Dec Nov Dec 2016 Dec Jan
P O T C P S Sv
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Reglaments

Izdots saskaņā ar
Valsts pārvaldes iekārtas likuma
75.panta pirmo daļu

I.Vispārīgie jautājumi

1. Finanšu ministrijas reglaments (turpmāk-reglaments) nosaka Finanšu ministrijas (turpmāk-ministrija) struktūru, darba organizāciju, ministrijas amatpersonu un darbinieku (turpmāk-amatpersonas), ministrijas struktūrvienību kompetenci un ministrijas padotībā esošās iestādes (turpmāk-padotības iestādes).

2. Ministrija veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā, Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.239 „Finanšu ministrijas nolikums” (turpmāk-Nolikums), kā arī citos normatīvajos aktos un reglamentā noteiktās funkcijas un uzdevumus.

II. Ministrijas struktūra

3. Ministrijas struktūru nosaka reglamentā, ministrijas struktūrvienību reglamentos un ministrijas amatu sarakstā.

4. Ministrijas darbu vada finanšu ministrs (turpmāk-ministrs), kurš ir augstākā ministrijas amatpersona.

5. Ministra darbību nodrošina ministra biroja darbinieki un ministrijas struktūrvienības.

6. Ministra biroja darbu vada biroja vadītājs. Ministra biroja vadītāja un ministra padomnieku kompetenci ministrs nosaka amatpersonas darba līgumā un atsevišķos rīkojumos.

7. Ministram ir tieši pakļauts ministrijas parlamentārais sekretārs, kurš nodrošina saikni starp ministru un Saeimu.

8. Ministram ir tieši pakļauts valsts sekretārs, kurš ir ministrijas administratīvais vadītājs.

9. Ministram ir pakļauts Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktors kā Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu palīdzības revīzijas iestādes (turpmāk – revīzijas iestāde) vadītājs. Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta ierēdņi un darbinieki ir funkcionāli pakļauti departamenta direktoram.

10. Ministrijas amatu sarakstā nosaka amata vietu skaitu ministrijā un struktūrvienībās, amatu nosaukumus, amatu kodus pēc Profesiju klasifikatora, amatu statusu (darbinieka vai ierēdņa amats), amatu saimi un līmeni, un amatam plānoto mēnešalgu.

11. Ministrijas struktūrvienības ir departamenti, nodaļas un citas struktūrvienības.

12. Departamentā var veidot nodaļas. Nodaļu skaitu departamentā, kompetenci un nosaukumu nosaka attiecīgās struktūrvienības reglamentā un amatu sarakstā.

13. Ministrijas amatpersonas, kuras nav iekļautas struktūrvienībās, ir tieši pakļautas valsts sekretāram atbilstoši ministrijas amatu sarakstam, izņemot valsts sekretāra vietniekiem un administrācijas vadītājam tieši pakļautās ministrijas amatpersonas.

14. Ministrijā ir šādas struktūrvienības:

14.1. valsts sekretāra tiešā pakļautībā:

14.1.1. Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments (administratīvi), izņemot departamenta direktoru;
14.1.2. Iekšējā audita departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.1.2.1. Iekšējā audita politikas plānošanas nodaļa;
14.1.2.2. Iekšējā audita nodaļa;

14.1.3. Komunikācijas departaments;

14.2. valsts sekretāra vietnieka budžeta jautājumos tiešā pakļautībā:

14.2.1. Budžeta departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.2.1.1. Valsts budžeta politikas un kopsavilkuma nodaļa;
14.2.1.2. Varas, valdības dienestu un tautsaimniecības finansēšanas nodaļa;
14.2.1.3. Reģionālās attīstības, zemkopības un vides finansēšanas nodaļa;
14.2.1.4. Aizsardzības un tiesībsargājošo iestāžu finansēšanas nodaļa;
14.2.1.5. Labklājības sfēras finansēšanas nodaļa;
14.2.1.6. Izglītības, zinātnes, kultūras un sporta finansēšanas nodaļa;

14.2.2. Finanšu vadības un metodoloģijas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.2.2.1. Budžeta metodoloģijas nodaļa;
14.2.2.2. Sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas nodaļa;

14.2.3. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.2.3.1. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un analīzes nodaļa;
14.2.3.2. Pašvaldību finansēšanas nodaļa;

14.3. valsts sekretāra vietnieka nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos tiešā pakļautībā:

14.3.1. Netiešo nodokļu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.3.1.1. Muitas un akcīzes nodokļa nodaļa;
14.3.1.2. Pievienotās vērtības nodokļa nodaļa;

14.3.2. Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.3.2.1. Nodokļu administrēšanas politikas nodaļa;
14.3.2.2. Metodoloģijas un grāmatvedības politikas nodaļa;

14.3.3. Nodokļu analīzes departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.3.3.1. Nodokļu politikas stratēģijas nodaļa;
14.3.3.2. Ieņēmumu analīzes un prognozēšanas nodaļa;

14.3.4. Tiešo nodokļu departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.3.4.1. Īpašuma un iedzīvotāju ienākuma nodokļu nodaļa;
14.3.4.2. Uzņēmumu nodokļu un starptautisko nodokļu jautājumu nodaļa;

14.4. valsts sekretāra vietnieka finanšu politikas jautājumos tiešā pakļautībā:

14.4.1. Tautsaimniecības analīzes departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.4.1.1. Makroekonomikas nodaļa;
14.4.1.2. Fiskālās analīzes un prognozēšanas nodaļa;

14.4.2. Fiskālās politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.4.2.1. Fiskālās pārvaldības nodaļa;
14.4.2.2. Starptautisko ekonomisko un finanšu lietu nodaļa;
14.4.2.3. Eiropas Savienības budžeta un finansējuma nodaļa;
14.4.2.4. Ekonomisko un finanšu lietu nodaļa Latvijas Republikas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā;

14.4.3.  Finanšu tirgus politikas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.4.3.1. Finanšu sektora pārvaldības nodaļa;
14.4.3.2. Starptautiskā finanšu tirgus politikas nodaļa;

14.5. valsts sekretāra vietnieka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos / vadošās iestādes vadītāja tiešā pakļautībā:

14.5.1. Eiropas Savienības fondu lietu departaments;

14.5.2. Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.5.2.1. Cilvēkresursu un publisko investīciju plānošanas nodaļa;
14.5.2.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju plānošanas nodaļa;
14.5.2.3. Izvērtēšanas nodaļa;

14.5.3. Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.5.3.1. Eiropas Sociālā fonda uzraudzības nodaļa;
14.5.3.2. Uzņēmējdarbības un inovāciju uzraudzības nodaļa;
14.5.3.3. Publiskās infrastruktūras uzraudzības nodaļa;
14.5.3.4. Eiropas Ekonomiskās zonas (turpmāk – EEZ), Norvēģijas un Šveices projektu uzraudzības nodaļa;

14.5.4. Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.5.4.1. Eiropas Savienības fondu ieviešanas vadības nodaļa;
14.5.4.2. Eiropas Savienības fondu tiesiskā nodrošinājuma nodaļa;
14.5.4.3. Eiropas Savienības fondu kontroles nodaļa;

14.5.5. Komercdarbības atbalsta kontroles departaments;

14.6. administrācijas vadītāja tiešā pakļautībā:

14.6.1. Dokumentu pārvaldības departaments;
14.6.2. Finanšu un darbības nodrošinājuma departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.6.2.1. Ārvalstu finansēto projektu ieviešanas nodaļa;
14.6.2.2. Grāmatvedības nodaļa;
14.6.2.3. Finanšu nodaļa;
14.6.2.4. Iepirkumu, līgumu un darbības nodrošinājuma nodaļa;
14.6.2.5. Informātikas nodaļa;

14.6.3.  Juridiskais departaments un tā pakļautībā esošās nodaļas:

14.6.3.1. Iepirkumu politikas un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas nodaļa;
14.6.3.2. Juridiskā atbalsta nodaļa;
14.6.3.3. Tiesību aktu nodaļa.

14.6.4. Personālvadības departaments;

15. Struktūrvienību vadītājiem var būt vietnieki, kuru kompetence ir noteikta struktūrvienības reglamentā un amata aprakstā.

III. Ministrijas darba organizācija

16. Darba organizācijas kārtību ministrijā nosaka ministrijas iekšējie normatīvie akti.

17. Ministrs dod uzdevumus parlamentārajam sekretāram un valsts sekretāram. Ministrs var dot tiešus uzdevumus ikvienai ministrijas amatpersonai un atbilstoši kompetencei var dot tiešus uzdevumus padotības iestādes vadītājam.

18. Parlamentārais sekretārs atbilstoši kompetencei dod uzdevumus valsts sekretāram. Parlamentārais sekretārs atbilstoši kompetencei var dot tiešus uzdevumus ikvienai ministrijas amatpersonai un padotības iestādes vadītājam, izņemot Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta ierēdņus un darbiniekus.

19. Valsts sekretārs dod uzdevumus valsts sekretāra vietniekiem, administrācijas vadītājam un departamenta direktoriem, kuri nodrošina uzdevumu izpildi. Valsts sekretārs var dot tiešus uzdevumus jebkurai ministrijas amatpersonai, izņemot Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta ierēdņus un darbiniekus.

20. Valsts sekretārs atbilstoši kompetencei var dot uzdevumus ministrijas padotības iestāžu vadītājiem.

21. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs dod uzdevumus pakļautībā esošo departamentu direktoriem un var dot tiešus uzdevumus pakļautībā esošo struktūrvienību amatpersonām, kuras nodrošina viņa rīkojumu izpildi.

22. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs atbilstoši kompetencei, ievērojot ministrijas struktūru un padotību, var dot uzdevumus citam valsts sekretāra vietniekam pakļauto struktūrvienību vadītājam.

23. Eiropas Savienības fondu revīzijas departamenta direktoram kā revīzijas iestādes vadītājam ir tiesības tieši ziņot ministram un Ministru kabinetam.

24. Departamenta direktors vada departamenta darbu un dod uzdevumus departamenta amatpersonām.

25. Nodaļas vadītājs vada nodaļas darbu un dod uzdevumus nodaļas amatpersonām.

26. Ja ministrijas amatpersona saņem tiešu uzdevumu no ministra vai parlamentārā sekretāra, viņa par to informē savu tiešo vadītāju atbilstoši padotības kārtībai. Amatpersonas tiešais vadītājs par saņemto uzdevumu informē departamenta direktoru, savukārt departamenta direktors attiecīgo valsts sekretāra vietnieku vai administrācijas vadītāju, kuram viņš ir pakļauts. Valsts sekretāra vietnieks un administrācijas vadītājs par to informē valsts sekretāru.

27. Ja ministrijas amatpersona saņem tiešu uzdevumu no valsts sekretāra, valsts sekretāra vietnieka, administrācijas vadītāja vai citas augstākas amatpersonas, kura nav tās tiešais vadītājs, viņa par to informē savu tiešo vadītāju, savukārt tiešais vadītājs informē departamenta direktoru.

IV. Ministrijas amatpersonu kompetence

28. Ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra kompetence ir noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Nolikumā un citos normatīvajos aktos un atsevišķos rīkojumos.

29. Valsts sekretāra prombūtnes laikā (pārejoša darbnespēja, komandējums, atvaļinājums u.c.) valsts sekretāra pienākumus pilda ministra norīkots valsts sekretāra vietnieks, tai skaitā valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos (izņemot jautājumus, kas skar revīzijas iestādi, Finanšu ministriju kā  finansējuma saņēmēju Eiropas Savienības struktūrfondu, Kohēzijas fonda, EEZ finanšu instrumenta, Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektos, kā arī nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmā un Pārejas programmā)  vai administrācijas vadītājs.                                                                    

30. Valsts sekretāra vietnieks:

30.1. koordinē ministrijas politikas izstrādi, politisko lēmumu īstenošanu, stratēģijas izstrādi un tās īstenošanu saskaņā ar vadības nostādnēm savas kompetences ietvaros;
30.2. plāno, vada, organizē un koordinē sev tieši pakļauto struktūrvienību darbu, kā arī dod uzdevumus un norādījumus to vadītājiem;
30.3. nodrošina normatīvo aktu un ministra, parlamentārā sekretāra un valsts sekretāra uzdevumu izpildi atbilstoši kompetencei;
30.4. atbilstoši kompetencei pārstāv ministriju attiecībās ar citām valsts pārvaldes iestādēm, starptautiskajām institūcijām, kā arī juridiskām un fiziskām personām;
30.5. iesniedz valsts sekretāram priekšlikumus par tieši pakļauto struktūrvienību struktūru un darba organizāciju, amatpersonu iecelšanu amatā vai pieņemšanu darbā un atbrīvošanu no amata vai darba, amatpersonu pienākumu apjomu, amatpersonu darbības rezultātiem, amatpersonu materiālo un morālo stimulēšanu, kā arī saukšanu pie disciplināratbildības;
30.6. nosaka tieši pakļauto struktūrvienību vadītāju pienākumus un atbildību un iesniedz valsts sekretāram apstiprināšanai struktūrvienību vadītāju amatu aprakstus.

31. Valsts sekretāra vietnieks budžeta jautājumos:

31.1. nodrošina vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanu;
31.2. nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes), gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā grozījumu (likumprojekta paketes) paskaidrojumu sagatavošanu;
31.3. nodrošina valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģijas koordinēšanu un pilnveidošanu;
31.4. nodrošina sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas izstrādi un pilnveidošanu;
31.5. nodrošina pašvaldību budžeta veidošanas un uzraudzības politikas izstrādi, pašvaldību finansiālās darbības uzraudzību, pašvaldību finanšu rādītāju analīzes, gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un tā paskaidrojumu, kas saistīts ar pašvaldībām, izstrādāšanu;
31.6. koordinē ar gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi saistīto jautājumu risināšanu;
31.7. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē - Valsts kasē.

32. Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos:

32.1. nodrošina nodokļu politikas, nodokļu politikas attīstības stratēģijas izstrādi un koordināciju, sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu nodrošina nodokļu politikas īstenošanu;
32.2. nodrošina politikas, tiesību aktu, attīstības plānošanas dokumentu projektu izstrādi un koordināciju šādās jomās:

32.2.1. nodokļu, muitas jomā;
32.2.2. grāmatvedības un pārskatu jomā;
32.2.3. komercsabiedrību revīzijas jomā;
32.2.4. sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomā;
32.2.5. publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību dāvināšanas (ziedošanas) jomā;
32.2.6. valsts proves, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā;
32.2.7.izložu un azartspēļu jomā;

32.3. nodrošina nodokļu  ietekmes un ieņēmumu analīzi un prognozēšanu;
32.4. nodrošina Latvijas pilnvērtīgu pārstāvniecību Eiropas Savienības  un starptautiskajās institūcijās  amata kompetencē esošajos jautājumos;
32.5. nodrošina darbības uzraudzību šādās ministrijas padotības iestādēs:

32.5.1. Valsts ieņēmumu dienestā;
32.5.2. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.

33. Valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos:

33.1. nodrošina sistemātisku un regulāru tautsaimniecības un valsts finanšu stāvokļa analīzi, kā arī izstrādā makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozes valsts fiskālās politikas pamatojumam, kas, savukārt, vērsta uz ilgtspējīgu un stabilu tautsaimniecības izaugsmi;
33.2. koordinē politikas ietvara, kas nodrošina tautsaimniecības izaugsmes, fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes nacionālajā  un starptautiskajā līmenī veidošanu un vadīšanu, kā arī nodrošina saistīto interešu aizstāvību starptautiskā līmenī;
33.3. nodrošina ministrijas nostājas sagatavošanu un aizstāvēšanu attiecībā uz Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru un to reglamentējošiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;
33.4. nodrošina ministrijas viedokļa un prioritāšu par Eiropas Savienības jautājumiem noteikšanu un ministrijas pozīciju par vispārējiem ekonomiskās, finanšu un fiskālās politikas jautājumiem sagatavošanu un aizstāvēšanu Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī;
33.5. nodrošina finanšu tirgus politikas veidošanu valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanai un ekonomiskās attīstības veicināšanai.

34. Valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda jautājumos - vadošās iestādes vadītājs:

34.1. nodrošina ministrijas kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk – Eiropas Savienības fondu) vadošās iestādes funkciju izpildi;
34.2. nodrošina ministrijas kā EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta (turpmāk – EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti) vadošās iestādes funkciju izpildi;
34.3. nodrošina ministrijas kā Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes funkciju izpildi;
34.4. nodrošina Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta PHARE programmas nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos un Eiropas Savienības finanšu instrumenta programmas „Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai” programmu nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos funkciju izpildi;
34.5. nodrošina Eiropas Savienības fondu vadības informācijas sistēmas uzturēšanu;
34.6. nodrošina ministrijas kā Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda atbildīgās iestādes plānošanas, ieviešanas un uzraudzības funkciju īstenošanu tehniskās palīdzības aktivitātēm un Eiropas Sociālā fonda reformu aktivitātei; 
34.7. koordinē ministrijas darbu attiecībā uz valsts pozīcijas veidošanu par Eiropas Savienības Kohēzijas politiku un saistītajiem Eiropas Savienības finanšu instrumentiem;
34.8. nodrošina nacionālās politikas komercdarbības atbalsta kontroles jomā izstrādi un īstenošanu;
34.9. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē – Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā;
34.10. nodrošina Latvijas nacionālā koordinatora pienākumus Twinning (mērķsadarbības) un Twinning Light (neliela apjoma mērķsadarbības) projektu jautājumos.

35. Administrācijas vadītājs:

35.1. nodrošina ministrijas centrālā aparāta budžeta projekta izstrādi un ministrijas (resora) kopbudžeta projektu sagatavošanu, kontrolē kārtējā budžeta gada ministrijas budžeta izpildi;
35.2. nodrošina ministriju ar tās darbībai nepieciešamajām precēm un pakalpojumiem, nodrošina ar to saistīto atbalsta procesu īstenošanu;
35.3. nodrošina ministrijas personāla vadības politikas izstrādāšanu un īstenošanu;
35.4. nodrošina dokumentu pārvaldības procesu īstenošanu un uzraudzību;
35.5. nodrošina valsts noslēpuma objektu, NATO un/vai Eiropas Savienības klasificētās informācijas apriti un aizsardzību, sevišķās lietvedības kārtošanu;
35.6. nodrošina politikas izstrādi un koordināciju šādās jomās:

35.6.1. valsts nekustamā īpašuma jomā;
35.6.2. publiskās un privātās partnerības jomā;
35.6.3. publisko iepirkumu jomā;

35.7. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un tiesību aktu projektu papildus tiesiskuma pārbaudi un atbilstību juridiskās tehnikas prasībām;
35.8. nodrošina ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un iekšējo normatīvo aktu iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi, nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos, izņemot to procesu ietvaros, kas skar Eiropas Savienības fondu lietu departamenta kompetenci;
35.9. koordinē disciplinārlietu pārsūdzību izskatīšanu;
35.10. organizē ministrijas darbības stratēģijas izstrādi;
35.11. nodrošina darbības uzraudzību ministrijas padotības iestādē -Iepirkumu uzraudzības birojā.

V. Ministrijas struktūrvienību kompetence

36. Budžeta departaments veic šādus uzdevumus:

36.1. analizē un sagatavo priekšlikumus valsts budžeta izdevumu politikas  pilnveidošanai un ieviešanas nodrošināšanai;
36.2. sagatavo analītiskos aprēķinus un informācijas kopsavilkumus, lai nodrošinātu ar vidēja termiņa budžeta likumprojektu un gadskārtējo budžeta likumprojekta izstrādi saistītu lēmumu pieņemšanu;
36.3. sagatavo maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjoma aprēķinus vidējam termiņam un maksimāli pieļaujamo izdevumu apjomu sadalījumā pa ministrijām;
36.4. atbilstoši kompetencei nodrošina vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanu;
36.5. izstrādā gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu un tā paskaidrojumus;
36.6. nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likuma izpildi, izvērtējot ministriju sagatavotos pieprasījumus valsts budžeta finanšu resursu un izdevumu sadalījumam, izvērtējot ministriju iesniegtos pieprasījumus par gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas palielināšanu Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos, ministriju iesniegtos pieprasījumus par apropriācijas pārdali starp ministrijām, programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ministriju iesniegtos pieprasījumus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu līdzekļu pārdalei, ministriju iesniegtos pieprasījumus par gadskārtējā valsts budžeta likuma programmā „Apropriācijas rezerve” apstiprinātās apropriācijas pārdali un sagatavojot attiecīgu finanšu ministra rīkojumu;
36.7. izskata ministriju iesniegtos pieprasījumus par finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un atbilstoši Ministru kabineta pieņemtajam lēmumam sagatavo attiecīgus finanšu ministra rīkojuma projektus;
36.8. izvērtē un apkopo ministriju iesniegtos priekšlikumus gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta otrajam lasījumam izskatīšanai Ministru kabineta sēdē;
36.9. sniedz konsultatīvu un metodoloģisku palīdzību ministrijām budžeta projekta sagatavošanas, izpildes nodrošināšanas un valsts budžeta izdevumu politikas realizācijas jautājumos;
36.10. sagatavo analītiskos un prezentācijas materiālus un informāciju par valsts budžeta plānošanu, izpildi un valstī realizēto budžeta izdevumu politiku;
36.11. nodrošina informācijas tehnoloģiju sistēmu ieviešanu, uzturēšanu un pilnveidošanu valsts budžeta plānošanas procesā.

37. Dokumentu pārvaldības departaments veic šādus uzdevumus:

37.1. nodrošina dokumentu reģistrēšanu, apriti un nosūtīšanu;
37.2. nodrošina vienotu uzdevumu izpildes kontroli par visu ministrijai doto uzdevumu izpildi;
37.3. nodrošina dokumentu apstrādi un apriti Valsts kancelejas dokumentu elektroniskās aprites un uzdevumu kontroles sistēmā „DAUKS”;
37.4. nodrošina pastāvīgi un uz laiku glabājamo dokumentu saglabāšanu, aprakstīšanu un iznīcināšanu, kā arī nodrošina iestādes arhīvā uzkrāto dokumentu uzziņas sistēmas veidošanu, pieejamību un izmantošanu atbilstoši Latvijas Nacionālā arhīva norādījumiem;
37.5. nodrošina ministrijas kopējās lietu nomenklatūras izstrādi, ministrijas vēsturiskās izziņas un aprakstu sagatavošanu, kā arī sagatavo un nodod pastāvīgi un ilgtermiņa glabājamās lietas Latvijas Nacionālajā arhīvā;
37.6. nodrošina ministra, valsts sekretāra un administrācijas vadītāja sekretariāta funkciju;
37.7. nodrošina ministra un valsts sekretāra vadības sanāksmju protokolēšanu, protokolu sagatavošanu, reģistrēšanu un saglabāšanu, kā arī apkopo materiālus par vadības sēdēm;
37.8. metodiski vada un sniedz konsultācijas ministrijas struktūrvienībām un ministrijas padotībā esošajām iestādēm dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, arhivēšanas jautājumos, kā arī doto uzdevumu izpildes jautājumos;
37.9. nodrošina Ministru kabineta 2004.gada 6.janvāra noteikumos Nr.21 „Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi” noteiktās funkcijas amatpersonai, kura veic darbu ar valsts noslēpuma objektu, NATO vai ES klasificēto informācijas apstrādi, apriti un saglabāšanu.

38. Eiropas Savienības fondu lietu departaments veic šādus uzdevumus:

38.1. nodrošina komisijas izveidi un iesniegumu izskatīšanu par apstrīdētajiem sadarbības iestādes un Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību lēmumiem par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu, vai par aizliegumu uz laiku piedalīties projektu iesniegumu atlasē, un sagatavot lēmuma projektu lietā;
38.2. nodrošina finansējuma saņēmēju, kuri ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātās publiskās personas vai citas valsts iestādes iesniegumu izskatīšanu par apstrīdētajiem sadarbības iestādes lēmumiem, kā arī izskata juridisko personu iesniegumus par sadarbības iestādes pieņemtajiem lēmumiem līguma par projekta īstenošanu izpildes ietvaros;
38.3. pārstāv ministrijas intereses visu līmeņu tiesu instancēs un regulāri papildina datu bāzē informāciju par tiesas procesiem, ja projekta iesniedzējs ir fiziska vai juridiska persona par šī reglamenta 38.1.apakšpunktā minētajiem lēmumiem;
38.4. veic analīzi par atcelto sadarbības iestādes un Latvijas Republikas pilsētu pašvaldību lēmumu iemesliem un nepieciešamības gadījumā sniedz priekšlikumus darba pilnveidošanai;
38.5. atbilstoši departamenta kompetencei nodrošina informācijas sagatavošanu un pārstāvību auditu un revīziju ietvaros.

39. Eiropas Savienības fondu revīzijas departaments veic šādus uzdevumus:

39.1. nodrošina ministrijas kā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda revīzijas iestādes funkcijas 2007.-2013.gada plānošanas periodā un - sniedz neatkarīgu un objektīvu atzinumu Eiropas Komisijai par Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un deklarēto izdevumu likumību un pareizību;
39.2. nodrošina ministrijas kā Eiropas Savienības fondu revīzijas iestādes funkcijas 2014.-2020.gada plānošanas periodā un sniedz neatkarīgu un objektīvu atzinumu par vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un Eiropas Komisijai deklarēto izdevumu attiecināmību un atbilstību normatīvajiem aktiem, pārskatos, tai skaitā pārvaldības deklarācijā, sniegtās informācijas patiesumu un objektivitāti;
39.3. iesniedz Eiropas Komisijai revīzijas iestādes vadītāja apstiprinātu gada kopsavilkumu par pieejamām revīzijām un deklarācijām 2007.-2013.gada plānošanas perioda ietvaros, iekļaujot informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda, kā arī par Eiropas Zivsaimniecības fonda un Eiropas Savienības fondu 3.mērķa „Eiropas teritoriālā sadarbība” programmas pieejamām revīzijām un deklarācijām;
39.4. nodrošina ministrijas kā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu revīzijas iestādes funkciju īstenošanu 2009.-2014.gada periodā un sniedz neatkarīgu un objektīvu atzinumu donorvalstīm par ārvalstu finanšu palīdzības vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un deklarēto izdevumu likumību un pareizību;
39.5. nodrošina ministrijas kā vispārīgās programmas „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” Eiropas Ārējo robežu fonda, Eiropas Atgriešanās fonda, Eiropas Bēgļu fonda un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda revīzijas iestādes funkciju īstenošanu 2007.-2013.gada plānošanas periodā un sniedz neatkarīgu un objektīvu atzinumu par fondu vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un deklarēto izdevumu likumību un pareizību;
39.6. nodrošina ministrijas kā Iekšējās drošības fonda un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda 2014.-2020.gadam revīzijas iestādes funkcijas un sniedz neatkarīgu un objektīvu atzinumu par vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un Eiropas Komisijai deklarēto izdevumu attiecināmību un atbilstību normatīvajiem aktiem, pārskatos, tai skaitā pārvaldības deklarācijā, sniegtās informācijas patiesumu un objektivitāti;
39.7. nodrošina ministrijas kā Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda revīzijas iestādes funkcijas un sniedz neatkarīgu un objektīvu atzinumu par vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti un Eiropas Komisijai deklarēto izdevumu attiecināmību un atbilstību normatīvajiem aktiem, pārskatos, tai skaitā pārvaldības deklarācijā, sniegtās informācijas patiesumu un objektivitāti;
39.8. nodrošina ministrijas kā Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonda revīzijas iestādes funkcijas 2007.-2013.gada plānošanas periodā, ievērojot normatīvos aktus par kārtību, kādā nodrošina revīzijas iestādes funkcijas Eiropas Savienības fondu vadībā;
39.9. nodrošina ministriju un iestāžu sadarbību Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības jautājumos, pilda Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS Anti-fraud Coordination Service) funkcijas un veic uzdevumus, kas saistīti ar Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzības koordinācijas padomes sekretariāta funkciju izpildi.

40. Eiropas Savienības fondu stratēģijas departaments veic šādus uzdevumus:

40.1. nodrošina Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu un to grozījumu sagatavošanu attiecībā uz 2007.-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas periodu;
40.2. sadarbībā ar citām Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām koordinē grozījumu veikšanu Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentos attiecībā uz 2007.-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas periodu;
40.3. nodrošina atbildīgo iestāžu izstrādāto priekšlikumu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un izstrādāto aktivitātes īstenošanas noteikumu izskatīšanu attiecībā uz 2007.-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas periodu;
40.4. sagatavo stratēģiskos ziņojumus attiecībā uz Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas periodiem;
40.5. nodrošina Eiropas Savienības fondu darbības programmu līdzfinansēto aktivitāšu koordināciju ar citiem finanšu instrumentiem, kā arī citiem valsts attīstības un investīciju plānošanas dokumentiem stratēģiskā līmenī, izstrādājot par tiem departamenta pozīciju un nodrošinot tas koordinēšanu;
40.6. veic Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas perioda programmu, 2014. – 2020.gada plānošanas perioda programmas, kā arī  EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu  izvērtēšanas  organizēšanu. Organizē Eiropas Savienības fondu plānošanas dokumentu sākotnējo (ex-ante) izvērtēšanu, kā arī nodrošina atbalstu Eiropas Komisijai Eiropas Savienības fondu programmu noslēguma (ex-post) izvērtēšanas organizēšanu;
40.7. koordinē Latvijas pozīcijas formulēšanu attiecībā uz 2007.-2013.gada plānošanas periodu un 2014.-2020.gada plānošanas periodu Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kohēzijas politikas vadībai un ieviešanai;
40.8. piedalās Latvijas pozīcijas formulēšanā un izstrādē par Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānošanu 2007.-2013.gada plānošanas periodam un 2014.-2020.gada plānošanas periodam, tai skaitā grozījumu izstrādē attiecībā uz kohēzijas politikas finansējumu;
40.9. nodrošina ministrijas kā 2009.-2014.gada perioda EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes plānošanas funkcijas attiecībā uz Saprašanās memorandu noslēgšanu izpildi;
40.10. nodrošina Eiropas Savienības finanšu instrumentu PHARE programmas un Pārejas programmas noslēgšanas procesu atbilstoši starpvalstu vienošanās un citos normatīvajos aktos noteiktajai nacionālā koordinatora ārvalstu finanšu palīdzības jautājumos kompetencei.

41. Eiropas Savienības fondu uzraudzības departaments veic šādus uzdevumus:

41.1. izstrādā, uztur un pilnveido optimālu Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas uzraudzības sistēmu;
41.2. prognozē Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas finansēšanas naudas plūsmu un nodrošina finansējuma izmantošanas mērķu uzraudzību, kā arī atbilstoši kompetencei izskata un sniedz atzinumus par budžeta pieprasījumiem Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ietvaros;
41.3. nodrošina Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas rezultātu sasniegšanas uzraudzību;
41.4. nodrošina regulāru vadošās iestādes apliecinājumu sagatavošanu sertifikācijas iestādei par Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas darbību un izdevumu attiecināmību un pārvaldības deklarācijas sagatavošanu 2014.-2020.gada plānošanas perioda ietvaros, t.sk. nodrošina ar Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas projektu īstenošanu saistītās informācijas analīzi (neatbilstību gadījumu, rezultātu par veiktajām pārbaudēm izskatīšanu un analīzi u.c.), nodrošina lielo projektu iesniegumu un to grozījumu priekšlikumu iesniegšanu Eiropas Komisijas finansētai palīdzībai Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas Reģionos (turpmāk - JASPERS) un Eiropas Komisijā, kā arī komunikāciju ar tām par lielo projektu jautājumiem;
41.5. nodrošina efektīvu Eiropas Savienības fondu Uzraudzības komitejas apakškomiteju regulāro tikšanos ar Eiropas Komisiju organizēšanu, pildot Uzraudzības komitejas sekretariāta funkcijas;
41.6. nodrošina ES fondu vadības informācijas sistēmas kā galvenā uzraudzības instrumenta informācijas integritāti, tās pilnvērtīgu darbību, uzturēšanas un pilnveides saturisko vadību 2007.–2013.gada ES fondu plānošanas periodā un Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020.gadam izveides, pilnveides un darbības stratēģiskās pārraudzības funkciju;
41.7. nodrošina regulāru informācijas par Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmu ieviešanu sniegšanu Ministru kabinetam, Saeimai, Koalīcijas partneru darba grupas par ES fondu jautājumiem sanāksmēm, Eiropas Komisijai un citiem interesentiem;
41.8. nodrošina EZZ un Norvēģijas finanšu instrumentu, Latvijas un Šveices sadarbības programmas vadošās iestādes funkciju izpildi;
41.9. koordinē JASPERS tehniskās palīdzības Eiropas Komisijas instrumenta darbību Latvijā;
41.10. atbilstoši kompetencei nodrošina ES fondu, PHARE, Pārejas un SAPARD programmu slēgšanas procesu un pēcuzraudzības jautājumu koordinēšanu sadarbību ar Eiropas Komisiju.

42. Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles departaments veic šādus uzdevumus:

42.1. nodrošina Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ieviešanas un drošas finanšu vadības principiem atbilstošas vadības un kontroles sistēmas izveidi un ieviešanu;
42.2. Eiropas Savienības fondu neatbilstību administrēšanas procesā nodrošina horizontālu datu analīzi, kā arī veic atsevišķus pienākumus un nodrošina dalību finanšu korekciju piemērošanas darba grupas un neatbilstību ziņošanas Eiropas Komisijai darba grupas sanāksmēs;
42.3. organizē un koordinē Eiropas Savienības fondu, EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmas risku pārvaldības procesu vadošajā iestādē;
42.4. nodrošina sadarbību attiecībā uz auditiem un revīzijām par Eiropas Savienības fondu, kā arī EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības un kontroles sistēmu, koordinē saņemto ziņojumu projektu saskaņošanas procesu vadošajā iestādē un pārrauga iekšējo auditu ietvaros vadošajai iestādei izteikto ieteikumu ieviešanu;
42.5. nodrošina Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada un 2014.-2020.gada plānošanas perioda tehniskās palīdzības un Eiropas Sociālā fonda reformu aktivitātes administrēšanas funkciju īstenošanu;
42.6. apkopo vadošās iestādes atskaites par ministrijas rīcības plānā un valdības rīcības plānā iekļauto uzdevumu izpildi;
42.7. piedalās Latvijas interešu formulēšanā un aizstāvēšanā attiecībā uz Eiropas Savienības Kohēzijas politikas stratēģisko plānošanu, atbilstoši kompetencei nodrošina iesaistīšanos Eiropas Savienības un donorvalstu līmeņa un nacionālo normatīvo aktu, plānošanas dokumentu, pozīciju izstrādē, viedokļa sniegšanā, pārstāvībā Eiropas Savienības, donorvalstu un nacionālā līmeņa sanāksmēs un darba grupās;
42.8. nodrošina tiesisko atbalstu Eiropas Savienības fondu, EZZ un Norvēģijas finanšu instrumenta un Latvijas un Šveices sadarbības programmas ieviešanā;
42.9. veic vadošās iestādes deleģēto funkciju pārbaudes un pārbaudes Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas vietās, nodrošina galīgo pārbaužu veikšanu Republikas pilsētu pašvaldību īstenotajās projektu iesniegumu atlasēs un atzinuma sniegšanu, un nodrošina minēto darbību rezultātā izteikto ieteikumu ieviešanas uzraudzību;
42.10. gatavo Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas periodā veikto kontroļu gada kopsavilkumu, kas kopā ar pārvaldības deklarāciju iesniedzams Eiropas Komisijai;
42.11. sniedz konsultācijas par vadības un kontroles sistēmas jautājumiem, izstrādā vadlīnijas un metodiskos materiālus Eiropas Savienības fondu, EZZ un Norvēģijas finanšu instrumentu un Latvijas un Šveices sadarbības programmu ieviešanai.​

43.  Finanšu tirgus politikas departaments veic šādus uzdevumus:

43.1. vada finanšu tirgus politikas izstrādi valsts finanšu stabilitātes un ekonomikas attīstības veicināšanai;
43.2. veido un aizstāv ministrijas pozīciju par finanšu tirgus politikas jautājumiem Eiropas Savienībā un starptautiskā līmenī;
43.3. organizē ministrijas pārstāvju līdzdalību finanšu pakalpojumu komitejās, darba grupās un ministru padomēs;
43.4. pārstāv valsts intereses un veido politiku sadarbībai ar starptautiskajām finanšu institūcijām;
43.5. koordinē Latvijas Republikas kā starptautisko finanšu institūciju kapitāla daļu turētāja pienākumu un saistību izpildi;
43.6. izstrādā un koordinē krīzes vadības politiku finanšu sektora stabilizācijai nacionālajā un starptautiskajā līmenī;
43.7. pilnveido finanšu tirgu regulējošos normatīvos aktus un saskaņo tos ar Eiropas Savienības tiesību aktiem;
43.8. analizē finanšu tirgus darbības rezultātus;
43.9. veido ministrijas nostāju un izstrādā normatīvos aktus attiecībā uz valsts īpašumā tieši vai netieši esošo kredītiestāžu un finanšu institūciju restrukturizācijas un tālākas attīstības jautājumiem;
43.10. koordinē valsts atbalsta programmu, kas tiek īstenotas finanšu instrumentu veidā, izstrādi un pilnveidošanu.

44. Finanšu un darbības nodrošinājuma departaments veic šādus uzdevumus:

44.1. nodrošina  ministrijas resora valsts budžeta projekta kārtējam gadam un, ja nepieciešams, resora valsts budžeta grozījumu projekta sagatavošanu;
44.2. sagatavo ministrijas izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu projektu, un, ja nepieciešams, valsts budžeta grozījumu projektu;
44.3. nodrošina ministrijas izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izpildi;
44.4. nodrošina resora priekšlikumu sagatavošanu par papildus apropriācijas piešķiršanu par finansējuma pārdali starp programmām/apakšprogrammām un starp izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem;
44.5. sagatavo ministrijas izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu finansēšanas plānus, kā arī organizē to precizēšanu noteiktajos termiņos;
44.6. izstrādā ministrijas izpildāmo valsts budžeta programmu un apakšprogrammu izdevumu tāmes, resora koptāmes, kā arī nodrošina to precizēšanu noteiktajos termiņos;
44.7. nodrošina ministrijas darbībai nepieciešamo preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām, organizē preču izsniegšanu ministrijas struktūrvienībām, kā arī organizē un veic ministrijas ikgadējo inventarizāciju;
44.8. izstrādā vienotu resora grāmatvedības politiku atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta grāmatvedības jomā, nodrošina ministrijas izpildāmo programmu un apakšprogrammu grāmatvedības uzskaiti, sagatavo resora grāmatvedības pārskatu;
44.9. nodrošina ministrijas izpildāmo ārvalstu finansēto projektu administratīvo, tehnisko un finanšu vadību, izņemot to projektu vadību, kuru vadība tiek deleģēta citām struktūrvienībām;
44.10. nodrošina ministrijas informācijas sistēmas nepārtrauktu darbību, tai skaitā veicot pārraudzību un kontroli pār informācijas tehnoloģijas nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu izpildi un kvalitāti;

45. Finanšu vadības un metodoloģijas departaments veic šādus uzdevumus:

45.1. koordinē un pilnveido valsts finanšu vadības un budžeta plānošanas metodoloģiju;
45.2. izstrādā un pilnveido sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politiku;
45.3. izstrādā tiesību aktu projektus valsts budžeta plānošanas jautājumos, tai skaitā  par budžeta izdevumu, ieņēmumu un citām budžeta klasifikācijām un veic atbilstīgas izmaiņas vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmā;
45.4. izstrādā tiesību aktu projektus sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības, tai skaitā darba samaksas un sociālo garantiju, un ar to saistītajās jomās:

45.4.1. valsts pārvaldes iestāžu amatpersonām un darbiniekiem;
45.4.2. centrālo valsts budžeta iestāžu amatpersonām un darbiniekiem;
45.4.3. pašvaldību iestāžu amatpersonām un darbiniekiem;
45.4.4. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, pašvaldību kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāju pārstāvjiem un atbildīgajiem darbiniekiem;
45.4.5. ostu valdes locekļiem;

45.5. veic aprēķinus par nepieciešamo finansējumu atlīdzības sistēmas nodrošināšanai un izmaiņu ieviešanai, kā arī cita veida aprēķinus gadskārtējā valsts budžeta un tā grozījumu likumprojekta izstrādes gaitā;
45.6. izstrādā variantus mēnešalgu skalu pārskatīšanai no valsts budžeta finansētajām iestādēm saistībā ar minimālās mēneša darba algas izmaiņām un veic aprēķinus par ietekmi uz valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem;
45.7. uztur, aktualizē un pilnveido valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu, tai skaitā ierēdņu amatu un ar tiem saistītās personāla informācijas, uzskaites sistēmu (datubāzi), kā arī citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi) un tādu kapitālsabiedrību amatpersonu (darbinieku) atlīdzības uzskaites sistēmu (datubāzi), kurās visas kapitāla daļas pieder valstij, pašvaldībai vai publiski privātajai kapitālsabiedrībai;
45.8. veic datu analīzi un regulāri sagatavo informācijas kopsavilkumus par situāciju sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības jomā;
45.9. pamatojoties uz 45.7. apakšpunktā minētās informācijas un Centrālās statistikas pārvaldes datiem sagatavo analītiskus ziņojumus par atalgojuma izmaiņām sabiedriskajā un privātajā sektorā;
45.10. pastāvīgi sniedz konsultācijas ministrijām un to padotības iestādēm, citām valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā arī citām ieinteresētajām institūcijām un privātpersonām valsts finanšu  vadības un budžeta plānošanas metodoloģijas jautājumos, sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas jautājumos.

46. Fiskālās politikas departaments veic šādus uzdevumus:

46.1. izstrādā valsts fiskālās politikas stratēģiju, vada un organizē fiskālās politikas mērķu izstrādi, saskaņošanu un apstiprināšanu;
46.2. izstrādā fiskālās politikas veidošanai nepieciešamos tiesību aktu projektus, nodrošina to saskaņošanu un veic ievērošanas uzraudzību pēc apstiprināšanas;
46.3. vada ministrijas kompetencē esošo tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes politikas plānošanas dokumentu, tajā skaitā Latvijas Konverģences programmas izstrādi un to ieviešanas uzraudzību, kā arī nodrošina ziņojumu un atskaišu sagatavošanu par tautsaimniecības stabilizācijas un izaugsmes politikas plānošanas dokumentu izpildi, tajā skaitā Informatīvā ziņojuma par tautsaimniecības attīstību un kopbudžeta izpildes gaitu sagatavošanu un Informatīvā ziņojuma par Latvijas stratēģiskās attīstības plāna izpildi sagatavošanu;
46.4. metodiski vada vispārējās valdības bilances un valsts parāda līmeņa aprēķināšanas uzraudzību atbilstoši Eiropas integrētajai ekonomiskās uzskaites sistēmai;
46.5. organizē starptautisko aizņēmumu programmu, kas vērstas uz tautsaimniecības stabilizāciju, izstrādi, saskaņošanu, vadību, koordinē sadarbību ar aizdevēju institūcijām un valstīm;
46.6. veido un aizstāv ministrijas viedokli par vispārējiem ekonomiskās politikas, ekonomiskās stabilizācijas un izaugsmes jautājumiem Eiropas Savienībā un starptautiskā līmenī;
46.7. organizē ministrijas pārstāvju līdzdalību ekonomikas un finanšu lietu komitejās, darba grupās un ministru padomēs;
46.8. nodrošina strukturētu informācijas apriti starp atbildīgajām ministrijas struktūrvienībām par ministrijai saskaņošanai iesniegtām Latvijas Republikas pozīcijām un instrukcijām, kā arī par Eiropas Savienības un citu starptautisko institūciju priekšlikumiem un politikas iniciatīvām;
46.9. veido, saskaņo un aizstāv ministrijas nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības gadskārtējo budžetu un Eiropas Savienības daudzgadu finanšu ietvaru, tajā skaitā, attiecībā uz tos reglamentējošiem Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem;
46.10. nodrošina Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas, tai skaitā Latvijas pašu resursu iemaksu veikšanu Eiropas Savienības budžetā, administrēšanu (prognožu izstrādi un plānošanu nacionālajā budžetā, normatīvo aktu izstrādi, kontrolē Eiropas Komisijas kontroles vizītes);
46.11. atbilstoši kompetencei nodrošina vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanu.

47. Iekšējā audita departaments veic šādus uzdevumus:

47.1. izstrādā un īsteno iekšējā audita politiku valsts pārvaldē, kā arī uzrauga tās īstenošanu;
47.2. izstrādā un aktualizē iekšējo auditu reglamentējošos normatīvos aktus un iekšējā audita metodikas vadlīnijas, sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam par iekšējā audita prioritātēm kārtējam plānošanas periodam;
47.3. veic ministrijās un iestādēs izveidoto iekšējā audita struktūrvienību darbības novērtēšanu;
47.4. koordinē iekšējo auditoru mācības un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu, pārrauga iekšējo auditoru sertifikācijas sistēmu, sniedz konsultācijas iekšējā audita jomā un iekšējās kontroles sistēmas pilnveidošanā;
47.5. sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam un Valsts kontrolei apkopoto gada pārskatu par iekšējā audita struktūrvienību darbību ministrijās un iestādēs. Pārskatā iekļauj viedokli par iekšējās kontroles sistēmu ministrijās un iestādēs;
47.6. veic Iekšējā audita padomes sekretariāta funkciju;
47.7. sniedz neatkarīgu un objektīvu vērtējumu un konsultācijas par ministrijā, tās padotības iestādēs un kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir kapitāla daļu turētāja, izveidotās vadības un kontroles sistēmas darbības efektivitāti;
47.8. veic Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas auditus un uzrauga auditu rezultātā izteikto ieteikumu ieviešanu Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajās institūcijās (sadarbības iestādēs, atbildīgajās iestādēs);
47.9. nodrošina Korupcijas novēršanas un apkarošanas programmā noteikto ministrijas kompetencē esošo uzdevumu īstenošanas procesa uzraudzību;
47.10. nodrošina Valsts kases un Valsts ieņēmumu dienesta iekšējā audita struktūrvienību darba koordinēšanu un metodisko vadību;
47.11. koordinē Valsts kontroles veikto revīziju ziņojumu saskaņošanas procesu un nodrošina ziņojumos sniegto ieteikumu ieviešanas uzraudzību, kā arī sadarbību ar ārējiem auditoriem;
47.12. izvērtē ārvalstu finanšu palīdzības vadībā iesaistīto institūciju iekšējā audita struktūrvienību iekšējā audita ziņojumus.

48. Juridiskais departaments veic šādus uzdevumus:

48.1. nodrošina ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu izstrādāto attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un tiesību aktu projektu papildu tiesiskuma pārbaudi un atbilstību juridiskās tehnikas prasībām, nodrošina iepirkumu un valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādi;
48.2. nodrošina ministrijas pārvaldes lēmumu, līgumu un iekšējo normatīvo aktu iepriekšējo tiesiskuma papildpārbaudi;
48.3. elektroniski ievieto dokumentu elektroniskās aprites un uzdevumu kontroles sistēmā „DAUKS” ministrijas Vadības komitejā atbalstītos Valsts sekretāru sanāksmei piesakāmos ministrijas projektus, anotāciju papildinājumu pieprasījumus Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktajiem projektiem un ministrijas projektu atsaukumus;
48.4. gatavo valsts sekretāra rezolūciju projektus par Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu, Ministru kabineta rīkojumu un citu tiesību aktu projektu izvērtēšanu ministrijā;
48.5. nodrošina ministrijas pārstāvību tiesvedības procesos;
48.6. nodrošina uzraudzību pār ministrijas padotībā esošo iestāžu lēmumu un rīcības likumību ar valsts civildienesta jomu saistīto normatīvo aktu piemērošanā, veic dienesta pārbaudes par ministrijas amatpersonu rīcību un sagatavo dienesta pārbaudes atzinumu, izmeklē ministrijā ierosinātās disciplinārlietas par ministrijas amatpersonu rīcību;
48.7. nodrošina politikas izstrādi un koordināciju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas, publiskās un privātās partnerības un publisko iepirkumu jomā;
48.8. nodrošina Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi ministrijas kompetencē esošajos jautājumos;
48.9. informē ministrijas struktūrvienības un ministrijas padotībā esošās iestādes par jaunpieņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, koordinē ministrijas kompetencē esošo tiesību aktu kodifikāciju, transpozīciju un tulkojumu/terminoloģijas jautājumus;
48.10. sadarbībā ar atbildīgajām struktūrvienībām izstrādā Latvijas Republikas nostājas par Eiropas Komisijas ierosinātajām pārkāpuma procedūrām pret Latvijas valsti ministrijas kompetences jautājumos;
48.11. pārbauda no citām iestādēm iesniegtos dokumentus saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 24.panta trešo un ceturto daļu un paziņo personai par izmaksāto atlīdzību, ja nepieciešams, pieprasot papildu dokumentus no lēmējiestādēm. Ja nepieciešams sagatavo lēmumu par zaudējuma atlīdzinājuma izmaksāšanu pa daļām;
48.12. sagatavo un nodrošina pārskatu iesniegšanu Ministru kabinetam par visiem attiecīgajā laika posmā saņemtajiem iestāžu lēmumiem vai tiesas nolēmumiem par zaudējumu atlīdzinājuma izmaksu no valsts pamatbudžeta.

49. Komercdarbības atbalsta kontroles departaments veic šādus uzdevumus:

49.1. veic plānoto atbalsta programmu vai individuālo atbalsta projektu, kā arī plānoto grozījumu esošajās atbalsta programmās vai individuālajos atbalsta projektos pieteikumu sākotnējo izvērtēšanu, izņemot gadījumos par atbalsta sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē;
49.2. nodrošina informācijas apriti starp Eiropas Komisiju un atbildīgajām Latvijas institūcijām par jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas pieteiktajām atbalsta programmām un individuālajiem atbalsta projektiem, kā arī iesniegtajām sūdzībām, izmantojot Eiropas Komisijas drošā elektroniskā pasta sistēmu;
49.3. sagatavo ikgadējos pārskatus par Latvijas Republikā sniegto atbalstu rūpniecībai un citiem sektoriem, izņemot atbalstu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē, atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un notifikācijas par subsīdijām atbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas prasībām;
49.4. seko līdzi izmaiņām Eiropas Savienības tiesībās un Eiropas tiesu praksē komercdarbības atbalsta jomā, kā arī seko līdzi izmaiņām komercdarbības atbalsta pārskatu un PTO notifikāciju par subsīdijām sagatavošanas jautājumos;
49.5. sagatavo nepieciešamos normatīvo aktu grozījumus Eiropas Savienības  prasību komercdarbības atbalsta kontroles jomā ieviešanai, kā arī normatīvo aktu projektus komercdarbības atbalsta kontroles sistēmas pilnveidošanai Latvijā, izņemot jautājumus, kas skar atbalsta plānošanu vai sniegšanu darbībām ar lauksaimniecības produktiem, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1.pielikumā, kā arī zvejniecības, akvakultūras un mežsaimniecības nozarē;
49.6. informē ministrijas struktūrvienības, nozaru ministrijas un citas valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas par aktualitātēm komercdarbības atbalsta jomā, tai skaitā jaunākajām aktualitātēm Eiropas Savienības tiesībās;
49.7. nodrošina atzinumu gatavošanu par Eiropas Komisijas dienestu izstrādātajiem dokumentu projektiem. Gatavo kopējo Latvijas atzinumu iesniegšanai Eiropas Komisijā un citās ārvalstu institūcijās, kā arī gatavo nacionālo pozīciju Eiropas Padomes sēdēs izskatāmajiem jautājumiem komercdarbības atbalsta kontroles jomā;
49.8. gatavo ziņojumus, kā arī sniedz metodoloģisko palīdzību valsts un pašvaldību institūcijām, citām juridiskām un fiziskām personām par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem;
49.9. piedalās Latvijas institūciju, Eiropas Komisijas, kā arī citu ārvalstu institūciju organizētajās sanāksmēs par komercdarbības atbalsta kontroles jautājumiem.

50. Komunikācijas departaments veic šādus uzdevumus:

50.1. nodrošina saikni ar sabiedrību, tieši un ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību uztur publisko komunikāciju par ministrijas kompetences jautājumiem, īstenotajiem pasākumiem, tiesību aktu projektiem, kā arī veicina ministrijas publisko tēlu;
50.2. savlaicīgi izplata un precīzi izskaidro plašsaziņas līdzekļiem ministrijas oficiālo viedokli un informāciju;
50.3. plāno, gatavo un realizē sabiedrisko attiecību un komunikācijas projektus;
50.4. konsultē ministrijas darbiniekus par komunikācijas jautājumiem;
50.5. īsteno Eiropas Savienības fondu komunikācijas stratēģiju 2007.-2015. gadam un Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda komunikācijas stratēģiju 2015.–2023. gadam, un Eiropas Savienības fondu vadošās iestādes atbildībā esošo informatīvo un publicitātes pasākumu īstenošanu;
50.6. sniedz metodiskus norādījumus Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām un reģionālajiem Eiropas Savienības struktūrfondu informācijas centriem par Eiropas Savienības fondu publicitātes pasākumu īstenošanu, nodrošina šo pasākumu koordināciju;
50.7. atbilstoši Eiropas Savienības fonu vadošās iestādes kompetencei nodrošina Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda komunikācijas darba grupas vadību;
50.8. veicina iekšējo komunikāciju starp ministrijas darbiniekiem;
50.9. izstrādā ministrijas komunikācijas stratēģiju, sadarbībā ar citām ministrijas struktūrvienībām īsteno to un tai pakārtotos komunikācijas plānus.

51. Netiešo nodokļu departaments veic šādus uzdevumus:

51.1. izstrādā pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa un elektroenerģijas nodokļa, muitas jomu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus, Ministru kabineta noteikumu projektus, citus tiesību aktu projektus un informatīvo ziņojumu projektus;
51.2. atbilstoši līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām nodrošina nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādi pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un akcīzes nodokļa harmonizēšanas jomā;
51.3. izvērtē pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektus to sākotnējā izstrādes stadijā un sagatavo sākotnējo nacionālo Latvijas pozīciju par konkrēto tiesību akta projektu vai Eiropas Komisijas priekšlikumu;
51.4. piedalās instrukcijas sagatavošanā vēstniekam par Pastāvīgo pārstāvju komitejā izskatāmajiem pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem;
51.5. piedalās Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem un tās pamatojuma sagatavošanā Latvijas intereses skarošajos pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomu politikas jautājumos;
51.6. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomā organizētajās darba grupās un komitejās un nodrošina Latvijas pozīcijas paušanu tajās;
51.7. sagatavo atzinumus par citu ministriju sagatavotiem nacionālo pozīciju projektiem, kuros skarta pievienotās vērtības nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas joma;
51.8. savas kompetences ietvaros izvērtē starpvalstu līgumu projektus jautājumos, kas skar pievienotās vērtības nodokļa, akcīzes nodokļa, elektroenerģijas nodokļa un muitas jomas jautājumus;
51.9. izvērtē citu institūciju izstrādāto ar pievienotās vērtības nodokli, vieglo automobiļu un motociklu nodokli, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, akcīzes nodokli, elektroenerģijas nodokli un muitas saistīto politikas plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus un citus normatīvo aktu projektus un sagatavo atzinumus par tiem;
51.10. izskata Eiropas Savienības tiesas nolēmumus un uzsāktās tiesu lietas Eiropas Savienībā pievienotās vērtības nodokļa, vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas jomā un sniedz atzinumus par tām, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās nostājas projekta sagatavošanā;
51.11. izvērtē citu tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un fizisko un juridisko personu priekšlikumus pievienotās vērtības nodokļa, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, vieglo automobiļu un motociklu nodokļa, elektroenerģijas nodokļa, akcīzes nodokļa un muitas sistēmas pilnveidošanai un nepieciešamības gadījumā sagatavo atbilstošus nodokļu normatīvo aktu projektus.

52. Nodokļu administrēšanas un grāmatvedības politikas departaments veic šādus uzdevumus:

52.1. izstrādā priekšlikumus nodokļu un nodevu administrēšanas politikas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, izstrādājot tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;
52.2. veido valsts politiku grāmatvedības un pārskatu (izņemot publiskā sektora) jomā, izstrādājot tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;
52.3. izstrādā un īsteno valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā un veic Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas valstisko uzraudzību atbilstoši likuma „Par zvērinātiem revidentiem” prasībām;
52.4. piedalās Eiropas Savienības institūciju organizētajās darba grupās un komitejās, kā arī pārstāv valsts intereses starptautiskajās institūcijās nodokļu administrēšanas, grāmatvedības, tās pārskatu un komercsabiedrības revīzijas jautājumu jomās;
52.5. veido valsts politiku sabiedriskā labuma organizāciju darbības jomā, izstrādājot tiesību aktu un attīstības plānošanas dokumentu projektus;
52.6. izstrādā publiskas personas kontrolēto kapitālsabiedrību dāvināšanu (ziedošanu) regulējošo attīstības plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektus, kā arī izskata valsts kontrolēto kapitālsabiedrību iesniegumus par dāvinājumu (ziedojumu), ieķīlāšanas darījumu veikšanu;
52.7. izstrādā, izskata un koordinē priekšlikumus ēnu ekonomikas apkarošanai;
52.8. izstrādā priekšlikumus tiesību aktu projektiem un nodrošina Padziļinātās sadarbības programmas īstenošanu;
52.9. nodrošina uzkrājumu principa ieviešanas projekta (valsts un pašvaldību budžeta ieņēmumu uzskaitē) koordināciju;
52.10. nodrošina Latvijas-Baltkrievijas darba grupas Latvijas-Baltkrievijas valsts robežas robežšķērsošanas vietu darbības un saskaņotas attīstības jautājumos, kā arī Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas robežšķērsošanas vietu darba grupas koordināciju;
52.11. veido valsts politiku valsts proves, dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izmantošanas jomā, izstrādājot tiesību aktus un nodrošinot to ievērošanas uzraudzību.

53. Nodokļu analīzes departaments veic šādus uzdevumus:

53.1. izstrādā valsts nodokļu politikas attīstības stratēģijas virzienus;
53.2. izstrādā un koordinē valsts nodokļu sistēmu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus;
53.3. veic nodokļu politikas ietekmes izvērtēšanu uz nodokļu ieņēmumiem, ekonomiku, uzņēmumiem un mājsaimniecībām;
53.4. veic sistemātisku izpēti, analīzi un sniedz novērtējumu par nodokļu ieņēmumu izpildi un to ietekmējošiem ekonomiskajiem faktoriem;
53.5. nodrošina nodokļu ietekmes un ieņēmumu analīzes un prognozēšanas metožu un rīku izstrādi, pilnveidošanu un papildināšanu;
53.6. sagatavo nodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognozes;
53.7. organizē valsts pamatbudžeta nenodokļu ieņēmumu īstermiņa un vidēja termiņa prognožu sagatavošanu;
53.8. veic nodokļu un nenodokļu reglamentējošo normatīvo aktu projektu ietekmes izvērtēšanu uz budžeta ieņēmumiem un ekonomiku atbilstoši departamenta kompetencei;
53.9. piedalās pievienotās vērtības nodokļa resursa bāzes aprēķināšanā pievienotās vērtības nodokļa resursa iemaksu veikšanai Eiropas Savienības budžetā;
53.10. pamatojoties uz savāktajiem datiem, departamentā veikto analīzi un aprēķiniem piedalās informācijas un ziņojumu par nodokļu politikas ietekmi un nodokļu ieņēmumiem sagatavošanā.

54. Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departaments veic šādus uzdevumus:

54.1. analizē pašvaldību budžeta resursu pietiekamību, izstrādā priekšlikumus valsts budžeta atbalstam pašvaldībām, un priekšlikumus pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības politikai un atbilstoši kompetencei nodrošina to ieviešanu;
54.2. pamatojoties uz centrālo valsts budžeta iestāžu un pašvaldību budžeta pārskatu informācijas sistēmā pašvaldību iesniegtajiem pārskatiem, izstrādā un katru mēnesi aktualizē analītiskos materiālus par pašvaldību finanšu situāciju un nodrošina pašvaldību finansiālās darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzību;
54.3. sagatavo vēstules pašvaldībām un attiecīgajām valsts institūcijām par pašvaldību finanšu rādītāju analīzes un pašvaldību finansiālās darbības atbilstības normatīvo aktu prasībām uzraudzības rezultātā konstatētajiem jautājumiem;
54.4. izvērtē un sagatavo informāciju par departamenta kompetencē esošajiem Valsts kontroles iesniegtajiem revīzijas rezultātiem un ieteikumu ieviešanu;
54.5. izstrādā priekšlikumus pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un citu  ilgtermiņa saistību uzņemšanās politikai, veic gadskārtējo pašvaldību aizņēmumu un galvojumu limita prognozēšanu, sagatavo gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa likumprojekta daļu par pašvaldību aizņēmumu, galvojumu un ilgtermiņa saistībām, veido analītiskas datu bāzes par pašvaldībām izsniegtajām atļaujām ņemt aizņēmumus un sniegt galvojumus;
54.6. vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā izstrādā Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola projektu, sagatavo vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta daļu par valsts budžeta resoru 62.„Mērķdotācijas pašvaldībām” un 64. „Dotācijas pašvaldībām”;
54.7. gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta izstrādes laikā veic pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinu, izstrādā Latvijas Pašvaldību savienības un Ministru kabineta vienošanās un domstarpību protokola projektu, sagatavo valsts budžeta likumprojekta daļu, paskaidrojumu par valsts budžeta resoru 62.”Mērķdotācijas pašvaldībām” un 64.”Dotācijas pašvaldībām”, atbilstoši kompetencei nodrošina gadskārtējā valsts budžeta likumprojekta pielikumu sagatavošanu;
54.8. atbilstoši kompetencei izstrādā attīstības plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektus, kas saistīti ar pašvaldību budžeta veidošanas politiku un pašvaldību finansiālo darbību;
54.9. izvērtē un sagatavo atzinumus par ministriju iesniegtajiem tiesību aktu projektiem, izvērtējot to finansiālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, tajā skaitā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iesniegtos pieprasījumus par līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām no valsts budžeta programmas „Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”;
54.10. sagatavo analītiskos un prezentācijas materiālus, un informāciju par normatīvajos aktos noteiktajām prasībām pašvaldībām un pašvaldību finansiālo situāciju;
54.11. sniedz pašvaldībām un citām institūcijām konsultatīvu un metodisku palīdzību pašvaldību finansiālās darbības jautājumos;
54.12. organizē un nodrošina kārtējās Latvijas Pašvaldību savienības un ministrijas sarunas, Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes, Pašvaldību finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas un Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomes darbu.

55. Personālvadības departaments veic šādus uzdevumus:

55.1. izstrādā un realizē personāla vadības politiku un stratēģiju;
55.2. noformē dokumentus par ministrijas ierēdņu un darbinieku, kā arī ministrijas padotības iestāžu vadītāju iecelšanu amatā un atbrīvošanu, pārcelšanu citā amatā, ierēdņa statusa piešķiršanu, atvaļinājumu piešķiršanu, papildus pienākumu veikšanu, aizvietošanu, mācību praksēm, apbalvošanu;
55.3. koordinē ministrijas personāla atlases, jauno ierēdņu un darbinieku darbā ievadīšanas un ministrijas ierēdņu un darbinieku un padotības iestāžu vadītāju darbības un tās rezultātu novērtēšanas procesu;
55.4. metodiski vada un koordinē ministrijas ierēdņu amata pienākumu un darbinieku darba pienākumu aprakstu sagatavošanu un regulāru to aktualizēšanu;
55.5. veic amatu klasificēšanu un saskaņošanu, un organizē šīs klasifikācijas saskaņošanu ar Valsts kanceleju;
55.6. sagatavo priekšlikumus par darbinieku kategoriju un iesniedz apstiprināšanai;
55.7. sniedz konsultatīvu atbalstu personālvadības jautājumos ministrijas struktūrvienību vadītājiem, ierēdņiem un darbiniekiem, kā arī ministrijas padotības iestāžu personālvadības speciālistiem;
55.8. veic ministrijas vakanto amatu uzskaiti un organizē atlases konkursus uz vakantajiem ierēdņu un darbinieku amatiem, kā arī nacionālā eksperta amatiem;
55.9. veido un regulāri papildina personāla personu lietas, kā arī veic personu datu uzskaiti datu bāzē, regulāri sniedz informāciju par personālu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
55.10. koordinē ministrijas ierēdņu un darbinieku kvalifikācijas celšanas procesu.

56. Tautsaimniecības analīzes departaments veic šādus uzdevumus:

56.1. veic tautsaimniecības un valsts finanšu analīzi, sagatavojot regulārus analītiskus materiālus (ziņojumu, apskatus, preses relīzes, u.c.) par tautsaimniecības un valsts finanšu attīstību;
56.2. piedalās stratēģisko fiskālās politikas dokumentu (likums par valsts budžetu kārtējam gadam, Vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojekts, Stabilitātes programma, Budžeta plāns) sagatavošanā;
56.3. regulāri izstrādā makroekonomisko rādītāju (nacionālo kontu, darba tirgus, inflācijas, maksājumu bilances rādītāju, potenciālā iekšzemes kopprodukta, nacionālā bruto ienākuma un citu makroekonomisko rādītāju) prognozes un makroekonomiskās attīstības scenārijus;
56.4.  ar ES fondu modeļa palīdzību nodrošina ES fondu ietekmes uz Latvijas tautsaimniecību novērtējumu makroekonomisko rādītāju prognožu sagatavošanas procesā;
56.5. veic regulāru tautsaimniecības attīstības salīdzinošo analīzi ar kaimiņvalstīm un citām valstīm, nodrošinot valsts situācijas vērtējumu starptautiskajā kontekstā;
56.6. veic regulāras konsultācijas ar nacionālajiem un starptautiskajiem sadarbības partneriem par makroekonomisko rādītāju prognozēm;
56.7.  sadarbībā ar citām Finanšu ministrijas struktūrvienībām un institūcijām veic vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai;
56.8. regulāri izstrādā valsts finanšu rādītāju (vispārējās valdības budžetakopbudžeta ieņēmumi, izdevumi, bilance) īstermiņa un vidēja termiņa prognozes;
56.9. veic strukturālās budžeta bilances aprēķinus un valsts finanšu ilgtspējas novērtējumu;
56.10. uztur un attīsta makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēšanas modeļus, tajā skaitā nodrošina metodoloģijas izstrādi, tās dokumentāciju, kā arī modeļu darbībai nepieciešamo statistisko datu savākšanu, datu bāžu izveidošanu un uzturēšanu.

57. Tiešo nodokļu departaments veic šādus uzdevumus:

57.1. izstrādā valsts nodokļu politikas tiešo nodokļu jomā un izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa jomā sistēmu regulējošo attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus un citus tiesību aktus;
57.2. atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību prasībām nodrošina nepieciešamo tiesību aktu projektu izstrādi tiešo nodokļu harmonizēšanas jomā;
57.3. izvērtē tiešo nodokļu jomu reglamentējošos Eiropas Savienības tiesību aktu projektus to sākotnējā izstrādes stadijā un sagatavo sākotnējo nacionālo Latvijas pozīciju par konkrēto tiesību akta projektu vai Eiropas Komisijas priekšlikumu;
57.4. piedalās instrukcijas sagatavošanā vēstniekam par Pastāvīgo pārstāvju komitejā izskatāmajiem tiešo nodokļu jomu reglamentējošo Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem;
57.5. piedalās Latvijas nacionālās pozīcijas par Eiropas Savienības Ministru padomē izskatāmajiem jautājumiem un tās pamatojuma sagatavošanā Latvijas intereses skarošajos tiešo nodokļu politikas jautājumos un sagatavo atzinumus par citu ministriju sagatavotiem nacionālo pozīciju projektiem, kuros skarta tiešo nodokļu joma;
57.6. piedalās Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes darba grupās un komitejās un nodrošina Latvijas pozīcijas paušanu tajās par tiešo nodokļu jautājumiem;
57.7. izstrādā starpvalstu (starpvaldību) līgumu projektus nodokļu jautājumos, saskaņo tos starpvalstu sarunu ceļā un iesniedz apstiprināšanai valdībā un savas kompetences ietvaros izvērtē citus starpvalstu līgumu projektus jautājumos, kas skar tiešo nodokļu jomu un izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa jomas jautājumus;
57.8. izvērtē citu institūciju izstrādāto ar tiešajiem nodokļiem un izložu un azartspēļu nodevu un nodokli saistīto attīstības plānošanas dokumentu projektus, likumprojektus un citus normatīvo aktu projektus un sagatavo atzinumus par tiem;
57.9. izskata Eiropas Savienības tiesas nolēmumus un uzsāktās tiesu lietas Eiropas Savienībā tiešo nodokļu jomā un sniedz atzinumus par tām, kā arī nepieciešamības gadījumā piedalās nostājas projekta sagatavošanā;
57.10. izvērtē citu tiešās un pastarpinātās valsts pārvaldes institūciju, nevalstisko organizāciju un fizisko un juridisko personu priekšlikumus nodokļu un nodevu sistēmas pilnveidošanai un nepieciešamības gadījumā sagatavo atbilstošus nodokļu normatīvo aktu projektus.

VI. Darba grupas, komisijas, padomes

58. Ministrs vai valsts sekretārs ar rīkojumu var veidot darba grupas, komisijas un padomes (turpmāk – darba grupa) atsevišķu uzdevumu izpildei.

59. Ja darba grupā paredzēts iesaistīt citu institūciju pārstāvjus vai privātpersonas, darba grupu izveido ministrs.

VII. Pārvaldes lēmuma pārbaude

60. Ministrijas pārvaldes lēmuma iepriekšējo lietderības un tiesiskuma pamata pārbaudi veic projekta izstrādātājs un attiecīgā augstākā amatpersona, vizējot projektus, kā arī lēmuma pieņēmējs, parakstot lēmumu.

61. Ministrijas amatpersonu pārvaldes lēmumu papildpārbaudes un pēcpārbaudes kārtību nosaka valsts sekretāra izdots iekšējais normatīvais akts.

VIII. Noslēguma jautājums

62. Atzīt par spēku zaudējušu Finanšu ministrijas 2014. gada 1. oktobra reglamentu Nr.12‑16/11 „Finanšu ministrijas reglaments”.

 

Finanšu ministrs                          J.Reirs

Valsts sekretāre                          B.Bāne

 

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Dec Nov Dec 2016 Dec Jan
P O T C P S Sv
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija