanšu tirgus nepilnību korekcijai, tajā skaitā, veic valsts atbalsta programmu finanšu tirgus darbībai izstrādes koordināciju un to ieviešanas un darbības pārraudzību;
42.4. izstrādā un koordinē politiku finanšu sektora stabilizācijai Latvijas
Republikā, tajā skaitā, krīzes vadībai un finanšu tirgus attīstībai;
42.5.organizē finanšu tirgu regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu un saskaņošanu ar ES tiesību aktiem;
42.6. analizē situāciju starptautiskajos finanšu tirgos, veido valsts nostāju par Eiropas Savienības un citu starptautisku institūciju iniciatīvām finanšu tirgus un finanšu pakalpojumu jomā;
42.7. veido valsts nostāju sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām, organizē valsts interešu aizstāvību tajās.

43. Finanšu vadības un metodoloģijas departaments veic šādus uzdevumus:
43.1. veido, koordinē un uzlabo valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģiju saistībā ar budžeta stratēģijas jautājumiem;
43.2. izstrādā un pilnveido vienotu politiku sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības jomā;
43.3. izstrādā normatīvo aktu projektus budžeta un finanšu vadības jautājumos, par budžeta izdevumu, ieņēmumu, finansēšanas, institucionālo sektoru un vispārējās valdības parāda klasifikācijām, kā arī priekšlikumus to grozījumiem;
43.4. izstrādā normatīvo aktu projektus sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības, tai skaitā darba samaksas un sociālo garantiju, un ar to saistītajās jomās:
43.4.1. tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonām un darbiniekiem;
43.4.2. centrālo valsts budžeta iestāžu amatpersonām un darbiniekiem;
43.4.3. valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, pašvaldību kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgajiem darbinie¬kiem;
43.4.4. ostu valdes locekļiem;
43.5. veic aprēķinus par nepieciešamo finansējumu atlīdzības sistēmas ieviešanai un uzturēšanai valsts budžeta un tā grozījumu  likumprojekta izstrādes gaitā;
43.6. izstrādā variantus mēnešalgu skalu pārskatīšanai no valsts budžeta finansētajām iestādēm saistībā ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām un veic aprēķinus par ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem;
43.7. regulāri sniedz atzinumus par savas kompetences jautāju¬miem – par tiesību aktu projektu atbilstību sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikai;
43.8. koordinē, uztur un aktualizē vienotu valsts budžeta finansētajās institūcijās strādājošo darba samaksas uzskaites sistēmu un nodrošina valsts pārvaldes iestāžu, to funkciju, personāla un to civildienesta attiecības izbeigušo personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmas uzturēšanu un pieejamību;
43.9. apzina esošo situāciju atlīdzības jomā sabiedriskajā sektorā, apkopo un analizē informāciju par valsts institūcijās strādājošo atlīdzību un nodarbināto skaita izmaiņām;
43.10. pastāvīgi sniedz konsultācijas ministrijām un to padotības iestādēm, citām valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī citām ieinteresētām institūcijām un iedzīvotājiem valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģiju jautājumos,  sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas jautājumos.

44. Fiskālās politikas departaments veic šādus uzdevumus:
44.1. vada un organizē valsts fiskālās politikas (ieņēmumi, izdevumi, finansiālā bilance) mērķu un stratēģijas izstrādi, saskaņošanu un apstiprināšanu;
44.2. vada vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara, ministrijas kompetencē esošo tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes politikas plānošanas dokumentu, tajā skaitā, konverģences programmas, izstrādi un to ieviešanas uzraudzību, nodrošina ziņojumu un atskaišu sagatavošanu par izpildi;
44.3. veic uzraudzību pār vispārējās valdības budžeta izpildi, deficīta līmeni, koordinē īstermiņa prognožu izstrādi, uzrauga to izpildes rādītājus, nodrošina atbilstošu ziņojumu un atskaišu sagatavošanu;
44.4. organizē starptautisko aizņēmumu programmu, kas vērstas uz tautsaimniecības stabilizāciju, izstrādi, saskaņošanu, vadību, koordinē sadarbību ar aizdevēju institūcijām un valstīm;
44.5. veido un aizstāv ministrijas viedokli par vispārējiem ekonomiskās politikas, ekonomiskas stabilizācijas un izaugsmes jautājumiem ES un starptautiskā līmenī;
44.6. organizē ministrijas pārstāvju līdzdalību ekonomikas un finanšu lietu komitejās, darba grupās un ministru padomēs;
44.7. nodrošina strukturētu informācijas apriti starp atbildīgajām ministrijas struktūrvienībām par ministrijai saskaņošanai iesniegtām Latvijas Republikas pozīcijām un instrukcijām, kā arī par Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju priekšlikumiem un politikas iniciatīvām;
44.8. veido, saskaņo un aizstāv ministrijas nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības gadskārtējo budžetu un Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru, tajā skaitā, attiecībā uz tos reglamentējošiem ES normatīvajiem aktiem;
44.9. nodrošina Eiropas Kopienas pašu resursu sistēmas, tai skaitā Latvijas pašu resursu iemaksu veikšanu Eiropas Savienības budžetā, administrēšanu (prognožu izstrādi un plānošanu nacionālajā budžetā, normatīvo aktu izstrādi, koordinē Eiropas Komisijas kontroles vizītes);
44.10. veido nostāju un koordinē ministrijas nostāju attiecībā uz Latvijas Republikas līdzdalību Eiropas Savienības budžeta finansēto attīstības sadarbības, Eiropas Savienības kaimiņpolitikas un Eiropas Savienības pirmsiestāšanās instrumentu ieviešanā, kā arī nodrošina nacionālā koordinatoru un nacionālā kontaktpunkta mērķsadarbības projektu jautājumos funkciju veikšanu.

45. Kanceleja veic šādus uzdevumus:
45.1. organizē lietvedības darbu ministrijā, nodrošina ministrijas dokumentu reģistrāciju, apriti un saglabāšanu;
45.2. nodrošina vienotu uzdevumu izpildes kontroli par doto uzdevumu izpildi;
45.3. nodrošina ministra un valsts sekretāra vadības sanāksmju protokolēšanu, protokolu sagatavošanu, reģistrēšanu un saglabāšanu, kā arī apkopo materiālus vadības sēdēm;
45.4. nodrošina dokumentu apriti Valsts kancelejas dokumentu elektroniskās aprites un uzdevumu kontroles sistēmā "DAUKS", saskaņā ar noteikto kārtību;
45.5. nodrošina Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumos Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” noteiktās funkcijas amatpersonai, kurš veic darbu ar valsts noslēpuma objektu, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības klasificēto informācijas apstrādi, apriti un saglabāšanu;
45.6. nodrošina sevišķās lietvedības dokumentu reģistrāciju, apstrādi, apriti un saglabāšanu, saskaņā ar noteikto kārtību;
45.7. nodrošina ministrijas arhīva izveidi, kā arī nodrošina arhīva fonda uzskaiti, sagatavošanu un izmantošanu saskaņā ar Latvijas Valsts Arhīva un Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas ieteikumiem un norādījumiem, izstrādā ministrijas kopējo lietu nomenklatūru;
45.8. metodiski vada un sniedz konsultācijas ministrijas struktūrvienībām un ministrijas padotībā esošajām iestādēm dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, arhivēšanas jautājumos, kā arī doto uzdevumu izpildes jautājumos.

46. Komercdarbības atbalsta kontroles departaments veic šādus uzdevumus:
46.1. izstrādā nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus Eiropas Savienības prasību komercdarbības atbalsta kontroles jomā ieviešanai, kā arī normatīvo aktu projektus komercdarbības atbalsta kontroles sistēmas pilnveidošanai Latvijā, izņemot jautājumus, kas skar atbalsta plānošanu vai sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, ar zivsaimniecības produktiem, kā arī mežsaimniecībai;
46.2. sagatavo ikgadējos pārskatus par Latvijas Republikā sniegto atbalstu rūpniecībai un citiem sektoriem, izņemot atbalstu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līgumā par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, ar zivsaimniecības produktiem, kā arī mežsaimniecībai,  atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un notifikācijas par subsīdijām atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasībām;
46.3. seko līdzi izmaiņām Eiropas Savienības tiesībās un Eiropas tiesu praksē komercdarbības atbalsta jomā, kā arī seko līdzi izmaiņām komercdarbības atbalsta pārskatu un Pasaules Tirdzniecības organizācijas notifikāciju par subsīdijām sagatavošanas jautājumos;
46.4. seko līdzi valsts un pašvaldības institūciju pieņemtajiem normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem, kas paredz atbalsta sniegšanu komercdarbībai, un gatavo atzinumus par to atbilstību nacionālajos normatīvajos aktos un Eiropas Kopienas tiesībās noteiktajām prasībām;
46.5. veic plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kā arī plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos pieteikumu sākotnējo izvērtēšanu;
46.6. nodrošina informācijas apriti starp Eiropas Komisiju un atbildīgajām Latvijas institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas pieteiktajām atbalsta programmām un individuālajiem atbalsta projektiem, kā arī iesniegtajām sūdzībām, izmantojot Eiropas Komisijas drošā elektroniskā pasta sistēmu;
46.7. informē ministrijas struktūrvienības, nozaru ministrijas un citas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas par aktualitātēm komercdarbības atbalsta jomā, tai skaitā, jaunākajām aktualitātēm Eiropas Savienības tiesībās, pieņemtajiem Eiropas Komisijas un Eiropas tiesu lēmumiem;
46.8. nodrošina atzinumu gatavošanu par Eiropas Komisijas dienestu izstrādātajiem dokumentu projektiem. Gatavo kopējo Latvijas atzinumu iesniegšanai Eiropas Komisijā un citās ārvalstu institūcijās, kā arī gatavo nacionālo pozīciju Eiropas Padomes sēdēs izskatāmajiem jautājumiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā;
46.9. gatavo ziņojumus, kā arī sniedz metodoloģisko palīdzību valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem;
46.10. piedalās Latvijas institūciju, Eiropas Komisijas, kā arī citu ārvalstu institūciju organizētajās sanāksmēs par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem.

47. Nodokļu analīzes departaments veic šādus uzdevumus:
47.1. piedalās valsts nodokļu politikas izstrādē;
47.2. veic nodokļu politikas ietekmes izvērtēšanu uz nodokļu ieņēmumiem, ekonomiku, uzņēmumiem un mājsaimniecībām;
47.3. veic sistemātisku izpēti, analīzi un sniedz novērtējumu par nodokļu ieņēmumu izpildi un to ietekmējošiem ekonomiskajiem faktoriem;
47.4. nodrošina nodokļu ietekmes un ieņēmumu analīzes un prognozēšanas metožu un rīku izstrādi, pilnveidošanu un papildināšanu;
47.5. sagatavo nodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognozes;
47.6. organizē valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognožu sagatavošanu;
47.7. sagatavo nodokļu elastības novērtējumu strukturālās valsts budžeta bilances aprēķināšanai;
47.8. veic nodokļu un nenodokļu reglamentējošo normatīvo aktu projektu ietekmes izvērtēšanu uz budžeta ieņēmumiem un ekonomiku atbilstoši departamenta kompetencei;
47.9. piedalās pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzes aprēķināšanā pievienotās vērtības nodokļa resursa iemaksu veikšanai Eiropas Savienības budžetā;
47.10. pamatojoties uz savāktajiem datiem, departamentā veikto analīzi un aprēķiniem piedalās informācijas un ziņojumu par nodokļu politikas ietekmi un  nodokļu ieņēmumiem sagatavošanā.

48. Nodokļu politikas departaments veic šādus uzdevumus:
48.1. valsts nodokļu un nodevu politikas virzienu, t.i. politikas plānošanas dokumentu projektu, likumprojektu un citu tiesību aktu projektu izstrāde atbilstoši valsts fiskālajām un ekonomiskajām interesēm un Līguma par  Eiropas Savienības darbību prasībām;
48.2. nodokļu jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektu sākotnējā izstrādes stadijā izvērtēšana un Latvijas nacionālās pozīcijas par konkrēto tiesību aktu projektu vai Eiropas Komisijas priekšlikuma izstrāde;
48.3. Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem nodokļu jomā sagatavošana Latvijas intereses skarošajos nodokļu politikas jautājumos;
48.4. instrukcijas par Pastāvīgo pārstāvju komitejā izskatāmajiem jautājumiem un tās pamatojuma Latvijas intereses skarošajiem nodokļu politikas jautājumos sagatavošana;
48.5. atzinumu sniegšana par citu ministriju sagatavotajiem nacionālo pozīciju projektiem, kuros skarta nodokļu un nodevu joma;
48.6. starptautisko (starpvaldību) līgumu projektu nodokļu jomā izstrādāšana un saskaņošana starpvalstu sarunu laikā, un citu starptautisko līgumu projektu noteikumu par nodokļiem un nodevām izvērtēšana;
48.7. citu institūciju izstrādāto ar nodokļiem un nodevām saistīto politikas plānošanas dokumentu projektu, likumprojektu un citu normatīvo aktu izvērtēšana un atzinumu sniegšana par tiem;
48.8. atzinumu sagatavošana par Eiropas Savienības tiesas nolēmumiem un uzsāktajām lietām nodokļu un nodevu jomā;
48.9. valsts politikas sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomā izstrāde;
48.10. fizisko un juridisko personu iesniegumu izskatīšana un ministrijas viedokļa par nodokļu un nodevu normatīvo aktu piemērošanu sarežģītos jautājumos  sagatavošana.

49. Nodokļu un muitas administrēšanas politikas departaments veic šādus uzdevumus:
49.1. nosaka valsts nodokļu un muitas administrēšanas politikas stratēģiskos attīstības virzienus, izstrādā valsts nodokļu un muitas administrēšanu regulējošo politikas dokumentu projektus, tiesību aktu projektus, sagatavo ieteikumus nodokļu un muitas politikas pasākumu ieviešanai par nodokļu un muitas administrēšanu atbildīgajām institūcijām;
49.2. piedalās Eiropas Komisijas un Ministru padomes sanāksmēs un nodrošina Latvijas pozīcijas paušanu tajās, kā arī izskata Eiropas Kopienu tiesas nolēmumus un uzsāktās tiesu lietas Eiropas Savienības muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jomā, izvērtē muitas, grāmatvedības un komercsabiedrību revīzijas jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektus to sākotnējā izstrādes stadijā;
49.3. izstrādā un koordinē valsts politiku izložu, azartspēļu un valsts proves jomā un uzrauga tās īstenošanu, kā arī izstrādā un īsteno valsts politiku  grāmatvedības, tās pārskatu un komercsabiedrību revīzijas jomā;
49.4. nodrošina valstiskās uzraudzības veikšanu pār Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbības atbilstību likuma „Par zvērinātiem revidentiem” prasībām un ar valstisko uzraudzību saistīto dokumentu apriti un uzglabāšanu, kā arī nodrošina zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegto revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaudi saskaņā ar apstiprināto kārtējā gada revīzijas pakalpojumu kvalitātes kontroles prasību ievērošanas pārbaužu programmu;
49.5.  sagatavo un nosūta Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai atzinumus par trešās valsts revidentu un trešās valsts revidentu komercsabiedrību atbilstību likuma „Par zvērinātiem revidentiem” prasībām, ja saņemts trešās valsts revidenta vai trešās valsts revidentu komercsabiedrības reģistrācijas iesniegums;
49.6. administratīvā procesa ietvaros sagatavo administratīvos aktus par apstrīdētajiem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas administratīvajiem aktiem atbilstoši likuma „Par zvērinātiem revidentiem” prasībām;
49.7. atbilstoši savai kompetencei sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām institūcijām revīzijas jomā, pēc to pieprasījuma sniedzot tām palīdzību izmeklēšanas darbībās, kas saistītas ar komercsabiedrību gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu revīzijām (pārbaudēm), kuras veikuši zvērināti revidenti vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības;
49.8. sadarbojas ar Revīzijas konsultatīvo padomi revīzijas jomu reglamentējošo normatīvo aktu grozījumu izstrādē, kā arī ieteikumu sniegšanā par grozījumiem Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas darbību reglamentējošajos normatīvajos aktos, kā arī veic Revīzijas konsultatīvās padomes sekretariāta funkcijas, un organizē un koordinē tās darbības nodrošināšanu un lietvedības dokumentu apriti;
49.9. sadarbojas ar Grāmatvedības padomi Latvijas grāmatvedības standartu projektu izstrādē un saskaņošanā, organizē un koordinē Grāmatvedības padomes darbības nodrošināšanu un lietvedības dokumentu apriti;
49.10. nodrošina Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros izstrādātā individuālā projekta „Tehniskā palīdzība finanšu pārskatu sagatavošanā” īstenošanu un koordināciju, kā arī veic šā projekta vadības komitejas sekretariāta funkcijas un organizē un koordinē tās darbības nodrošināšanu.

50. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments veic šādus uzdevumus:
50.1. pamatojoties uz centrālo valsts budžeta iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā pašvaldību iesniegtajiem pārskatiem veido un  katru mēnesi aktualizē analītiskos materiālus par pašvaldību finanšu situāciju, veic  pašvaldību finansiālās darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzību;
50.2. sagatavo vēstules pašvaldībām un attiecīgajām valsts institūcijām par pašvaldību finanšu rādītāju analīzes un pašvaldību finansiālās darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzības rezultātā konstatētajiem jautājumiem;
50.3. izvērtē un sagatavo informāciju par departamenta kompetencē esošajiem Valsts kontroles iesniegtajiem revīzijas rezultātiem un ieteikumu ieviešanu;
50.4. sagatavo gadskārtējā valsts budžeta likumprojektā daļu par pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistībām, veido datu bāzes par pašvaldībām izsniegtajām atļaujām ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus;
50.5. gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izrādes laikā veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, izstrādā Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola projektu, sagatavo  valsts budžeta likumprojekta daļu par valsts budžeta resoru 62.“Mērķdotācijas pašvaldībām” un 64.„Dotācijas pašvaldībām”;
50.6. sagatavo gadskārtējos Ministru kabineta noteikumu projektus par Valsts kases sadales kontā ieskaitīto nodokļa ieņēmumu kopējā apmēra teritoriālo sadalījumu attiecīgajam gadam, pamatojoties uz aprēķinātajiem pašvaldību īpatsvara koeficientiem, par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda ieņēmumiem un to sadales kārtību;
50.7. izstrādā Ministru kabineta noteikumu projektu kārtībai, kādā pašvaldības ar finanšu ministra atļauju var uzņemties ilgtermiņa saistības, izvērtē pašvaldību iesniegumus par pašvaldību ilgtermiņa saistībām atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai;
50.8. izvērtē un sagatavo atzinumus un informācijas analīzi  par jautājumiem, kas saistīti ar sociālās drošības tīkla stratēģijas daļu attiecībā uz pašvaldībām  izpildi, kā arī izvērtē un sagatavo atzinumus par ministriju iesniegtajiem tiesību aktu projektiem, izvērtējot to finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, tajā skaitā  Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas iesniegtos pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu  pašvaldībām no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;
50.9. sniedz pašvaldībām un citām institūcijām  metodisku palīdzību pašvaldību finansiālās darbības jautājumos;
50.10. organizē un nodrošina kārtējās Latvijas Pašvaldību savienības un Finanšu ministrijas sarunas, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes,  Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas un  Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes darbu.

51. Stratēģiskās plānošanas un personālvadības departaments veic šādus uzdevumus:
51.1. organizē ministrijas darbības stratēģijas un ikgadējā darba plāna izstrādi un aktualizāciju, veic tās izpildes novērtējumu;
51.2. sagatavo un uzrauga valdības rīcības plānu (ministrijas sadaļu) valdības deklarācijas izpildei, kā arī ministrijas publiskā gada pārskata izstrādi;
51.3. nodrošina resora budžeta plānošanu un ikgadējā budžeta pieprasījuma sagatavošanu;
51.4. izstrādā un realizē personāla vadības politiku un stratēģiju saskaņā ar ministrijas noteiktajiem mērķiem;
51.5. koordinē personāla atlases, darbinieku un ierēdņu  darbības un tās rezultātu novērtēšanas procesu, ministrijas ierēdņu amata aprakstu un darbinieku darba pienākumu aprakstu sagatavošanu un regulāru to aktualizēšanu kā arī darbinieku karjeras attīstību;
51.6. atbilstoši departamenta kompetencei izstrādā tiesību aktu, personāla politikas plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektus;
51.7. noteiktā kārtībā saskaņā ar normatīvajiem aktiem noformē dokumentus par visu ministriju centrālā aparāta ierēdņu un darbinieku, kā arī ministrijas padotības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā un atbrīvošanu, ierēdņa statusa piešķiršanu, papildus pienākumu veikšanu, aizvietošanu, disciplinārpārkāpumiem, mācību praksēm, atvaļinājumu piešķiršanu, apbalvošanu un komandējumiem.

52. Tautsaimniecības analīzes departaments veic šādus uzdevumus:
52.1. veic tautsaimniecības un valsts finanšu (kopbudžeta ieņēmumi un izdevumi, budžeta bilance, valsts parāds) analīzi, tajā skaitā, sagatavojot  regulārus analītiskus ziņojumus par tautsaimniecības attīstību un valsts realizēto fiskālo politiku;
52.2. regulāri izstrādā makroekonomisko rādītāju (nacionālos kontu, darba tirgus, inflācijas, maksājumu bilances rādītāju, potenciālā iekšzemes kopprodukta, nacionālā bruto ienākuma un citu makroekonomisko rādītāju) prognozes un makroekonomiskos attīstības scenārijus;
52.3. veic valsts finanšu ilgtspējas novērtējumu kā arī  modelē iespējamos attīstības scenārijus;
52.4. veic makroekonomisko prognožu un pieņēmumu regulāru saskaņošanu ar nacionālajiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem;
52.5. izstrādā valsts galveno budžeta fiskālo rādītāju (budžeta ieņēmumi, izdevumi un  deficīts)  iespējamos attīstības scenārijus vidējam termiņam, kā arī  modelē to ietekmi uz tautsaimniecību;
52.6. analizē un prognozē valsts realizētās fiskālās politikas (izdevumu, ieņēmumu, budžeta bilances, valsts parāda) ietekmi uz tautsaimniecību, tajā skaitā, uz tautsaimniecības stabilitāti, izaugsmes tempu, konkurētspēju, kā arī uz finanšu tirgus stabilitāti, sociālo situāciju, mājsaimniecību un iedzīvotāju ienākumiem, uzņēmējdarbības vidi u.c. parametriem;
52.7. analizē valsts īstenoto politiku, tajā skaitā, sociālās, nodarbinātības, reģionālās attīstības politiku, esošo un prognozēto ietekmi uz valsts finansēm un fiskālo stabilitāti, sniedz priekšlikumus ministrijas viedokļa formulēšanai;
52.8. izstrādā ministrijas priekšlikumus un viedokli par valsts kopējās attīstības un tautsaimniecības attīstības plānošanas vidēja termiņa dokumentiem no makroekonomiskās un fiskālās attīstības viedokļa;
52.9. uztur un attīsta makroekonomisko rādītāju prognozēšanas modeļus, tajā skaitā, nodrošina metodoloģijas izstrādi, tās dokumentāciju, kā arī modeļu darbībai nepieciešamo statistisko datu savākšanu, datu bāžu izveidošanu, uzturēšanu;
52.10. veic regulāru tautsaimniecības attīstības un fiskālo rādītāju salīdzinošo analīzi ar kaimiņvalstīm un citām valstīm, nodrošinot valsts situācijas vērtējumu starptautiskā kontekstā.

53. Tiesību aktu departaments veic šādus uzdevumus:
53.1. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un tiesību aktu projektu papildu tiesiskuma pārbaudi un atbilstību juridiskās tehnikas prasībām, nodrošināt valsts resursu politikas izstrādi;
53.2. nodrošina ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un iekšējo normatīvo aktu iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi;
53.3. elektroniski ievieto dokumentu elektroniskās aprites un uzdevumu kontroles sistēmā "DAUKS" ministrijas Vadības komitejā atbalstītos Valsts sekretāru sanāksmei piesakāmos ministrijas projektus, anotāciju papildinājumu pieprasījumus Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktajiem projektiem un ministrijas projektu atsaukumus;
53.4. gatavo valsts sekretāra rezolūciju projektus par Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un citu tiesību aktu projektu izvērtēšanu ministrijā;
53.5. nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos;
53.6. nodrošina uzraudzību pār ministrijas padotībā esošo iestāžu lēmumu un rīcības likumību ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanā, veic dienesta pārbaudes par ministrijas amatpersonu rīcību un sagatavo dienesta pārbaudes atzinumu, izmeklē ministrijā ierosinātās disciplinārlietas par ministrijas amatpersonu rīcību;
53.7. nodrošina politikas izstrādi un koordināciju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, publiskās un privātās partnerības un publisko iepirkumu jomā;
53.8. nodrošina Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;
53.9. informē ministrijas struktūrvienības un padotībā esošās iestādes par jaunpieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, koordinē ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu kodifikāciju, transpozīciju un tulkojumu/terminoloģijas jautājumus;
53.10.sadarbībā ar atbildīgajām struktūrvienībām izstrādā Latvijas Republikas nostājas par Eiropas Komisijas ierosinātajām pārkāpuma procedūrām pret Latvijas valsti ministrijas kompetences esošajos jautājumos.

VI. Darba grupas, komisijas, padomes

54. Ministrs vai valsts sekretārs ar rīkojumu var veidot darba grupas, komisijas un padomes ( turpmāk – darba grupas) atsevišķu uzdevumu izpildei.

55. Ja darba grupā paredzēts iesaistīt citu institūciju pārstāvjus vai privātpersonas, darba grupu izveido ministrs.

VI. Ministrijas padotības iestādes

56. Ministrijas padotībā ir:
56.1. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra;
56.2. Iepirkumu uzraudzības birojs
56.3. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;
56.4. Valsts ieņēmumu dienests;
56.5. Valsts kase.

57. Ministrijas politiku īstenošanas koordināciju un darbības uzraudzību padotības iestādēs nodrošina:
57.1.valsts sekretārs par reglamenta 56.2. apakšpunktā minēto padotības iestādi;
57.2. valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos par reglamenta 56.3. un 56.4. apakšpunktā minēto padotības iestādi;
57.3. valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos par reglamenta 56.5.apakšpunktā minēto padotības iestādi;
57.4. valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos par reglamenta 56.1. apakšpunktā minēto padotības iestādi.

VII. Pārvaldes lēmuma pārbaude

58. Pārvaldes lēmuma iepriekšējo lietderības un tiesiskuma pamatpārbaudi veic projekta izstrādātājs un attiecīgā augstākā amatpersona, vizējot projektus, kā arī lēmuma pieņēmējs, parakstot lēmumu.

59. Ministrijas amatpersonu pārvaldes lēmumu papildpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību nosaka valsts sekretāra izdots iekšējais normatīvais akts.

VIII. Noslēguma jautājumi

60. Atzīt par spēku zaudējušu 2008. gada 30. maija reglamentu
Nr.1 „Finanšu ministrijas reglaments”.

Valsts sekretārs                                                       M.Bičevskis

Finanšu ministrs                                                       E.Repše