Pēc spēcīga preču eksporta kāpuma šī gada janvārī un sekojoša krituma februārī, martā eksporta apjomiem atkal fiksēts kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Tādējādi 2015. gada pirmajā ceturksnī preču eksporta apjomi pieauga vien par 0,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni. Pateicoties augošajiem Latvijas rūpniecības produkcijas izlaides apjomiem un pieaugumam ar reeksportu saistītajās preču kategorijās, izdevies sasniegt pozitīvu eksporta pieaugumu. Savukārt preču importa apjomi pirmajā ceturksnī samazinājušies par 4,1% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu.
Neskatoties uz spēcīgo preču eksporta kāpumu (+12,2%) salīdzinājumā ar februāri, gada griezumā vērojams neliels samazinājums (-0,3%). Krituma noteicošā loma bijusi piena, graudaugu, augu eļļu un stiprā alkohola eksporta samazinājumam. Lejupvērsta dinamika lauksaimniecības un pārtikas preču kategorijā kopumā vērojama jau piekto mēnesi pēc kārtas, un šā gada martā apjomi samazinājušies par 12,9% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Izslēdzot lauksaimniecības un pārtikas preču kategoriju, kura ir viena no lielākajām pēc īpatsvara kopējā eksportā, Latvijas kopējais preču eksports būtu par 5,5% lielāks nekā pagājušā gada martā. Eksporta kritums gada griezumā fiksēts arī satiksmes līdzekļiem (-15,8%).
Eksporta apjomu kritumu augstāk minētajās kategorijās mīkstināja pēdējos gados galvenā eksporta prece – koksne. Latvijas koksnes noturīgs patēriņš tādos tradicionālajos tirgos kā Lielbritānija un Dānija, kā arī augošs koksnes eksports uz Ķīnu, kopumā palielināja šīs preču grupas eksportu par 12,2% salīdzinājumā ar 2014. gada martu.
Ekonomisko sankciju un rubļa kursa krituma dēļ eksports uz Krieviju turpina samazināties. Salīdzinot ar pagājušā gada martu, fiksēts kritums par 29,0%. Samazinājums vērojams praktiski visām preču kategorijām, taču lielākais kritums fiksēts tieši sankcijām pakļautajām precēm, kā arī stiprajam alkoholam un transportlīdzekļiem.
Līdzīga attīstības tendence vērojama arī importam. Salīdzinājumā ar februāri fiksēts būtisks pieaugums (+14,2%), taču gada griezumā - 3,7% kritums.
Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts martā samazinājies līdz 192,5 miljoniem eiro, kas ir ievērojami zemāks rādītājs nekā 2014. gadā martā. Bilances uzlabojumā būtiska loma bijusi pārtikas un minerālā kurināmā importa kritumam attiecīgi par 10% un 16,6%. Minerālā kurināmā importa apjomu samazinājumu turpina ietekmēt zemās energoresursu cenas pasaules tirgū.
Neskatoties uz to, ka ekonomikas sentimenta indeksa (ESI) attīstības tendences Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs ir atšķirīgas, tomēr ES kopējais ESI pieaug jau piekto mēnesi pēc kārtas. Pozitīvi vērtējams arī Latvijas uzņēmēju noskaņojums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un ražošanas apjomiem. Pavisam nedaudz, bet uzlabojies arī uzņēmēju vērtējums par eksporta pasūtījumu apjomiem.
Papildu tam arvien labākas ES ekonomikas izaugsmes prognozes un Krievijas rubļa vērtības kāpums aprīlī ļauj cerēt uz lēnu, bet pozitīvu eksporta izaugsmi turpmāk. Kā galvenais negatīvais risks attīstībai joprojām saglabājas ģeopolitiskie apstākļi.