2011.gada valsts budžets
2011. gada valsts budžeta projekta gatavošanas darbi norit atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātajam grafikam – ir sagatavotas bāzes izdevumu prognozes, makroekonomiskās attīstības prognozes, nodokļu politikas pamatnostādņu projekts, ēnu ekonomikas samazināšanas plāns, sadarbībā ar Valsts kanceleju un nevalstiskajiem partneriem notiek funkciju vērtēšana, ārējie konsultanti – Pasaules banka un Starptautiskais valūtas fonds – gatavo savus ieteikumus budžeta izdevumu optimizācijai.
2010. gada februārī Ministru kabinetā tika apstiprināts 2011. gada valsts budžeta izstrādes grafiks, kas paredz valdībai nākamā gada budžeta projektu iesniegt parlamentā atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību, tas ir, ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad jaunievēlētā Saeima izteikusi uzticību Ministru kabinetam.
Pašlaik Finanšu ministrija sadarbībā ar starptautiskajiem un iekšējiem partneriem ir izstrādājusi vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības prognozes, kas paredz 2011. gadā 3,5% iekšzemes kopprodukta pieaugumu. IKP ātrais novērtējums par 2010. gada otro ceturksni rāda, ka jau otro ceturksni pēc kārtas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ekonomika ir nedaudz pieaugusi. Tas liecina, ka Latvijas tautsaimniecība pakāpeniski atkopjas no recesijas un ļauj cerēt arī uz turpmāku ekonomikas stāvokļa pakāpenisku uzlabošanos.
Tomēr nav šaubu, ka 2011. gada valsts budžeta veidošanas procesā izšķiroši būs dati par Latvijas tautsaimniecības attīstību šā gada trešajā ceturksnī, kas rādīs ilgtspēju ekonomikas atveseļošanās procesā. Tad būs iespējams precīzāk prognozēt ekonomikas izaugsmes tempus 2011. gadā. Savukārt no IKP pieauguma tempa būs atkarīgas nākamā gada nodokļu ieņēmumu prognozes, un tikai pēc tam būs iespējams precizēt nepieciešamās budžeta konsolidācijas apjomu, lai tiktu sasniegts Latvijas uzstādītais mērķis – 2011. gadā kopbudžeta deficītam nepārsniegt 6% no IKP pēc ESA metodikas.
Kad būs apstiprinātas pamata prognozes – ekonomikas pieauguma temps 2011. gadā un nodokļu ieņēmumu apjoms, būs iespējams precizēt nepieciešamās konsolidācijas apmēru. Pašreizējie aprēķini un vienošanās ar aizdevējiem liecina, ka nepieciešamais konsolidācijas apjoms 2011. gadā varētu būt 392-440 miljoni latu, taču šis skaitlis tiks precizēts.
Konsolidāciju var nodrošināt divos veidos – palielinot ieņēmumus un samazinot izdevumus. Finanšu ministrija strādā pie priekšlikumiem valdībai abos virzienos – gan ieņēmumu palielināšanas ziņā (ēnu ekonomikas samazinšanas plāna pasākumi, nodokļu politikas pamatnostādnes un iespējamās nodokļu izmaiņas), gan arī izdevumu samazināšanas ziņā (valsts funkciju izvērtēšana, strukturālās reformas, ārvalstu ekspertu ieteikumi).
Finanšu ministrija uzskata, ka konsolidācija jāveic, sabalansējot gan ieņēmumu palielināšanu, gan izdevumu samazināšanu, tādēļ iespējamais valsts budžeta izdevumu samazinājums 2011. gadā varētu būt 100-200 miljonu latu apmērā. Skaitlis tiks precizēts pēc trešā ceturkšņa ekonomikas attīstības datu saņemšanas.
Izdevumu samazināšanas izvērētēšanai Valsts kanceleja, Finanšu ministrija un nevalstiskie partneri analizēja valsts veicamās funkcijas, meklējot optimizācijas iespējas. Septembra sākumā plānota funkciju izvērtēšanas rezultātu apspriešana Reformu vadības grupā.
Savukārt ieņēmumu palielināšanai valdība strādā divos virzienos – ēnu ekonomikas apjoma samazināšana, kā arī nodokļu politikas iespējamās izmaiņas.
Ne visi maksā nodokļus, un nav godīgi, ka godīgie pilda saistības pret valsti, bet visi izmanto valsts pakalpojumus. Lai veidotu izdevīgāku un ērtāku legālo uzņēmējdarbību, savukārt nelegālo jeb pelēko daļu padarīt neizdevīgāku un grūtāku, darba grupa ar plašu valsts pārvaldes un nevalstisko partneru līdzdalību izstrādāja un valdība 10. augustā apstiprināja ēnu ekonomikas mazināšanas plānu.
Plāns paredz legālās uzņēmējdarbības atvieglošanu, atbalstu krīzes grūtībās nonākušajiem uzņēmējiem, vienreizēju iespēja legalizēt nedeklarētos ienākumus, kontrolējošo iestāžu analītisko spēju stiprināšanu, efektīvākas sankcijas, taisnīgāku nodokļu politika, pilnvērtīgāku komunikāciju un lielāku atklātību par budžeta līdzekļu izlietojumu.
Lai padarītu Latvijas nodokļu sistēmu prognozējamāku, pārskatāmāku, lai sabalansētu budžeta vajadzības ar tautsaimniecības attīstības veicināšanu un sociālo taisnīgumu nodokļu sistēmā, Finanšu ministrija ar partneriem ir sagatavojusi un 17. jūnijā izsludinājusi Valsts sekretāru sanāksmē Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projektu. Septembrī pamatnostādnes izskatīs Ministru kabinets.
Pamatnostādņu projektā kā galvenie mērķi ir izvirzīti:
- nodrošināt nepieciešamos ieņēmumus valsts budžetā, kas nepieciešami tālākai budžeta konsolidācijai un Māstrihtas kritēriju izpildei, un samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru;
- veicināt ekonomikas konkurētspēju, samazinot nodokļu slogu darbaspēkam un uzlabojot uzņēmējdarbības vidi.
Turpmākie 2011. gada valsts budžeta projekta gatavošanas soļi ir nodokļu politikas pamatnostādņu un funkciju izvērtējuma apspriešana ar sociālajiem partneriem un akceptēšana Ministru kabinetā. Valsts kancelejai ir jāsagatavo priekšlikumi tālākai strukturālo pārmaiņu veikšanai.
Atšķirībā no citiem gadiem, šogad Latvijai ir arī plašas iespējas saņemt konsultantu pakalpojumus jeb „viedokli no malas” – septembrī ir gaidāmi Pasaules bankas ieteikumi publisko izdevumu samazināšanas jomā, kā arī ir saņemti Starptautiskā valūtas fonda priekšlikumi nekustamā īpašuma nodokļa reformai.
Visu šo pasākumu un aktivitāšu rezultātā jaunai valdībai būs plašāks ieteikumu klāsts budžeta sabalansēšanai veikšanai nekā paredzamais konsolidācijas apjoms, lai jaunievēlētajam parlamentam un tā uzticību ieguvušajam Ministru kabinetam nekavējoši būtu iespējams pieņemt kvalitatīvus, izvērtētus un izsvērtus lēmumus.
Budžeta konsolidācija nekad nav vienkārša lieta. Valdība jau trīs reizes 2008. gada un 2009. gada laikā ir būtiski samazinājusi izdevumus un palielinājusi ieņēmumus. Šī rīcība nebija viegla, bet tāpēc, ka tā bija operatīva, tā neļāva valstij iekrist vēl dziļākos parādos, kas radītu ilgtermiņa negatīvas sekas nākotnes paaudzēm. Ja valsts 2011. gadā spēs veikt nepieciešamo konsolidāciju, tad sagaidāma ātrāka starptautisko partneru uzticības atjaunošanās, zemāki aizdevumu procenti, pieejamāki kredītresursi, kā arī straujāka ekonomikas atjaunošanās un produktivitātes pieaugums.
