Mar Feb Mar 2017 Mar Apr
P O T C P S Sv
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Iesniegumi un FM atbildes

Šā gada 25. novembrī Finanšu ministrijā (FM) tika saņemts kolektīvais iesniegums (2016-22151, Vēstule;  2016-22977, Iesniegums) par izmaiņām nodokļu likumdošanā.

Ņemot vērā dažādu sabiedrības grupu neapmierinātību ar likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” noteiktajām jaunajām normām par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu sliekšņu noteikšanu, Saeima š.g. 20.decembrī pieņēma likumu "Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” par minēto normu spēkā stāšanās atcelšanu.

Vienlaicīgi ir pieņemts arī likums “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas nosaka palielināt sociālās garantijas mikrouzņēmumos nodarbinātajiem, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi un sadalījumu, kurš tiks novirzīts valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Norādām, ka no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 eiro būs 12% un mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 eiro būs 15%.  Savukārt no 2018.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%. Grozījumi noteic 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novirzīt 70,4%, bet 2018.gadā – 80%.

Līdz ar to, normas par minimālo valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu sliekšņu noteikšanu ir atceltas.

Tāpat informējam, ka Valsts kanceleja šogad ir izstrādājusi diskusiju dokumentu par valsts pārvaldes reformu virzieniem un būtiskākajiem soļiem valsts pārvaldes efektivitātes un valsts budžeta izdevumu ekonomijas palielināšanai tuvākajiem trim gadiem, tai skaitā izvērtējot valsts pārvaldes veicamās funkcijas, kā arī cilvēkresursu vadības un attīstības jautājumus.

Sagatavojot likumu “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” tika iedibināts jauns process – pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Izdevumu pārskatīšanai ir divi pamatmērķi – efektivizēt izdevumus un sasaistīt finansējumu ar rezultatīvajiem rādītājiem. Līdz ar to esam izveidojuši nepieciešamos priekšnosacījumus, lai risinātu Jūsu iesnieguma 4.punktā norādīto jautājumu par budžeta rādītāju uzlabošanu. Atbilstoši sākotnējiem izdevumu pārskatīšanas rezultātiem, valdība atbalstīja resursu efektivizācijas pasākumus 2017.gadā un 2018.gadā ik gadu 61.3 milj. eiro apmērā. Pēc indikatīva novērtējuma 2017.gada valsts budžeta izstrādes gaitā nozaru ministrijas faktiski ir ieviesušas pasākumus pat vairāk nekā piedāvāts sākotnējos izdevumus pārskatīšanas rezultātos. Papildus tam budžeta paskaidrojumos ar šo gadu ir ieviesta informācija par sasniedzamajiem nozaru darbības rādītājiem katrā no politiku jomām, tādējādi sniedzot visaptverošu informāciju par sabiedrības ieguvumiem no izlietotajiem publiskajiem resursiem.

Vēlamies informēt, ka atbilstoši Labklājības ministrijas veiktajiem aprēķiniem un Saeimā šā gada 24.novembrī pieņemtajiem likumiem “Par valsts budžetu 2017. gadam” un “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi 2017.gadā plānoti 2 420,8 milj. eiro apmērā un 2018.gadā 2 596,0 milj. eiro apmērā. Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi var tikt izmantoti tikai normatīvajos aktos noteikto sociālās apdrošināšanas pakalpojumu finansēšanai, nodrošinot sociālās apdrošināšanas iemaksām atbilstošu ienākumu aizvietojumu sociālā riska iestāšanās gadījumā – iestājoties pensijas vecumam, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, slimības, bezdarba un paternitātes gadījumā, pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodā, kopjot bērnu, ciešot darba negadījumā vai saslimstot ar arodslimību.

Informācija par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumiem 2016. – 2018.gadam

 

Kā redzams no tabulā sniegtās informācijas, speciālā budžeta izdevumi 2017.gadā salīdzinājumā pret 2016.gadu ir pieauguši par 178,2 milj. eiro, tajā skaitā izdevumi sociālajiem pabalstiem pieauguši par 175,0 milj. eiro, kas galvenokārt ir saistīts ar pabalstu/pensiju saņēmēju skaita un pabalstu/pensiju vidējo apmēru mēnesī plānoto pieaugumu, tai skaitā saistībā ar pensiju indeksāciju.

Vēlamies informēt, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2017.gadā plānoti 121,7 milj. eiro apmērā un 2018.gadā 133,6 milj. eiro apmērā. Kā redzams no tabulā sniegtās informācijas, izdevumi bezdarbnieka pabalstiem 2017.gadā salīdzinājumā pret 2016.gadu ir pieauguši par 19,7 milj. eiro, kas galvenokārt ir saistīts ar pabalsta saņēmēju skaita un pabalsta vidējā apmēra mēnesī plānoto pieaugumu.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Labklājības ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde sociālās aizsardzības jomā, kura tai skaitā ir atbildīga par izdevumu plānošanu sociālajiem pabalstiem, ņemot vērā pabalstu/pensiju saņēmēju skaita un pabalstu/pensiju vidējo apmēru mēnesī izmaiņu prognozes.

Papildu informācija par izmaiņām likumdošanā:

2015.gadā tika pieņemti grozījumi normatīvajos aktos, kas no 2017.gada paredzēja pakāpenisku valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša minimālā objekta ieviešanu. Šāda regulējuma galvenais mērķis bija uzlabot to strādājošo nākotnes sociālo nodrošinājumu, kuru apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par valstī noteikto minimālo darba algu. No visām sociāli apdrošinātajām personām tādi ir aptuveni 31% un kā īpaša grupa tajā skaitā jāatzīmē MUN maksātāji.

Jāatzīmē, ka šīs izmaiņas prasītu būtisku īpaši maza apjoma uzņēmējdarbības pārstrukturizāciju, mainot nodokļu maksāšanas režīmus un paaugstinot nepilna laika darba izmaksas mazatalgotajos darbos.

Lai risinātu atsevišķas piedāvātā režīma nepilnības īpaši attiecībā uz nodarbinātības iespējām tika paredzēti izņēmumi, kurus debates laikā ar sociālajiem, sadarbības partneriem un nevalstiskajām organizācijām tika nolemts būtiski paplašināt. Tādējādi būtiski – vairāk kā par 35 tūkst. darba ņēmēju – samazinot minimālās sociālas apdrošināšanas iemaksu tvērumu. Šādas izmaiņas rada arī fiskālu ietekmi, samazinot prognozētos VSAOI ieņēmumus.

Ņemot vērā:

  • Priekšlikumus būtiski paplašināt izņēmumus attiecībā uz minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksu piemērošanu, kas samazina regulējuma pozitīvo ietekmi uz personu sociālo apdrošināšanu un rada negatīvu fiskālo ietekmi
  • Ietekmi uz atsevišķiem uzņēmējdarbības modeļiem – neregulāra, maza apjoma darbība (neregulārs apgrozījums ir aptuveni 1/3 MU)
  • Sociālās apdrošināšanas apmērs īpaši problemātisks ir strādājošiem, kas maksā nodokļus tikai MUN režīmā (aptuveni 55 tūkst. jeb 61% no MUN strādājošajiem)

Piedāvātais risinājums ir:

  • Atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša minimālā objekta
  • Palielināt MUN likmi līdz 15% no 2017.gada

Ietekmes novērtējums

  1. Uzņēmējdarbība

Vidēji MUN maksātāju apgrozījums veido 14 tūkst. eiro gadā un vienā MUN uzņēmumā vidēji strādā 2 darbinieki (aptuveni 67% no MU apgrozījums ir zem vidējā).

Modelējot piedāvātās izmaiņas, redzams, ka nodokļu slogs uz šādu maksātāju samazinās un ir proporcionāls ieņēmumiem.

 

Likuma iepriekš noteiktais (MUN5%*+min SOC)

Jaunais piedāvājums (MUN15%)

MU vid. nodokļi 2017.gadā euro

3035.16

2110.20

Ieguvums vid. 2017.gadā euro

 

924.96

MU nodokļi vid. 2018.gadā euro

3812.41

2110.20

Ieguvums vid. 2018.gadā euro

 

1702.21

* no ceturtā darbības gada MUN likme bija paredzēta 8% apmērā, kas vēl vairāk palielinātu nodokļu slogu

Tas ļauj arī maza apjoma komersantiem un saimnieciskās darbības veicējiem turpināt piemērot administratīvi vienkāršo MUN režīmu. Lielāks nodokļu sloga samazinājums būs MU ar mazāku apgrozījumu, tādējādi tiek veicināta MUN sistēmas progresivitāte.

Tiks novērsta situācija, kad MUN maksātājiem, kuriem ir sezonālas darbības raksturs, ir jāmaksā nodokļi, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība. 2016.gada 3 ceturkšņu dati rāda, ka šādu MUN darbinieku skaits ar izteiktu sezonalitāti ienākumos svārstās no 8 līdz 9 tūkst. darbiniekiem. Aptuveni 60% no šiem darbiniekiem strādā tiki MUN režīmā.

  1. Sociālais nodrošinājums

Novirzot MUN palielinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksām, MUN darbinieku samaksātās VSAOI vidēji palielināsies (salīdzinot ar šā brīža situāciju) par 62% 2017.gadā un par 84% 2018.gadā, attiecīgi palielinot darbinieku gan īstermiņa, gan ilgtermiņa sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apjomu, vienlaikus veicinot sociāla budžeta ilgtspējību. VSAOI daļa tiek personificēta katram MU darbiniekam atkarībā no MU apgrozījuma, darbinieku skaita un viņu algas.

 

Šobrīd

2017 (70,4% VSAOI daļa)

2018 (80% VSAOI daļa)

Darbinieka vid. VSAOI mēnesī euro

38.19

61.90

70.34

Darbinieka vid. ieguvums* euro

 

23.70

32.15

Tāpat, samazinoties nodokļu slogam, būs mazāk uzņēmumu, kuri būs spiesti atlaist darbiniekus, tādējādi tiks gūts ietaupījums uz īstermiņa sociālo pabalstu rēķina.

  1. Fiskālā ietekme

Pasākums

Ieņēmumu veids

2017

2018

2019

MUN likmes noteikšana 15% apmērā, milj.euro

KOPĀ

78.640

97.774

97.774

SOC, t.sk.,

69.575

93.688

93.688

valsts speciālajā budžetā

57.678

77.667

77.667

valsts fondētajā budžetā

11.897

16.021

16.021

IIN, t.sk.,

8.859

4.238

4.238

valsts budžetā

1.772

0.848

0.848

pašvaldību budžetā

7.088

3.390

3.390

UIN

0.140

-0.236

-0.236

Uzņēmējdarbības riska nodeva

0.066

0.084

0.084

Darba ņēmēja un darba devēja pārskata mēneša minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta noteikšanas, sākot ar 2017.gadu, atcelšana, milj.euro

KOPĀ

-74.168

-99.518

-99.518

SOC, t.sk.,

-68.985

-118.181

-118.181

valsts speciālajā budžetā

-57.189

-97.972

-97.972

valsts fondētajā budžetā

-11.796

-20.209

-20.209

IIN, t.sk.,

-8.660

-5.380

-5.380

valsts budžetā

-1.732

-1.076

-1.076

pašvaldību budžetā

-6.928

-4.304

-4.304

UIN

-0.163

0.267

0.267

SOC izdevumu samazinājums

3.640

23.777

23.777

Kopējā ietekme, milj.euro

KOPĀ

4.472

-1.744

-1.744

SOC, t.sk.,

0.590

-24.493

-24.493

valsts speciālajā budžetā

0.489

-20.305

-20.305

valsts fondētajā budžetā

0.101

-4.188

-4.188

IIN, t.sk.,

0.199

-1.143

-1.143

valsts budžetā

0.040

-0.229

-0.229

pašvaldību budžetā

0.159

-0.914

-0.914

UIN

-0.023

0.031

0.031

Uzņēmējdarbības riska nodeva

0.066

0.084

0.084

SOC izdevumu samazinājums

3.640

23.777

23.777

Pasākuma kopējo fiskālo ietekmi jāskatās kopā ar grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, jo minimālo VSAOI atcelšanai (kas rada negatīvu fiskālo efektu) un MUN likmes palielināšanai (kas rada pozitīvu fiskālo efektu) kopumā ir jānodrošina fiskālā neitralitāte

Priekšrocības:

MUN režīmā strādājošie var turpināt uzņēmējdarbību kā līdz šim

-Maza apjoma komersanti un saimnieciskās darbības veicēji varēs turpināt piemērot vienkārši administrējamo MUN režīmu.

-Priekšlikums veicinās MUN sistēmas progresivitāti, jo mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu būs mazāks nodokļu slogs.

-Tiem MUN, kas darbojas sezonāli, nebūs jāmaksā nodokļi laikā, kad faktiski netiek veikta uzņēmējdarbība.

Palielināsies par darbinieku veiktās vidējās sociālās iemaksas

-Novirzot MUN palielinājumu sociālās apdrošināšanas iemaksām, MUN darbinieku samaksātās sociālās iemaksas vidēji palielināsies (salīdzinot ar šā brīža situāciju) par 62% 2017. gadā un par 84% 2018. gadā.

-Tas MUN darbiniekiem nodrošinās lielākas sociālās garantijas un vienlaikus veicinās sociālā budžeta ilgtspēju.

-Sociālo iemaksu daļa tiks nodrošināta atbilstoši  katram MU darbiniekam atkarībā no mikrouzņēmumu apgrozījuma, darbinieku skaita un viņu algas.

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Mar Feb Mar 2017 Mar Apr
P O T C P S Sv
27 28 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija