Apr Mar 2018 Apr May
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Nodokļi 29/12/2017

Informācija par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stāsies spēkā no 2018. gada 1. janvāra

Valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam izstrādātas atbilstoši Deklarācijai par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai, kur viena no valdības prioritātēm ir nodokļu sloga mazināšana strādājošiem, sevišķi zemāk atalgotajiem darbiniekiem un ģimenēm ar bērniem. Nodokļu pamatnostādnes tika izskatītas un apstiprinātas 9.maija Ministru kabineta sēdē.

Nodokļu reforma ir izstrādāta sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem. Valsts nodokļu politika ir saistīta ar visiem nozīmīgākajiem procesiem valstī, piemēram, konkurētspēju, pirktspēju un eksportspēju, kā arī demogrāfijas un inovāciju veicināšanu. Valsts nodokļu politika būtiski ietekmē arī nodarbinātību, uzņēmējdarbības vidi un struktūru, kā arī ir izšķirošā, nosakot valsts pakalpojumu apjomu un kvalitāti.

Nodokļu reforma ietekmēs teju visus Latvijas iedzīvotājus - gan strādājošos, gan ģimenes ar bērniem, gan pensionārus. Kā jau minēts, lielākie nodokļu reformas ieguvēji būs mazo algu saņēmēji un ģimenes ar bērniem.

Būtiskas izmaiņas skars arī uzņēmumus, jo uzņēmumu ienākumu nodoklis būs jāmaksā tikai par sadalīto peļņu, ļaujot pašu nopelnīto ieguldīt uzņēmuma attīstībā, veicinot investīcijas un tautsaimniecības izaugsmi.

Papildus informācija atrodama Finanšu ministrijas mājas lapā sadaļā par nodokļu reformu, bet ar nodokļu likumu regulējumu, kas stāsies spēkā 2018.gadā varat iepazīties turpmāk norādītajās sadaļās.

 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN) izmaiņas

2017.gada 28.jūlijā Saeima pieņēma Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, kurš stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī. Ar minētā likuma spēkā stāšanos zaudē spēku likums «Par uzņēmumu ienākuma nodokli».

Tātad, 2018.gadā nodokļa maksātājiem par 2017.gada rezultātiem uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) deklarācija būs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normām, bet par turpmākajiem gadiem UIN deklarācija būs jāiesniedz saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām.

Nodokļa maksātājam UIN deklarācija par taksācijas periodu, kas sākās 2017.gadā, jāsagatavo par periodu līdz 2017.gada 31.decembrim, neatkarīgi no pārskata gada beigu datuma.

Pirmā UIN deklarācija, saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normām par taksācijas periodu no 2018.gada janvāra līdz  jūnijam, nodokļa maksātājam jāiesniedz līdz 2018.gada 20.jūlijam. Savukārt, par minēto periodu nodokļa maksātājam jāveic avansa maksājumi.

Jaunais Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz UIN samaksu pelņas sadales brīdī (tai skaitā nosacītās sadales brīdī).

Nodokļa maksātāji

  1. Saimnieciskās darbības veicēji:

a) iekšzemes uzņēmumi;

b) no valsts budžeta finansētas institūcijas, kuru ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti valsts budžetā;

c) no pašvaldības budžeta finansētas institūcijas, kuras gūst ienākumus no saimnieciskās darbības un kuru ienākumi no saimnieciskās darbības netiek paredzēti pašvaldības budžetā;

2. ārvalstu komercsabiedrības un citas personas, kas gūst ieņēmumus Latvijā (turpmāk — nerezidenti);

3. nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības.

UIN likmes un galvenie principi

Sākot ar 2018. gadu, nodokļa maksātāja gūtā peļņa netiek aplikta ar UIN līdz tās sadalīšanai. UIN 20% apmērā tiek maksāts no sadalītās peļņas (aprēķinātajām dividendēm, dividendēm pielīdzinātajām izmaksām un  nosacītajām dividendēm) un nosacīti sadalītās peļņas (ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi u.c.).

UIN likmi 20 % apmērā piemēro bruto summai, jeb 20/80 no neto izmaksas, t.i., ar UIN apliekamā bāze ir jādala ar koeficientu 0,8. Savukārt  dividenžu saņēmējs - fiziskā persona no minētajām dividendēm iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijā nemaksā.

UIN likmes maksājumiem nerezidentiem

Sākot ar 2018. gadu, UIN jāietur no sekojošiem veiktajiem maksājumiem nerezidentiem:

  • atlīdzības par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem – 20% likme;
  • atlīdzības par Latvijā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanu – 3% likme;
  • maksājumiem* juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās – 20% likme.

* Jebkāda veida maksājumi, t.sk., dividendes, procentu maksājumi, samaksa par intelektuālo īpašumu, izņemot samaksu par preču piegādēm (ja tās atbilst tirgus vērtībai) un publiskiem vērtspapīriem.

Tonnāžas nodokļa maksātāji

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums paredz īpašu nodokļa maksāšanas režīmu – tonnāžas nodokli, kurš pēc būtības pārņemts no likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Tonnāžas nodokli  var izvēlēties maksāt komercsabiedrība, kura izmanto kuģus starptautiskajos pārvadājumos vai ar to saistītās darbībās un kurai Valsts ieņēmumu dienests piešķīris tonnāžas nodokļa maksātāja statusu.   

Taksācijas periods

Taksācijas periods ir kalendārais mēnesis. Taksācijas perioda deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz nākošā mēneša 20.datumam, ja:

  • tiek aprēķinātas dividendes;
  • tiek veiktas dividendēm pielīdzinātas izmaksas;
  • tiek izmaksātas nosacītās dividendes;
  • tiek veikti ar saimniecisko darbību nesaistītie izdevumi;
  • tiek izmaksāta likvidācijas kvota.

Pārējos ar UIN apliekamos objektus, kuri rodas pārskata gadā, iekļauj ar nodokli apliekamajā bāzē pārskata gada pēdējā taksācijas periodā, un deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā līdz 20.datumam pēc mēneša, kurā beidzas pārskata gads.

UIN apliekamā bāzē iekļaujamie un ar UIN apliekamie objekti

UIN jaunais režīms tiek piemērots sadalītai peļņai un nosacīti sadalītai peļņai, kas gūta pēc 2018.gada 1.janvāra.

Sadalītā peļņa ietver:

  • aprēķinātās dividendes, t.sk. ārkārtas dividendes;
  • dividendēm pielīdzināmas izmaksas;
  • nosacītās dividendes (peļas daļa, par kuru tika palielināts pamatkapitāls (UIN netika ieturēts) un kura tiek izņemta, samazinot pamatkapitālu).

Nosacīti sadalītā peļņa ietver:

  • ar saimniecisko darbību nesaistītas izmaksas (t.sk., reprezentācijas izmaksas un personāla ilgtspējas pasākumu izmaksas, kas kopumā pārsniedz 5% apmēru no bruto darba samaksas);
  • nedrošos debitoru parādus;
  • palielinātus procentu maksājumus;
  • aizdevumus saistītām personām;
  • transferta cenu korekcijas (darījumi ar saistītām personām, kas neatbilst tirgus cenai);
  • pastāvīgo pārstāvniecību darbiniekiem vai valdes locekļiem piešķirtos labumus;
  • likvidācijas kvotu.

Atvieglojumi ziedotājiem - 3 paralēlas alternatīvas

Nodokļa maksātājs, kas veicis ziedojumu sabiedriskā labuma organizācijai, budžeta iestādei vai valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, ir tiesīgs:

  • neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 5\% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas; vai
  • neiekļaut taksācijas perioda ar UIN apliekamajā bāzē ziedoto summu, bet ne vairāk kā 2 % no iepriekšējā pārskata gadā kopējās darba ņēmējiem aprēķinātās bruto darba samaksas, par kuru samaksātas VSAOI; vai
  • samazināt taksācijas periodā aprēķināto UIN,  par pārskata gadā aprēķinātajām dividendēm, par 75% no ziedotās summas, bet nepārsniedzot 20 %  no  UIN summas par aprēķinātajām dividendēm.

Ierobežojumi - nodokļa atvieglojumu nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:

  • ziedojums veikts ar ziedotāju saistītai personai;
  • ziedojums veikts ar atlīdzības raksturu;
  • ja ir nodokļa parāds;

Par ziedojumu ar pretpienākumu neuzskata ziedojumu veicēja nosaukuma (arī uzņēmuma zīmola) iekļaušanu ziedotāju sarakstā, ja katra atsevišķa ziedotāja nosaukuma (arī uzņēmuma zīmola) izvietojums nepārsniedz 1/20 no teksta laukuma.

Pārejas periods

Ar UIN apliekamo bāzi par aprēķinātajām dividendēm ir tiesības samazināt par peļņas daļu, kas uzrādīta uzņēmuma bilancē uz 2017.gada 31.decembri, t.i., aprēķinātās dividendes atkārtoti neapliek ar UIN .

Nodokļa maksātājam ir tiesības atkārtoti nepiemērot UIN arī attiecībā uz uzkrājumiem, kuri uzrādīti bilancē uz 2017.gada 31.decembri, norakstītajiem debitoru parādiem, kuri radušies līdz 2017.gada 31.decembrim.

Nodokļa maksātājam ir tiesības samazināt par dividendēm aprēķināto UIN arī par zaudējumu summu, ka netika segta 2017.gadā (15% apmērā no zaudējumu summas, bet ne vairāk kā 50% apmērā no UIN, kas aprēķināts par dividendēm un ne ilgāk kā 5 pārskata gadus).

Tiek saglabāta iespēja pabeigt izmantot UIN atlaidi par atbalstāmo investīciju projektiem (nodokļa maksātājiem, kuriem atlaide piešķirta saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 17.2 panta normām) un iespēja izmantot UIN atlaidi, kas piešķirta saskaņā ar likuma "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās" normām.

Ministru kabineta noteikumi, kas stājas spēkā līdz ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (01.01.2018.)

2017.gada 28.jūlijā Saeima pieņēma Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Likums stāsies spēkā 2018.gada 1.janvārī un līdz ar tā spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, līdz ar to spēku zaudē arī uz minētā likuma pamata izdotie MK noteikumi.

Savukārt, lai nodrošinātu Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma piemērošanu sākot ar 2018.gada 1.janvāri, spēkā stāsies MK noteikumi, kas tiks izdoti atbilstoši minētā likuma deleģējumam.

Ministru kabineta 2017.gada 14.novembra noteikumi Nr.677 “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi” (stājas spēkā ar 01.01.2018)

Noteikumi pēc būtības  pārņem vairākas likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumu normas, piemēram, krājumu normu ievērošana, tirgus cenas noteikšana, informācijas sniegšana u.c.

Noteikumi paredz:

  1. likumā lietoto terminu skaidrojumu;
  2. ar nodokli apliekamās bāzes ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē nodokļa bāzes apmēru;
  3. īpašus nosacījumus ar nodokli apliekamā objekta noteikšanai iekšzemes uzņēmumiem, nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, ja tās veic darījumus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;
  4. procedūras, lai maksājumus, ko Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, atbrīvotu no nodokļa ieturēšanas;
  5. darījuma tirgus cenas (vērtības) noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, ja darījums noticis starp saistītām personām;
  6. likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamos piemērus;
  7. nodokļa maksātāja reorganizācijas gadījumā —nodokļa piemērošanas kārtību;
  8. pārskata formu un iesniegšanas kārtību par nerezidenta gūto ienākumu Latvijā;
  9. kārtību un termiņus, kādos nodokļa maksātājs sniedz Valsts ieņēmumu dienestam (turpmāk – VID) informāciju par nerezidentiem izmaksātajām summām, kā arī ieturēto nodokli;
  10. informācijas sniegšanas kārtību par ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu saņemtajām dividendēm vai dividendēm pielīdzinātu ienākumu, par kuru ir tiesības samazināt ieguldītāja ar UIN apliekamo bāzi;
  11. kārtību, kādā kredītiestāde ar UIN apliekamajā bāzē neietver aizdevumus, kurus tā izsniedz, pamatojoties uz vispārējiem kreditēšanas nosacījumiem, vai kuri izriet no kredītiestāžu darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

Noteikumi noteiks to informāciju,  kura ir nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai un administrēšanai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, tai skaitā informācija par peļņas sadali un citiem izdevumiem, kuri nodokļa maksātājam bijuši taksācijas periodā un pārskata gadā, informācija, kas nepieciešama nodokļa atvieglojumu aprēķināšanai u.tml.   Nodokļa deklarācijas veidlapas paraugu noteikumu projekts neapstiprina, jo to neparedz Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktais deleģējums. Nodokļa maksātāji uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju aizpildīs un iesniegs Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā, tādējādi deklarācija būs izstrādāta un pieejama aizpildīšanai tikai elektroniskā veidā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Līdz 2017.gada 31.decembrim saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” nodokļa maksātāji uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju sniedza reizi gadā. Deklarāciju par taksācijas periodu līdz 2017.gada 31decembrim nodokļu maksātājiem jāiesniedz atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi Nr.548 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu”.

Sākot ar 2018.gadu, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumam,  taksācijas periods būs viens mēnesis un nodokļa maksātāji  deklarāciju sniegs reizi mēnesī, ja tiem attiecīgajā mēnesī veidosies ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekams objekts. Pirmā deklarācija jāiesniedz līdz 2018.gada 20.jūlijam

Noteikumi par UIN deklarācijā iekļaujamo informāciju

Jaunie UIN deklarācijas aizpildīšanas kārtības noteikumi vairs neparedzēs UIN deklarācijas veidlapu, kā tādu. Šie noteikumi noteiks tikai UIN deklarācijā iekļaujamo informāciju, kura ir nepieciešama UIN aprēķināšanai un administrēšanai saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, tai skaitā informāciju par peļņas sadali un citiem izdevumiem, kuri nodokļa maksātājam bijuši taksācijas periodā un pārskata gadā, informāciju, kas nepieciešama nodokļa atvieglojumu aprēķināšanai u.tml. Nodokļa maksātāji UIN deklarāciju (UIN deklarācijas projekts ir pieejams tikai kā informatīvs materiāls, kas ir izstrādes stadijā) aizpildīs un iesniegs Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Par iepriekšējiem taksāciju periodiem un taksācijas periodu, kas beidzas līdz 2017.gada 31.decembrim, saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” nodokļa maksātāji UIN deklarāciju sniedza reizi gadā. Deklarāciju par taksācijas periodu līdz 2017.gada 31decembrim nodokļu maksātājiem jāiesniedz atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi Nr.548 “Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu”.

Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām

Noteikumu mērķis un būtība

  • Noteikt zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu ar mērķi novērst nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas iespējas.
  • Izstrādātais saraksts, tāpat kā līdz šim, tiks izmantots tikai, lai piemērotu nacionālos normatīvos aktus, tādējādi nodrošina ļaunprātīgas nodokļu sistēmas izmantošanas novēršanu un kalpo kā kritērijs Finanšu un kapitāla tirgus komisijai izstrādājot tās kompetences jomu regulējošos nacionālos normatīvos aktus, lai identificētu vai klients ir uzskatāms par augsta riska klientu.
  • Sarakstā ietvertas 25 jurisdikcijas. Ņemot vērā, ka informācijas apmaiņa nodokļu jomā ir atzīta par vienu no ļoti svarīgiem un efektīviem instrumentiem cīņai pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas, un ir svarīgs nosacījums efektīvai sadarbībai valstu starpā, kas nodrošina atbilstošu un korektu nodokļa uzlikšanas režīmu, tad sarakstā ietvertas tās jurisdikcijas ar kurām nav juridiska pamata veikt informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma.
  • Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā netiek iekļautas tās jurisdikcijas ar kurām Latvijai ir juridisks pamats veikt informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, kas atbilst Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Globālā foruma par caurskatāmību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā izstrādātajam starptautiskajam standartam caurskatāmības un informācijas apmaiņas jomā.

Noteikumos saglabāta līdzšinējā norma, kas paredzēja, ka konkrētas jurisdikcijas vairs nav uzskatāmas par beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, ja tiek noslēgts un tiek uzsākta starptautiska līguma, kas paredz informācijas apmaiņu pēc pieprasījuma, piemērošana.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme

Progresīvā IIN likme:

  • gada ienākumam līdz 20 004 euro – 20%;
  • gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004,00 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro – 23%;
  • gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000,00 euro – 31,4%.

Algota darba ienākumam,  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajam pārejošas darba nespējas pabalstam, pensijai un noslēgtajam mūža pensijas apdrošināšanas līgumam (ar uzkrāto fondētās pensijas kapitālu atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam) taksācijas gada laikā tiks piemērotas sekojošas algas nodokļa likmes:

  • mēneša ienākumam līdz 1 667 euro – 20%;
  • mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1 667 euro – 23%.

!! IIN likmi 31,4% apmērā nepiemēros algotā darba ienākumiem taksācijas gada laikā. Ienākuma izmaksātājs, no visiem ienākumiem, kas pārsniedz 1 667 euro mēnesī ieturēs IIN 23% apmērā, bet ja šie ienākumi pārsniedz 55 000 euro taksācijas gadā (piemēram, taksācijas gada ienākumi ir 65 000 euro), IIN no taksācijas gada ienākuma tiks aprēķināts un maksāts rezumējošā kārtībā. Par taksācijas gada laikā gūto ienākumu samaksātajā IIN tiks ieskaitīta arī solidaritātes nodokļa daļa, kāda normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pārskaitīta kā ieņēmumi no IIN uz IIN sadales kontu Valsts kasē. Šī solidaritātes nodokļa daļa būtībā būs vienāda ar to IIN apmēru, kāds maksātājam būtu jāpiemaksā, piemērojot IIN likmi 31,4% apmērā. Tādejādi faktiski, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju rezumējošā kārtībā, maksātājam neradīsies nepieciešamība veikt IIN piemaksu.

Progresīvās IIN likmes piemērošana algota darba, autoratlīdzības un uzņēmuma līguma ienākumiem

Algota darba ienākums

  1. VSAOI piemērošana ir noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
  2. VSAOI un attaisnoto izdevumu atskaitīšana ir noteikta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 15.daļā, 4.daļas 2.punktā, 3.panta 2.4  un 2.5 daļā (atskaita ar 20% likmi).
  3. Atskaitījumus primāri piemēro algota darba ienākumam (pa ienākuma sliekšņiem). Ja algota darba ienākumu apmērs nepietiek, atskaitījumus piemēro jebkuram citam ienākumam pie šī ienākuma izmaksātāja (ievērojot 2.punktā noteikto kārtību – atskaita ar 20% likmi).
  4. Pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ir tiesīgs ieturēt nodokli piemērojot 23% likmi arī no ienākumiem, kuriem piemērojama 20% likme (15.p. 23.d.).
  5. Ienākuma izmaksātāja pienākums un termiņi aprēķināt un pārskaitīt ienākumu nav mainījies.
  6. Ja algota darba ienākuma aprēķināšanas un izmaksas datumi vairākiem ienākumiem ir vienādi, tad tos var summēt.
  7. Ja vairāku ienākumu no autoratlīdzības līguma (turpmāk – A/L) vai no uzņēmuma līguma (turpmāk – U/L) izmaksas datumi sakrīt vienā mēneša datumā, tad tos var summēt.

I Algota darba ienākums (mēnesī)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Ja vairāki darba algas (turpmāk – D/A) ienākumi, tos mēnesī summē!!!

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa 11%),
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • progresīvā likme:
  • līdz 1667 euro – 20%,
  • virs 1667 euro 23%

Ja vairāki D/A ienākumi, tos mēnesī summē!!!

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme 23% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p.17.d.)
  • Citi algota darba ienākumi (piem., darba nespējas lapa A, prēmijas, atvaļinājumu naudas) ir attiecināmas par periodu un summē kā vienotu algota darba ienākumu.
  • Ja ir algota darba ienākuma izmaksa pie viena ienākumu izmaksātāja no dažādiem avotiem, tad tos var summēt kā vienotu algota darba ienākumu.

 

II Darba alga + autoratlīdzības līgums (arī vairāki) (mēnesī)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Ja vairāki D/A ienākumi, tos mēnesī summē!!!

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa 11%),
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • progresīvā likme:
  • līdz 1667 euro – 20%,
  • virs 1667 euro 23%

Ja vairāki D/A ienākumi, tos mēnesī summē!!!

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme 23% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p.17.d.)

A/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

-   autoru attaisnoto izdevumu normas,

-   likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p.18.d.)

A/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p.18.d.)

 

III Darba alga + uzņēmuma līgums (arī vairāki) (mēnesī)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Ja vairāki D/A ienākumi, tos mēnesī summē!!!

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa 11%),
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • progresīvā likme:
  • līdz 1667 euro – 20%,
  • virs 1667 euro 23%

Ja vairāki D/A ienākumi, tos mēnesī summē!!!

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme 23% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p.17.d.)

U/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa 11%),
  • likme - 23% (15.p. 4.d.)

U/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme - 23%

 

IV Darba alga + autoratlīdzības līgums (arī vairāki) + uzņēmuma līgums (arī vairāki) (mēnesī)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Ja vairāki D/A ienākumi, tos mēnesī summē!!!

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa 11%),
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • progresīvā likme:
  • līdz 1667 euro – 20%,
  • virs 1667 euro 23%

Ja vairāki D/A ienākumi, tos mēnesī summē!!!

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • progresīvā likme 23% (neatkarīgi no ienākuma apmēra)

A/L un U/L secībai nav nozīmes.

A/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

-   autoru attaisnoto izdevumu normas,

-   likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

A/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

U/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme - 23% (15.p. 4.d.)

U/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa 11%),
  • Likme - 23% (15.p. 17.d.)

 

V Darba alga + ienākums no mikrouzņēmuma

  1. Mikrouzņēmuma darbiniekam nav tiesības iesniegt grāmatiņu ienākuma gūšanas vietā (ne mikrouzņēmumā, ne arī pie cita darba devēja).
  2. Ja mikrouzņēmuma darbinieks ir nodarbināts vēl arī pie darba devēja, kas nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tad šis otrais darba devējs izmaksājot algota darba ienākumu, tam piemēros nodokļa likmi 23% apmērā (15.p. 17.d.).
  3. Ja mikrouzņēmuma darbinieks ir nodarbināts vēl arī pie darba devēja, kas nav mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, tad šim darbiniekam nevienā ienākuma izmaksas vietā netiek piemēroti likuma 10.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 8.punktā minētie izdevumi.
  4. Maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma darbinieks, nevienā ienākuma izmaksas vietā nepiemēro neapliekamo minimumu, izņemot pensionāra neapliekamo minimumu, kuru piemēro tikai pensijas ienākumam.
  5. Maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma darbinieks, nevienā ienākuma izmaksas vietā nepiemēro likuma 13.panta pirmās daļas 1. un 4.punktā noteiktos atvieglojumus.

 

VI Darba alga par nepilnu mēnesi, algas nodokļa grāmatiņa iesniegta nepilnu mēnesi

  1. Ienākuma izmaksātājs, izmaksājot ienākumu par nepilnu kalendāra mēnesi, piemēro progresīvo nodokļa likmi, minēto ienākuma apmēru nedalot proporcionāli dienu skaitam, par kuru šis ienākums tiek izmaksāts.
  2. Ja ienākuma izmaksātājam algas nodokļa grāmatiņa ir iesniegta par nepilnu kalendāra mēnesi, ienākuma izmaksātājs, izmaksātajam ienākumam piemēro progresīvo nodokļa likmi, pieņemot, ka algas nodokļa grāmatiņa ir bijusi iesniegta par visu kalendāra mēnesi (ienākuma apmērs netiek dalīts proporcionāli dienu skaitam atkarībā no algas nodokļa grāmatiņas iesniegšanas vai neiesniegšanas fakta).
  3. Taksācijas gadam beidzoties, nodokļa maksātājs, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, rezumējošā kārtībā piemēro progresīvo likmi, precizē taksācijas gada laikā gūtos ienākumus un aprēķināto nodokli.
  4. Ja kalendārā mēneša laikā algas nodokļa grāmatiņa pie ienākuma izmaksātāja ir iesniegta nepilnu kalendāra mēnesi, neapliekamais minimums un atvieglojumi tiek piemēroti proporcionāli pa dienām, kurās ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 

 

Ienākums no autoratlīdzības līguma

  1. Attaisnoto izdevumu atskaitīšana ir noteikta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 15.daļā, 4.daļas 2.punktā, 3.panta 2.4  un 2.5 daļā (atskaita ar 20% likmi).
  2. Atskaitījumus primāri piemēro algota darba ienākumam (pa ienākuma sliekšņiem). Ja algota darba ienākumu apmērs nepietiek, atskaitījumus piemēro jebkuram citam ienākumam pie šī ienākuma izmaksātāja (ievērojot 2.punktā noteikto kārtību – atskaita ar 20% likmi).
  3. Pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ir tiesīgs ieturēt nodokli piemērojot 23% likmi arī no ienākumiem, kuriem piemērojama 20% likme (15.p. 23.d.).
  4. Ienākuma izmaksātāja pienākums un termiņi aprēķināt un pārskaitīt ienākumu nav mainījies.
  5. Ja vairāku ienākumu no A/L vai no U/L izmaksas datumi sakrīt vienā mēneša datumā, tad tos var summēt.

 

I Autoratlīdzības līgums (arī vairāki) (mēnesī)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

Ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

 

II Vairāki autoratlīdzības līgumi (dažādi ienākuma izmaksas datumi mēneša ietvaros)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Ienākumus nesummē!!!

Pirmajam mēneša ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

Katram nākamajam mēneša ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

Ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

 

III Autoratlīdzības līgums (arī vairāki) + uzņēmuma līgums (arī vairāki) (mēnesī)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

A/L un U/L secībai nav nozīmes.

A/L ienākumus nesummē!!!

Pirmajam mēneša ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

Katram nākamajam mēneša ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

A/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • autoru attaisnoto izdevumu normas,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p. 18.d.)

U/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • progresīvā likme:
  • līdz 20 004 euro – 20%,
  • virs 20 004 euro 23% .

U/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme - 23%

(15.p.17.d.)

 

Ienākums no uzņēmuma līguma

  1. VSAOI piemērošana ir noteikta likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
  2. VSAOI un attaisnoto izdevumu atskaitīšana ir noteikta likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 15.panta 15.daļā, 4.daļas 2.punktā, 3.panta 2.4  un 2.5 daļā (atskaita ar 20% likmi).
  3. Atskaitījumus primāri piemēro algota darba ienākumam (pa ienākuma sliekšņiem). Ja algota darba ienākumu apmērs nepietiek, atskaitījumus piemēro jebkuram citam ienākumam pie šī ienākuma izmaksātāja (ievērojot 2.punktā noteikto kārtību – atskaita ar 20% likmi).
  4. Pamatojoties uz maksātāja rakstveida iesniegumu, ienākuma izmaksātājs taksācijas gada laikā ir tiesīgs ieturēt nodokli piemērojot ar 23% likmi arī no ienākumiem, kuriem piemērojama 20% likme (15.p. 23.d.).
  5. Ienākuma izmaksātāja pienākums un termiņi aprēķināt un pārskaitīt ienākumu nav mainījies.
  6. Ja vairāku ienākumu no A/L vai no U/L izmaksas datumi sakrīt vienā mēneša datumā, tad tos var summēt.

 

I Uzņēmuma līgums (arī vairāki) (mēnesī)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • progresīvā likme:
  • līdz 20004 euro – 20%,
  • virs 20004 euro 23% (MK 899 96.1p.)

Ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme - 23%

(15.p.17.d., MK 899 96.1p.)

 

II Vairāki uzņēmuma līgumi (dažādi ienākuma izmaksas datumi mēneša ietvaros)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Ienākumus nesummē!!!

Pirmajam mēneša ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • neapliekamais minimums,
  • atvieglojumi,
  • progresīvā likme:
  • līdz 20004 euro – 20%,
  • virs 20004 euro 23% (MK 899 96.1p.)

Katram nākamajam mēneša ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • progresīvā likme:
  • līdz 20004 euro – 20%,
  • virs 20004 euro 23% (MK 899 96.1p.)

Ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme - 23%

(15.p.17.d., MK 899 96.1p.)

 

III Uzņēmuma līgums (arī vairāki) + autoratlīdzības līgums (arī vairāki) (mēnesī)

Ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

Nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa

U/L ienākumus nesummē!!!

Pirmajam mēneša ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • neapliekamais minimums,

-     atvieglojumi,

  • progresīvā likme:
  • līdz 20004 euro – 20%,
  • virs 20004 euro 23% (MK 899 96.1p.)

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • progresīvā likme:
  • līdz 20004 euro – 20%,
  • virs 20004 euro 23% (MK 899 96.1p.)

U/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • VSAOI (d/ņ daļa),
  • likme - 23%

(15.p.17.d., MK 899 96.1p.)

A/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • attaisnotie izdevumi,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p.18.d.)

A/L ienākumus nesummē!!!

Katram ienākumam tiek piemērots:

  • attaisnotie izdevumi,
  • likme 20% (neatkarīgi no ienākuma apmēra) (15.p.18.d.)

 

IIN likme kapitāla ienākumam

IIN likme 20% apmērā tiek piemērota ienākumam no kapitāla, t.sk. no kapitāla pieauguma.

Ienākumu no kapitāla – dividendes (arī nosacītās dividendes un dividendēm pielīdzināms ienākums) – neapliek ar IIN, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

  1. tās ir apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar jauno Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu (stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri);
  2. ārvalstī ir samaksāts uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) vai tam pielīdzināms nodoklis vai ārvalstī no dividendēm (nosacītajām dividendēm vai dividendēm pielīdzināma ienākuma) ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis vai tam pielīdzināms nodoklis.

Atbrīvojuma piemērošanai pieņem, ka UIN vai IIN ir samaksāts, ja dividendes izmaksā citā ES dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta kapitālsabiedrība.

Atbrīvojumu nepiemēro, ja ienākuma izmaksātājs atrodas, ir  izveidots vai nodibināts zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju izmaksātās dividendes tiek apliktas ar IIN likmi 20% apmērā.

Līdz 2023.gada 1.jūlijam pagarināts atbrīvojums no IIN ienākumam, kas gūts, pārdodot lauksaimniecības zemi (pagarināts periods, kurā nepiemēro likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.7 panta trešās daļas 3.punktā noteiktos kritērijus (prasības, kas noteikti attiecībā uz lauksaimniecības zemes pārdevēju)). 

 

Pārejas noteikumi attiecībā uz dividendēm

Latvijas UIN maksātāju izmaksātās dividendes

Attiecībā uz dividendēm, kas tiek izmaksātas no peļņas, kura aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” redakciju, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim, likums paredz divu gadu pārejas periodu – t.i., šādas dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiks apliktas, piemērojot 10% IIN likmi. Trešajā gadā šādas dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliks vispārējā kārtībā kā ienākumu no kapitāla – piemērojot 20% IIN likmi.

 

Mikrouzņēmumu maksātāju izmaksātās dividendes

Attiecībā uz dividendēm, kuras izmaksā mikrouzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs, netiek piemēroti pārejas noteikumi. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju dividendes, kuras izmaksā no peļņas, kas radusies līdz 2017. gada 31. decembrim, tiek apliktas ar 20% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi jau ar 2018.gada 1.janvāri.

Ja dividendes izmaksā no peļņas, kura radusies līdz 2017.gada 31.decembrim un kuru mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs ir guvis laikā, kad tas ir bijis UIN maksātājs, attiecībā uz šīm dividendēm piemēro tādus pašus pārejas noteikumus kā Latvijas UIN maksātāju izmaksātajām dividendēm.

 

Ārvalstu uzņēmumu izmaksātās dividendes

Attiecībā uz dividendēm, kuras iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāji saņem no ārvalstīm, paredzēts divus gadu pārejas periods, kurā ārvalstu uzņēmumu izmaksātās dividendes apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot 10% likmi. Tomēr, ja maksātājs spēj pierādīt, ka dividendes ir izmaksātas no peļņas, kas radusies pēc 2017.gada 31.decembra, šīs dividendes ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek.

 

Pārejas noteikumi attiecībā uz ienākumu no kapitāla pieauguma

Ienākumam no kapitāla pieauguma darījumos ar kapitāla aktīviem, kuri ir uzsākti, bet nav pabeigti līdz 2017.gada 31.decembrim, un par kuriem ir iesniegta deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, piemēro IIN likmi 15% apmērā.

 

IIN likme autoru un izpildītāju ienākumiem no autoratlīdzības

Rezidentiem – ienākumiem no autoratlīdzības taksācijas gada laikā tiek piemērota nodokļa likme 20% apmērā. Savukārt, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju un rezumējošā kārtībā precizējot taksācijas gada laikā gūtos ienākumus, gūtajiem ienākumiem tiek piemērota progresīvā IIN likme.

Mainījušās attaisnoto izdevumu normas autoratlīdzību saņēmējam, kuras tas ir tiesīgs atskaitīt no gūtā ienākuma apjoma, pirms ienākuma apliekšanas ar IIN.

Nerezidentiem - tiks piemērota IIN likme 23% apmērā.

 

IIN likme izložu vai azartspēļu laimestiem

Ja maksātājs būs laimējis izložu vai azartspēļu laimestu, kas pārsniedz 3000 euro, un tas izmaksāts vienā reizē vai summējot visās azartspēles organizēšanas vietas apmeklējuma laikā, izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 3000 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro, taksācijas gada laikā ienākuma izmaksātājs ieturēs IIN saskaņā ar IIN likmi 23% apmērā, bet izložu vai azartspēļu laimesta daļai, kas pārsniedz 55 000 euro, saskaņā ar IIN likmi 31,4 % apmērā.

Ar IIN netiek aplikts laimests no momentloterijas “Simtgades loterija”.

 

1.5. IIN likme ienākumam no īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, nereģistrējot saimniecisko darbību

IIN likme līdzšinējā apmērā – t.i., 10% apmērā - saglabājas ienākumam no īpašuma izīrēšanas un iznomāšanas, ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski. Tāpat kā līdz šim, spēkā ir prasība informēt Valsts ieņēmumu dienestu par noslēgto īres vai nomas līgumu 5 darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī 5 darbdienu laikā no līguma darbības izbeigšanās dienas.

Maksātājam šie ienākumi nav jāiekļauj tajā taksācijas gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo IIN likmi.

Jaunums (!) – ja šie saimnieciskās darbības ieņēmumi ir gūti tikai bezskaidras naudas veidā, maksātājs saimnieciskās darbības ieņēmumus var neuzskaitīt ieņēmumu uzskaites reģistrā.

 

1.6. IIN likme ienākumam no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, ienākumam no metāllūžņu pārdošanas

IIN likme līdzšinējā apmērā – t.i., 10% apmērā - saglabājas ienākumam no augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī ienākumam no metāllūžņu pārdošanas.

Maksātājam šie ienākumi nav jāiekļauj tajā taksācijas gada ienākumā, kuram piemēro progresīvo IIN likmi.

 

1.7. Pagarināts IIN atbrīvojums ienākumiem, kas saņemti kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai

Likums paredz, ka saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, netiek iekļautas ar IIN apliekamajā ienākumā līdz 2023.gadam (to ieskaitot).

 

Neapliekamais minimums

2017.gada laikā nodokļu maksātāja gūtajam mēneša ienākumam tiek piemērots 2017.gadam noteiktais minimālais mēneša neapliekamais minimums un 2018.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2017.gadu, nodokļu maksātāja gūtajam gada ienākumam 2017.gadā (summējot visus gūtos mēneša ienākumus) tiek piemērots nodokļu maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums.

No 2018.gada 1.janvāra nodokļu maksātāja gūtajam mēneša ienākumam tiek piemērots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums un 2019.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018.gadu, nodokļu maksātāja gūtajam gada ienākumam 2018.gadā (summējot visus gūtos mēneša ienākumus) tiek piemērots nodokļu maksātāja gada diferencētais neapliekamais minimums.

 

Gada diferencētais neapliekamais minimums

  • Gada diferencētais neapliekamais minimums tiks aprēķināts saskaņā ar Ministru kabineta noteiktu formulu un piemērots rezumējošā kārtībā, maksātājam iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju.
  • Formula, kuru izmantos gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķinā:

GDNM = GNMmax - K x (AI - AImin), kur

K - koeficients, kuru aprēķina, izmantojot šādu formulu:

K = GNMmax / (AImax - AImin);

 

GDNM - gada diferencētais neapliekamais minimums;

GNMmax - maksimālais gada neapliekamais minimums;

 

AI - nodokļa maksātāja gada apliekamo ienākumu kopējais apmērs;

AImin- gada apliekamā ienākuma apmērs, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu;

AImax - gada apliekamā ienākuma apmērs, virs kura nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu.

 

  • Diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanas kārtība par nepilnu gadu netiek mainīta.
  • Ja aprēķinot gada diferencēto neapliekamo minimumu, rezultāts būs negatīvs skaitlis, piemērojot iedzīvotāju ienākuma nodokli rezumējošā kārtībā, gada diferencētais neapliekamais minimums būs “0”.
  • Ja gada diferencētais neapliekamais minimums un taksācijas gada laikā piemērotais (VID prognozētais) neapliekamais minimums atšķirsies, radusies starpība ietekmēs (attiecīgi palielinās/samazinās) maksājamā nodokļa apmēru, kas aprēķināts rezumējošā kārtībā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.
  • Nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņems vērā visus nodokļa maksātāja gada ienākumus (tai skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi).
  • Nosakot nodokļa maksātāja gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, neņems vērā:
    • neapliekamos ienākumus (izņemot likuma 9. panta pirmās daļas 2.1punktā minēto ienākumu – t.i., dividendes, nosacītās dividendes un dividendēm pielīdzināmo ienākumu),
    • saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu,
    • ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.
  • Neapliekamā minimuma apmērs:
 

2018

2019

2020

Maksimālais mēneša neapliekamais minimums, euro

200

230

250

Mēneša ienākums, līdz kuram piemēro maksimālo neapliekamo minimumu, euro

440

440

440

Mēneša ienākums, līdz kuram neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies, euro

1 000

1 100

1 200

! Pārsniedzot mēneša ienākuma slieksni, līdz kuram neapliekamais minimums atbilstoši formulai pakāpeniski samazināsies, diferencētais neapliekamais minimums būs «0».

  • Ar 2018.gadu minimālā mēneša neapliekamā minimuma vietā tiks piemērots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) prognozētais mēneša neapliekamais minimums

  • Turpmāk visām personām taksācijas gada laikā tiks piemērots nevis minimālais mēneša neapliekamais minimums, bet gan VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta algas nodokļa grāmatiņa (VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā izdarīta atzīme).
  • VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, pamatojoties uz VID rīcībā esošajiem datiem par maksātāja ienākumiem, aprēķinās VID par taksācijas gadu no 1.janvāra līdz 31.jūlijam un par taksācijas gadu no  1.augusta līdz 31.decembrim.
  • Nosakot VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu, periodam no 1.augusta līdz 31.decembim, VID ņems vērā  arī VID prognozēto mēneša neapliekamo minimumu kopsummu periodā no 1.janvāra līdz 31.jūlijam.

VID prognozētā mēneša neapliekamā minimuma apmēra aprēķinā VID izmantos šādu tā rīcībā esošu informāciju:

  • darba devēja ziņojumu;
  • sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātāja ziņojumu;
  • taksācijas gadā deklarētos taksācijas perioda ienākumus no kapitāla pieauguma (deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma), aprēķinot prognozēto mēneša neapliekamo minimumu periodam no 1. augusta līdz 31. decembrim;
  • paziņojumu par fiziskajai izmaksātajām summām, izņemot par ienākumu, kurš jau ir ietverts darba devēja ziņojumā, pensijas ienākumu un neapliekamajiem ienākumiem.

Ja VID rīcībā nebūs dati par  maksātāja ienākumiem, VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums atbildīs vienai divpadsmitajai daļai no Ministru kabineta noteikumos noteiktā maksimālā gada neapliekamā minimuma, dalot to ar 2 (t.i., 100 euro/mēnesī). 

 

Pensionāra neapliekamais minimums

2018

2019

2020

3000 euro gadā

(250 euro mēnesī)

3240 euro gadā

(270 euro mēnesī)

3600 euro gadā

(300 euro mēnesī)

! Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēros pensijas izmaksātājs (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra)

 

Atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu

2018

2019

2020

2400 euro gadā

(200 euro mēnesī)

2760 euro gadā

(230 euro mēnesī)

3000 euro gadā

(250 euro mēnesī)

No 2018.gada 1.jūlija tiek paplašināts apgādājamo personu loks un varēs piemērot IIN atvieglojumu arī par šādām apgādībā esošām personām:

  • par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir bērns vecumā līdz trim gadiem;
  • par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir trīs vai vairāk bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, no kuriem vismaz viens ir jaunāks par septiņiem gadiem, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu;
  • par nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir pieci bērni līdz 18 gadu vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, kamēr bērns turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu.

 

IIN papildu atvieglojumu piemērošanas izmaiņas pensionāriem

Personām ar invaliditāti,  kā arī politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ja tās nav iesniegušas algas nodokļa grāmatiņu citam ienākuma izmaksātājam, likumā noteiktos papildu atvieglojumus, kā arī atvieglojumus par apgādībā esošām personām (ja tādas ierakstītas algas nodokļa grāmatiņā), turpmāk piemēros pensijas izmaksātājs.

Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem – izmaiņas no 2018.gada 1.janvāra

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (redakcija, kas stājas spēkā ar 2018.gada 1.janvāri) paredz gan procentuālu (50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu (600 eiro gadā) kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par izglītības un ārstniecības pakalpojumu izmantošanu, ziedojumiem un dāvinājumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem politiskām personām.

Līdz ar to, no 2018.gada 1.janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs varēs atskaitīt kopējos attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecības pakalpojumu izmantošanu, ziedojumiem un dāvinājumiem, ziedojumiem un dāvinājumiem politiskām personām 50% apmērā no gada apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā.

Ja iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs attaisnotajos izdevumos iekļaus attaisnotos izdevumus – par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu –  par ģimenes locekļiem, tad minētie attaisnotie izdevumu nedrīkstēs pārsniegt 600 eiro par katru ģimenes locekli.

Turpmāk medicīnas izdevumi, kam pašreiz nav ierobežojums (izdevumi par plānveida operācijām un zobārstniecības pakalpojumiem) tiks iekļauti kopējā attaisnoto izdevumu limitā (50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma, bet ne vairāk kā 600 eiro gadā) un tos summēs kopā ar citiem attaisnotajiem izdevumiem par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu.

Attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kas radīsies sākot ar 2018.gadu, varēs attiecināt uz nākamo 3 gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā.

Savukārt, attaisnotos izdevumus par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, kas izveidojušies 2013., 2014., 2015., 2016. vai 2017.taksācijas gadā un pārsniedz šobrīd noteikto limitu (215 eiro), maksātājs varēs turpināt attiecināt uz nākamo 5 gadu apliekamo ienākumu hronoloģiskā secībā, līdz 2017.gadam radušos un pilnībā neizmantotos attaisnotos izdevumus varēs iekļaut attaisnoto izdevumu apmērā (50 % no maksātāja taksācijas gada apliekamā ienākuma lieluma, bet ne vairāk kā 600 eiro par katru personu) pēc kārtējā gada attaisnoto izdevumu atzīšanas.

 

Izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem, kas stāsies spēkā ar 2018.gada 1.janvāri

Ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu ierobežojums

Saimnieciskās darbības veicējam taksācijas gada ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.

Ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos pilnā apmērā ir iekļaujami šādi saimnieciskās darbības izdevumu veidi:

1) darba alga un darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tai skaitā solidaritātes nodoklis, ko saimnieciskās darbības veicējs maksā par saviem darbiniekiem;

2) nekustamā īpašuma nodoklis;

3) pamatlīdzekļu nolietojums, ko aprēķina saskaņā ar  likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”  11.5 pantu un Ministru kabineta noteikumos noteikto kārtību;

4) kompensācijas īrniekiem par dzīvojamo telpu atbrīvošanu un īres līguma laušanu sakarā ar dzīvojamās telpas kapitālremontu vai telpu pārbūvi saimnieciskās darbības veikšanai.

Saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojuma apmēru nepiemēro maksātājiem:

  • par pirmo taksācijas gadu, kurā reģistrēta saimnieciskā darbība, un par nākamo taksācijas gadu,
  • par gadu, kurā izbeigta saimnieciskā darbība vai pabeigts likvidācijas process.

Maksātāja taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi sedzami hronoloģiskā secībā no nākamo triju taksācijas gadu saimnieciskās darbības apliekamā ienākuma, nepārsniedzot noteikto saimnieciskās darbības izdevumu ierobežojumu.

Piemērs:

Saimnieciskās darbības veicējs 20XX.gadā ir guvis saimnieciskās darbības ieņēmumus 10 000 euro.

  • Saimnieciskās darbības izdevumi, kas izdevumos iekļaujami pilnā apmērā:
  • algas un darba devēja valsts sociālās apdrošināšānas obligātās iemaksas 1000 euro,
  • pamatlīdzekļu nolietojums 4000 euro.
  • Citi saimnieciskās darbības izdevumi:
  • telpu nomas izdevumi 3000 euro,
  • izdevumi par precēm un pakalpojumiem 4000 euro.

                          Kopā: 12 000 euro

Saimnieciskās darbības kopējās izmaksas ir 12 000 euro ir vairāk kā 80% no ieņēmumiem (80% no 10 000 = 8 000).

Saimnieciskās darbības izmaksas par algām, valsts sociālās apdrošināšānas obligātajām iemaksām un nolietojumu (kas izdevumos iekļaujamas pilnā apmērā) ir 5000 euro ir mazāk kā 80% no ieņēmumiem.

  • Izdevumos tiek iekļauta maksimālā pieļaujamā izdevumu summa 8000 euro (kas ir 80% no ieņēmumiem 10 000 euro), t.i., visi izdevumi, kas iekļaujami pilnā apmērā 5000 euro un 3000 euro, kas ir daļa (atlikušās summas apmērā: 8000 – 5000) no citiem saimnieciskās darbības izdevumiem).
    • Ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšana:

                   10000 - 80% no 10000 =2000 euro

  • Atlikusī citu saimnieciskās darbības izdevumu summa (zaudējumi) 4000 euro (7000 – 3000) ir sedzama hronoloģiskā secībā no nākamo triju gadu saimnieciskās darbības ienākuma (iekļaujoties izdevumiem noteiktajā 80% ierobežojumā).

Tiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri saņem summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, taksācijas gada saimnieciskās darbības izdevumos iekļaujamo kopējo izdevumu ierobežojuma (80%) apmēru nosaka no taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem, kas veidojas summējot faktiski gūtos saimnieciskās darbības ieņēmumus un summas, kas saņemtas valsts atbalsta lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietvaros.

Piemērs:

Saimnieciskās darbības veicējs 20XX.gadā gūst saimnieciskās darbības ieņēmumus 10 000 euro, kā arī saņēmis valsts atbalstu lauksaimniecībai 5000 euro.

Saimnieciskās darbības ieņēmumu summēšana un izdevumu ierobežojuma apmēra noteikšana:

10 000 + 5000 = 15 000 x 80% = 12 000 euro

Tādējādi, neraugoties uz faktiskajiem gūtajiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem 10 000 euro, saimnieciskās darbības izdevumos kopā ar iepriekšējo gadu zaudējumiem ir iekļaujami izdevumi ne vairāk kā 12 000 euro apmērā.

 

Pamatlīdzekļu nolietojums

Sākot ar 2018.gada 1.janvāri likumā  “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek iekļauts atsevišķs normatīvais regulējums attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanu, kas bija noteikts likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2017.gada 31.decembrim).

Saimnieciskās darbības veicējs pamatlīdzekļu nolietojumu aprēķina atsevišķi par katru pamatlīdzekli, kura iegādes vērtība ir lielāka par 1000 euro.

Aprēķinot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, saimnieciskajā darbībā izmantoto pamatlīdzekļu nolietojumu norakstīšanai pielieto vienu no šādām metodēm:

  • attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas iegādāti līdz 31.12.2017., ir tiesības izvēlēties vienu no šādām nolietojuma norakstīšanas metodēm, pēc kuras izvēles, vairs nebūs tiesības to turpmāk mainīt:
    • turpināt piemērot līdz 31.12.2017. piemēroto līdzšinējo likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteikto kārtību, vai
    • līdzšinējo likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 13.pantā noteikto kārtību modificē, nepiemērojot noteikto divkāršo apmēru un koeficientu.
  • attiecībā uz pamatlīdzekļiem, kas iegādāti sākot ar 01.01.2018., ir tiesības izvēlēties vienu no šādām nolietojuma norakstīšanas metodēm, pēc kuras izvēles, to būs tiesības mainīt ne biežāk kā vienu reizi 10 gados:
    • degresīvo (taksācijas perioda nolietojums procentos), vai
    • lineāro (lietderīgās lietošanas laiks gados) metodi,

Tā kā ne viss regulējums attiecībā uz pamatlīdzekļu nolietojuma noteikšanu ir iekļaujams likumā, tad paskaidrojošās normas ir iekļautas arī Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumos Nr.899 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība”. Piemēram, noteikumi nosaka arī pēc 01.01.2018. iegādātu pamatlīdzekļu uzskaites un nolietojuma aprēķināšanai izmantojamo veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību, kā arī skaidro līdz 31.12.2017. iegādātu pamatlīdzekļu uzskaites un nolietojuma aprēķināšanas kārtību un izmantojamo veidlapu paraugus.

 

Citas izmaiņas

Līdz 2023.gadam (ieskaitot) tiek pagarināts termiņš, kurā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliek saņemtās summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai.

Lai ar nodokli neapliktu ienākumu no lauksaimniecības zemes pārdošanas, līdz 2023.gada 1.jūlijam tiek pagarināts termiņš, kurā nepiemēro likumā noteiktos kritērijus, kādiem būtu jāatbilst lauksaimniecības zemes pārdevējam.

 

Ieguldījumu konts

Lai mazinātu administratīvo slogu kredītiestāžu klientiem (iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem) no 2018.gada 1.janvāra tiek ieviests jauns normatīvais regulējums kredītiestādes piedāvātajam pakalpojumam “ieguldījumu konts”.

Ieguldījumu konts – atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju (kredītiestādi) un nodokļu maksātāju (konta īpašnieku) atvērts konts (vai kontu kopums), kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumiem ar finanšu instrumentiem, termiņnoguldījumiem, valūtas maiņu u.tml.

Izmantojot ieguldījumu kontu, gūtajam ienākumam tiek piemērota vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas kārtība – par ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad no ieguldījumu konta izmaksātā naudas summa pārsniedz ieguldījumu kontā iemaksāto naudas summu. Gūtais ienākums tiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 20 procentu apmērā.

Nodokļu maksātājs (konta īpašnieks) informēs ieguldījumu pakalpojuma sniedzēju par ieguldījumu konta statusa piešķiršanu kontam (vai kontu kopumam). Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, saskaņā ar Kontu reģistra likumā noteiktajām prasībām, informē Valsts ieņēmumu dienestu par to, kuram kontam (vai kontu kopumam) piemērot konkrēti ieguldījumu konta režīmu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs izsniegs ieguldījumu konta īpašniekam ieguldījumu konta izrakstu, kurā ir apkopota informācija par taksācijas gada laikā ieguldījumu kontā izdarītajām iemaksām un no tā izdarītajām izmaksām, kas atvieglos apliekamā ienākuma noteikšanu gan nodokļu maksātājam, gan Valsts ieņēmumu dienestam.

Pārejas noteikums attiecībā uz ieguldījumu kontu – līdz 2018. gada 1. janvārim atvērtajiem kontiem darījumu ar finanšu instrumentiem veikšanai, kas atbilst ieguldījumu konta normatīvā regulējuma nosacījumiem, nodokļu maksātājs ir tiesīgs piešķirt ieguldījumu konta statusu, ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.decembrim, informējot ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju. Ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nenodrošina informācijas sniegšanu par atvērtajiem kontiem saskaņā ar Kontu reģistra likumu, nodokļu maksātājs ne vēlāk kā līdz 2018.gada 31.decembrim informē Valsts ieņēmumu dienestu par ieguldījuma konta statusa piešķiršanu šādiem kontiem. Uz ieguldījumu konta statusa piešķiršanas brīdi šādā kontā esošie finanšu instrumenti tiks pielīdzināti finanšu instrumentiem, kas iegūti ieguldījumu kontā ieskaitīto naudas līdzekļu ieguldīšanas rezultātā, finanšu instrumentu vērtību nosakot atbilstoši to iegādes vērtībai.

Jaunais Iedzīvotāju ienākuma nodokļa regulējums - Informācija pensijas saņēmējiem

1.Pensionāra neapliekamais minimums – attiecas uz visiem pensiju saņēmējiem

Ar 2018.gadu tiek palielināts pensionāra neapliekamais minimums.

2018

2019

2020

3000 euro

(250 euro mēnesī)

3240 euro

(270 euro mēnesī)

3600 euro

(300 euro mēnesī)

Pensionāra neapliekamo minimumu taksācijas gada laikā piemēro pensijas izmaksātājs (piemēram, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA)).

Pensiju saņēmējiem nepiemēro diferencēto neapliekamo minimumu!

2. IIN nodokļa likme – attiecas uz tiem pensionāriem, kuru pensijas ienākums pārsniedz neapliekamo minimumu

Būtiskākais, kas ir mainījies iedzīvotāju ienākuma nodoklī, ir nodokļa likme.

Ar 2018.gada 1.janvāri pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēros ienākumu summai šādā veidā:

  • mēneša ienākumam līdz 1667 euro piemēros 20 %;
  • mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1667,00 euro  piemēros 23 %.

Ja pensija nepārsniedz 1667 euro mēnesī, tai (pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas) mēnesī tiks piemērota 20% likme (līdz 31.12.2017. piemēroja 23% likmi). Šīs darbības veiks pensijas izmaksātājs, piemēram, VSAA.

Piemērs:

Pensionāra vienīgais ienākums ir pensija. Pensionāram par 2018. gada februāri aprēķinātā pensija 400 euro.

1) Tai piemēro pensionāra neapliekamo minimumu 250 euro.

2) Ar IIN ir apliekama pensijas daļa, kas pārsniedz pensionāra neapliekamo minimumu 150 euro (400 - 250);

3) Aprēķina IIN (piemērojot 20% likmi) 150 x 20% = 30 euro.

4)Pensionārs saņem (uz rokas) 370 euro, jo par viņu ir samaksāts IIN 30 euro (400 – 30).

 

Ja pensija pārsniedz 1667 euro mēnesī, tai gada laikā tiks piemērotas šādas likmes:

  • mēneša ienākumam līdz 1 667 euro (pēc pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanas) piemēros 20 %;
  • mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1 667 euro piemēros 23 %.

Piemērs:

Pensionāra vienīgais ienākums ir pensija. Pensionāram par 2018. gada februāri aprēķinātā pensija 1700 euro.

1667 euro - pensijas daļa, kurai piemēro 20% likmi

33 euro - pensijas daļa, kurai piemēro 23% likmi

-250 euro (atņem pensionāra neapliekamo minimumu)

-1417 euro (ar IIN  apliekamā pensijas daļa (1667 – 250))

= 283,40 euro (aprēķinātais IIN piemērojot 20% likmi (1417 x 20%))

33 euro x 23% = 7,59 euro (aprēķina IIN piemērojot 23% likmi)

IIN kopā: 283,40 + 7,59 = 290,99 euro

Uz rokas saņem: 1700 – 290,99 = 1409,01 euro

Ar 2018.gada 1.janvāri, taksācijas gadam beidzoties un nosakot visa gada kopējo ienākumu (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju), gan pensijas ienākumu, gan algota darba ienākumu, gan saimnieciskās darbības ienākumu, gan autoratlīdzības ienākumu summē kopā un šai kopsummai tiks piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme, ko piemēros gada apliekamajam ienākumam šādā veidā:

  • gada ienākumam līdz 20 004 euro  piemēros 20 %;
  • gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004,00 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro  piemēros 23 %;
  • gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro piemēros  31,4 %.

3.  Atvieglojumi un papildu atvieglojumi – attiecas uz tiem  pensionāriem, kuriem tie ir piešķirti

Atvieglojums par apgādībā esošu personu

Ar 2018.gadu tiek palielināts arī IIN atvieglojuma apmērs par apgādājamo personu.

2018

2019

2020

2400 euro

(200 euro mēnesī)

2760 euro

(230 euro mēnesī)

3000 euro

(250 euro mēnesī)

Papildu atvieglojums  personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Papildu atvieglojuma apmēri nav mainīti:

  • personai, kurai noteikta invaliditāte, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu šādā apmērā:
  • 1848 euro gadā (154 euro/mēnesī) - personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa;
  • 1440 euro gadā (120 euro/mēnesī) - personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa.
  • personai, kurai noteikts politiski represētās personas statuss, un personai, kurai noteikts nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss, ir tiesības uz nodokļa papildu atvieglojumu 1848 euro gadā (154 euro/mēnesī).
    Personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, ja tās nav iesniegušas algas nodokļa grāmatiņu citam ienākuma izmaksātājam, atvieglojumu un papildu atvieglojumus (ja tādi ir ierakstīti algas nodokļa grāmatiņā), piemēros pensijas izmaksātājs.
    Ja persona ar invaliditāti, politiski represētā persona un nacionālās pretošanās kustības dalībnieks strādā algotu darbu un pie darba devēja ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, atvieglojumu un papildu atvieglojumus (ja tādas ierakstītas algas nodokļa grāmatiņā) piemēros darba devējs.

4. Ja pensionārs papildus pensijai gūst arī citus ienākumus

Ja pensijas saņēmējs gūst arī algota darba ienākumu, viņam ir iespēja algas nodokļa grāmatiņu iesniegt darba vietā. Tad arī algas ienākumam mēnesī tiks piemērota progresīvā IIN likme:

  • mēneša ienākumam līdz 1 667 euro  piemēros 20 %;
  • mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz 1 667 euro piemēros 23 %.

Ja pensionāra ienākumi (alga, pensija u.c.), kuri tiek aplikti ar progresīvo IIN likmi:

  • nepārsniedz 20 004 euro gadā, algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana darba devējam ir pareizā rīcība, jo ļauj jau gada laikā piemērot progresīvā IIN priekšrocības (20% IIN likmi).
  • pārsniedz 20 004 euro gadā, algas nodokļa grāmatiņas iesniegšana darba devējam ir nopietni izvērtējama, jo var radīt papildu pienākumu pensionāram piemaksāt IIN par to ienākuma daļu, kurai gada laikā piemērota zemāka IIN likme. 

Ja pensijas saņēmējs saņem arī algota darba ienākumu un viņa algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta darba vietā, tad algas ienākumam mēnesī tiks piemērota 23% IIN likme.

Ja pensijas saņēmējs saņem citus, ar IIN apliekamus ienākumus (piemēram, algota darba ienākumu, autoratlīdzības ienākumu), personai, taksācijas gadam beidzoties, būs jāsniedz iedzīvotāju gada ienākuma nodokļa deklarācija, ja personas gada ienākumi kopā pārsniegs 20 004 euro.

Ja pensionāra ienākumi (kuriem piemēro progresīvo IIN likmi) gada laikā pārsniegs 55 000 euro, personai būs obligāti jāsniedz iedzīvotāju gada ienākumu deklarācija, jo personas ienākumus summēs un progresīvo IIN likmi piemēros ienākumu summai šādā veidā:

  • gada ienākumam līdz 20 004 euro piemēros  20 %;
  • gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004,00 euro, bet nepārsniedz 55 000 euro piemēros 23 %;
  • gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 euro piemēros 31,4 %.

Šajā gadījumā būs jāpiemaksā IIN, par to ienākuma daļu, par kuru nodoklis nav samaksāts.

Informāciju par savu algas nodokļa grāmatiņu maksātājs var iegūt, pievienojoties Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (VID EDS) https://eds.vid.gov.lv/, t.sk. izmatojot arī Valsts pārvaldes pakalpojumu portāla www.latvija.lv pakalpojumu, pievienojoties caur savas internetbankas autentifikāciju.

Gadījumā, ja nodokļu maksātajām nav pieejams dators vai mobilā ierīce ar interneta pieslēgumu, lai izmantotu Valsts ieņēmumu dienesta piedāvātos e-pakalpojumus, ir iespējams apmeklēt kādu no Valsts ieņēmumu dienesta Klientu apkalpošanas centriem, kur īpaši šādiem gadījumiem ir pieejami datori klientiem, kā arī iespējams saņemt palīdzību klātienē. Nodokļu maksātājs var iesniegt rakstisku iesniegumu, Valsts ieņēmumu dienestam nosūtot to pa pastu uz Talejas iela 1, Rīga, LV-1978.

Informācija par Valsts ieņēmumu dienesta Klientu apkalpošanas centru adresēm un darba laikiem ir pieejama Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnes www.vid.gov.lv sadaļā Kontakti.

5. Citi ienākumu veidi  

Ienākumam no kapitāla pieauguma turpmāk tiks piemērota IIN likme 20 % apmērā (līdz šim bija 15% un 10%). Ienākumam no autoratlīdzības turpmāk taksācijas gada laikā tiks piemērota 20 % likme, bet rezumējošā kārtībā (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju) šim ienākumam arī tiks piemērota progresīvā nodokļa likme, summējot visus ienākumus, kuriem taksācijas gada laikā piemēro progresīvo IIN.

Ir arī tādi ienākuma veidi, kuriem IIN likmes nemainās, piemēram, ienākumam no kokmateriālu, metāllūžņu pārdošanas, ienākumam no īpašuma izīrēšanas vai iznomāšanas (nereģistrējot saimniecisko darbību) piemēro 10% likmi, sezonas laukstrādnieku ienākumam piemēro 15% likmi.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

No 2018.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem tiek samazināts kalendāra gadā pieļaujamais apgrozījums no 100 000 eiro līdz 40 000 eiro, savukārt mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 15%. Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam kalendārā gada apgrozījums pārsniegs 40 000 eiro, tad kā līdz šim, pārsnieguma daļai tiks piemērota 20% likme.

No 2018.gada 1.janvāra fiziskā persona vienlaicīgi varēs tikt nodarbināta kā mikrouzņēmuma darbinieks tikai vienā mikrouzņēmumā. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests nereģistrēs mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju, ja tas būs nodarbināts citā mikrouzņēmumā. Savukārt, attiecībā uz tiem mikrouzņēmumu darbiniekiem, kuri ir nodarbināti pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja 2017. gada 31. decembrī, minētais ierobežojums ir piemērojams no 2019. gada 1. janvāra. Attiecīgi, ja mikrouzņēmumā tiek nodarbināts darbinieks, kurš no 2019.gada ir nodarbināts vēl kādā mikrouzņēmumā, aprēķinot mikrouzņēmumu nodokli, mikrouzņēmumu nodokļa likmei 15% pieskaitīs vēl divus procentpunktus par katru minēto darbinieku. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš no 2019.gada būs nodarbinājis personu, kas ir nodarbināta arī citā mikrouzņēmumā, ar 2020.gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Informācija par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja izmaksātajām dividendēm (saite uz sadaļas “Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas” 1.1.apakšvirsrakstu “IIN likme kapitāla pieaugumam”

 

Grāmatvedības normatīvie akti, kas paredz izmaiņas 2018.gadā

Ir pieņemti vairāki grozījumi likumā  “Par grāmatvedību”, kuri paredz, ka:

  1. par attaisnojumu dokumentu, lai iegrāmatotu aprēķināto nodokli, varēs uzskatīt normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas, kā arī nodokļu administrācijas un valsts nodevas administrācijas izdotos dokumentus, kuros nav visi likumā “Par grāmatvedību” noteiktie  attaisnojuma dokumenta rekvizīti vai norādāmā informācija;
  2. turpmāk, lai uzņēmums būtu tiesīgs pārvērst grāmatvedības dokumentu glabāšanai elektroniskā formā un iznīcināt orģinālo grāmatvedības dokumentu pirms noteiktā glabāšanas termiņa beigām, tam vairs nebūs jāievēro arhīvu  jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā kārtība. Uzņēmumam būs  tiesības pārvērst grāmatvedības dokumentu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē un  iznīcināt oriģinālo dokumentu, ja tas ievēros likumā noteiktos noteikumus.[1] Tādiem elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērstajam dokumentam būs tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam.
  3. attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu), kuri sagatavoti pēc 1999. gada 1.janvāra,  glabāšanas laiks samazināts no 75 uz 10 gadiem.

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, paredz, ka, sākot ar 2018.pārskata gadu (pārskata gadu, kurš sākas 2018.gada 1.janvārī vai 2018.kalendāra gada laikā):

  1. visas lielās kapitālsabiedrības (tās, kuras bilances datumā pārsniedz vismaz divus no šādiem rādītājiem: bilances kopsumma – 20 miljoni euro, neto apgrozījums 40  miljoni euro, vidējais darbinieku skaits pārskata gadā – 250) varēs sagatavot gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (standarti, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 19.jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu);
  2. tās sabiedrības, uz kurām attieksies likumprojektā paredzētie apstākļi, sagatavojot finanšu pārskata sastāvdaļas, attiecīgās shēmas ietvaros būs tiesīgas ar arābu cipariem apzīmētos posteņus sadalīt sīkāk vai pievienot jaunu attiecīgi ar arābu ciparu vai ar burtu apzīmētu posteni.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 21.jūnija noteikumos Nr.399 “Noteikumi par sabiedrību sagatavoto finanšu pārskatu vai konsolidēto finanšu pārskatu elektroniskā noraksta formu” veiktajiem grozījumiem visām sabiedrībām neatkarīgi no to lieluma būs iespējams iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta EDS finanšu pārskata pielikumu skenētā veidā arī par 2017. pārskata gadu.

 

Pievienotās vērtības nodokļa likuma grozījumi

Likumprojekts “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā” paredz ieviest pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5% apmērā tādām pārtikas produktu piegādēm, kas ir svaigi augļi, ogas un dārzeņi, tostarp mazgāti, mizoti, lobīti, griezti, un fasēti, bet nav termiski apstrādāti vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti, un kuri ir minēti Pievienotās vērtības nodokļa likuma pielikumā. Pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem plānots ieviest uz laiku no 2018.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 31.decembrim[2].

Prognozēts, ka pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes 5 procentu apmērā ieviešana svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību un var samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru, kā arī mazināt ēnu ekonomikas negatīvās sekas legāli strādājošajos uzņēmumos. Tā kā pievienotās vērtības nodoklis tiešā veidā ietekmē pārtikas produktu gala cenu, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5 procentu apmērā augļiem, ogām un dārzeņiem, ir gaidāms mazumtirdzniecības cenu samazinājums, palielinot pārtikas pieejamību iedzīvotājiem.

[2] Minētie grozījumi izdarīti saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 98., 99.pantu un šīs direktīvas III pielikumu.

 

Normatīvie akti akcīzes nodokļa jomā

Ar 2018.gada 1.janvāri stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi „Kārtība, kādā komersanti iegūst tiesības izveidot apvienoto noliktavu ”.

Noteikumu projekts nosaka prasības, saskaņā ar kurām nodokļu maksātājiem, kuriem vienu gadu ir bijusi licence apstiprinātā noliktavas turētāja darbībai ar alkoholiskajiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem un muitas noliktavas atļauja varēs iegūt tiesības izveidot apvienoto noliktavu, lai varētu optimāli izmantot esošās noliktavas telpas. Pašlaik Latvijā ir 25 komersanti, kuri ar 2018.gada 1.janvāri varēs iegūt tiesības izveidot apvienoto noliktavu.

 

Grozījumi Solidaritātes nodokļa likumā

Grozījumi paredz mainīt solidaritātes nodokļa sadalījumu, daļu no nodokļa novirzot personas apdrošināšanai, iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem un veselības aprūpes nodrošināšanai. Ar solidaritātes nodokļa daļas novirzīšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumiem tiek nodrošināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes trešā progresivitātes pakāpe, vienlaicīgi nepalielinot darbaspēka nodokļu slogu darba ņēmējam.

Likums paredz, ka solidaritātes nodoklis ar 01.01.2018. tiks novirzīts:

  1. 1 procentpunkta apmērā veselības aprūpes finansēšanai (veselības apdrošināšanai).
  2.  6 procentpunktu apmērā sociāli apdrošināto personu – fondēto pensiju shēmas dalībnieku kontos, kas veidos minēto personu valsts vecuma pensijai uzkrāto fondētās pensijas kapitālu, vai ja persona nav fondēto pensiju shēmas dalībniece – personas izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā,
  3. 4 procentpunktu apmērā nodokļa maksātāja izvēlētajā privātā pensiju fonda pensiju plānā
  4. 10,5 procentpunktu apmērā (atbilst darba ņēmēja likmei vispārējā gadījumā, no kuras atņemta veselības apdrošināšanas procentu likme) tiks ieskaitīts iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales kontā.

Solidaritātes nodokļa daļa, kas novirzīta veselības aprūpes finansēšanai atbilst 1 procentpunktam nodokļa likmes pašnodarbinātības gadījumā vai pa 0,5 procentpunktam attiecīgi no darba devēja un darba ņēmēja likmes nodarbinātības gadījumā.

Ir papildināti likuma pārejas noteikumi, paredzot, ka tie solidaritātes nodokļa maksājumi, kas atteicas uz periodu līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās dienai, tiek administrēti minētajam periodam noteiktajā kārtībā un ieskaitīti valsts pamatbudžetā.

 

Palielinās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme

No 2018. gada 1. janvāra tiek palielināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme (turpmāk - VSAOI) par 1 procentpunktu - attiecīgi palielinot par 0,5 procentpunktiem VSAOI likmi darba ņēmējam un par 0,5 procentpunktiem darba devējam. VSAOI likme tiek palielināta, jo tiek ieviesta veselības apdrošināšana. Tādējādi darba ņēmēji tiks pakļauti arī veselības apdrošināšanai, kas nozīmē, ka šiem darba ņēmējiem būs tiesības saņemt no valsts budžeta līdzekļiem apmaksājamus veselības aprūpes pakalpojumus.

Plašāka informācija pieejama Labklājības ministrijas mājaslapā.

 

Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”

No 2018.gada 1.janvāra par 30 procentiem tiek paaugstināta azartspēļu nodokļa likme ruletei un kāršu un kauliņu  spēlei (par katru galdu) par kalendāro gadu no 18 000 euro uz 23 400 euro un tiek paaugstināta azartspēļu nodokļa likme videospēlēm un mehāniskajiem automātiem (par katra automāta katru spēles vietu) par kalendāro gadu no 3204 euro uz 4164 euro.

No 2018.gada 1.janvāra tiek ieviests jauns azartspēļu nodevas objekts – par azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licences izsniegšanu un pārreģistrāciju.

Paredzēts, ka pirms azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licences saņemšanas (un katru gadu pirms licences pārreģistrācijas) Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā azartspēļu pakalpojumu sniedzējam būs jāmaksā azartspēļu nodeva:

  1. 400 000 euro apmērā, ja azartspēļu pakalpojumu sniegšanā gada laikā tiks izmantotas vairāk par 25 azartspēļu iekārtām (tai skaitā kāršu, kauliņu spēles un ruletes (cilindriskās spēles) galdiem, lototroniem);
  2. 120 000 euro apmērā, ja azartspēļu pakalpojumu sniegšanā gada laikā tiks izmantotas 25 vai mazāk azartspēļu iekārtas.

 

Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā

Ar grozījumiem, kas stājas spēkā  2017.gada 9.novembrī:

  1.  no Azartspēļu un izložu likuma izslēgt 36.panta otro daļu, novēršot normu dublēšanos, jo azartspēļu un izložu organizētāja pienākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, veicot klienta izpēti, tiek noteikti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.
  2. nosaka, ka gadījumos, ja pašvaldības dome azartspēļu organizētājam ir atteikusi pašvaldības atļaujas izsniegšanu, bet azartspēļu organizētājs pašvaldības domes lēmumu ir pārsūdzējis un likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums, ar kuru uzdots atļauju izsniegt un pašvaldībai vairs nav jāizdara lietderības apsvērumi, tad pašvaldība azartspēļu organizētājam izdod attiecīgo pašvaldības atļauju.

Azartspēļu un izložu likuma grozījumi, kas stājas spēkā 2018.gada 1.janvārī paredz:

  • ieviest jaunu tiesību subjektu “azartspēļu pakalpojumu sniedzējs”. Azartspēļu pakalpojuma sniegšana pēc būtības  nav uzskatāma par azartspēļu organizēšanu atbilstoši Azartspēļu un izložu likumā  minētajai “azartspēļu organizētāja” definīcijai. Likums nosaka azartspēļu pakalpojuma sniegšanas licenci izsniegt uz nenoteiktu laiku ar pienākumu azartspēļu pakalpojuma sniedzējam katru gadu to pārreģistrēt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā, nodrošinot azartspēļu pakalpojuma sniedzēju identificēšanu un uzraudzīšanu, kā arī nosaka, kāda informācija jāiesniedz, lai saņemtu azartspēļu pakalpojumu sniegšanas licenci;
  • precizēt Ministru kabinetam dotos deleģējumus par  interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu spēlētāju reģistrācijas un identitātes pārbaudes kārtību, kā arī par iesniedzamo informāciju par interaktīvo azartspēļu,  interaktīvo izložu, izložu biļešu pārdošanas un izložu dalības maksājumu pieņemšanas organizēšanas sistēmām, to drošības un fizisko personu datu aizsardzības pasākumiem un informācijas glabāšanu.

 

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”

Ar 2018.gada 1.janvāri stāsies spēkā vairāki grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas izstrādāti nodokļu administrēšanas uzlabošanai un ēnu ekonomikas apkarošanai:

1. Lai pilnveidotu fizisko personu nodokļu nomaksas uzraudzību, turpmāk kredītiestādei un maksājumu pakalpojumu sniedzējam, kas sniedz ar maksājumu kontu saistītu pakalpojumu, būs pienākums reizi gadā līdz 1.februārim sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fiziskajām personām - Latvijas Republikas rezidentiem, kuru konta debeta vai kredīta apgrozījums iepriekšējā gadā pārsniedz 15 000 euro, tajā skaitā norādot bankas konta atlikumu iepriekšējā kalendāra gada 31.decembrī, bankas konta debeta un kredīta apgrozījumu iepriekšējā gadā.

Tādējādi Valsts ieņēmumu dienesta redzeslokā nokļūs tās fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis, kas redzams bankas kontu apgrozījuma veidā, ir neatbilstošs deklarētajiem ienākumiem, proti, personas, kas, iespējams, skaidrā naudā saņemto „aplokšņu” algu iemaksā kontā, personas, kas veic nereģistrētu saimniecisko darbību vai nedeklarē gūtos ienākumus pilnā apmērā, kā arī, kontaktējoties ar šīm personām, tiks iegūta informācija par „aplokšņu” algu izmaksātājiem.

Jānorāda, ka fiziskās personas, kuru konta apgrozījumu veido oficiālie ienākumi (tajā skaitā, darba tiesisko attiecību ietvaros gūtie ienākumi jeb darba alga) regulējums tiešā veidā neskars, jo informācija, kuru saņems Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši regulējumam, parasti neradīs Valsts ieņēmumu dienesta šaubas par ienākuma avotu, ņemot vērā šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam pieejamo informāciju no deklarācijām.

Vienlaikus, lai nodrošinātu to, ka Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir informācija par fizisko personu bankas kontu sākuma atlikumiem uz 2018. gada 1. janvāri, lai operatīvi un pilnvērtīgi varētu analizēt situāciju, pirmo reizi no kredītiestādēm un pakalpojumu sniedzējiem saņemot informāciju par fizisko personu bankas konta atlikumiem uz 2018.gada 31.decembri, likuma „Par nodokļiem un nodevām” pārejas noteikumi paredz pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iesniegt minēto informāciju Valsts ieņēmumu dienestam līdz 2018. gada 1. jūlijam.

2. Lai veicinātu komercdarbības vides drošību, godīgu konkurenci un labprātīgu nodokļu saistību izpildi, kā arī veicinātu iespēju nodokļu maksātājam iegūt pilnīgāku informāciju par tā potenciālo darījuma partneri, ļaujot novērtēt tā uzticamību un atbildīgi pieņemt lēmumu par darījuma veikšanu vai arī atteikšanos no tā, Valsts ieņēmumu dienests, sākot ar 2018.gada 1.janvāri, nodrošinās informācijas publisku pieejamību:

  • par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks.

Publicējot minēto informāciju, norādīs darba dēvēja nosaukumu un reģistrācijas numuru (attiecībā uz juridiskajām personām un individuālajiem komersantiem) vai tās vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu (attiecībā uz fiziskajām personām).

Savukārt, ņemot vērā, ka minētās informācijas avots ir Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtie ikmēneša darba devēja ziņojumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī, Valsts ieņēmumu dienests informāciju par darba devējiem aktualizēs katru mēnesi līdz 25. datumam. Līdz ar to, ja iepriekšējā mēnesī publicētā darba devēja darbinieku vidējais mēneša atalgojums uz nākamā mēneša divdesmit piekto datumu būs augstāks par valstī noteikto minimālo mēneša darba algu, informācija par šādu darba devēju Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā netiks publiskota.
Jānorāda, ka šādas informācijas publicēšana motivēs darba devējus norādīt Valsts ieņēmumu dienestam savu darbinieku patiesos darba ienākumus konkrētajā pārskata mēnesī, jo pretējā gadījumā informācijas publicēšana nenoliedzami ietekmēs darba devēja reputāciju, tādējādi ietekmējot arī tā turpmāko uzņēmējdarbību.
Tāpat jānorāda, ka informācijas pieejamība par darba devējiem, kuru darbinieku vidējais mēneša atalgojums ir valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāks, veicinās arī darba ņēmēju tiesību aizsardzību, dodot tiem iespēju pirms pieteikšanās konkrētajā darbā izvērtēt darba samaksas atšķirības līdzīgos uzņēmumos, tādējādi izvērtējot visus iespējamos riskus, kas saistīti ar iespējamo darba attiecību nodibināšanu.

  • par fiziskām personām un juridiskās personas amatpersonām, kuras ir administratīvi sodītas par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu.

Sākot ar 2016. gada 23. martu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.10 pants paredz administratīvo atbildību par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu. Minētais pārkāpums izpaužas kā fiziskās personas (darba devēja) vai valdes locekļa darbība, izmaksājot vai dodot uzdevumu darbiniekam izmaksāt atalgojumu skaidrā naudā, to nenorādot grāmatvedības dokumentos vai norādot to apmērā, kas neatbilst faktiski veiktajai izmaksai, tādējādi apejot esošo kārtību atalgojuma atspoguļošanai grāmatvedības dokumentos.

Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests nodrošinās publiski pieejamu informāciju par fiziskajai personai un juridiskās personas amatpersonai uzliktā administratīvā soda par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu esību, tādējādi motivējot nodokļu maksātājus ievērot normatīvo aktu prasības attiecībā uz izmaksātās darba samaksas uzrādīšanu grāmatvedībā.

Minētā informācija būs publiski pieejama tikai no brīža, kad būs stājies spēkā un likumā noteiktajā termiņā nebūs pārsūdzēts administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtais lēmums vai stājies spēkā attiecīgs tiesas nolēmums, līdz brīdim, kad personai tiks dzēsta administratīvā sodāmība.

Vienlaikus jānorāda, ka šajā gadījumā informāciju par administratīvi sodīto juridiskās personas amatpersonu no Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļvietnes varēs iegūt, ievadot konkrētās juridiskās personas nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet informāciju par fizisko personu - ievadot fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.

  • par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši nodokļu likumos paredzētās nodokļu deklarācijas.

Minētās informācijas publicēšanas mērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības piekļūt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajai informācijai par nodokļu maksātājiem, kuri, neizpildot likuma prasības attiecībā uz nodokļu deklarāciju iesniegšanu, ir lieguši iespēju nodokļu administrācijai veikt pilnvērtīgu un savlaicīgu kontroli pār nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību un tātad arī lieguši nodrošināt iespēju kontrolēt, ka valsts budžets saņem visus tam pienākošos nodokļu maksājumus.

Šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests publicēs informāciju par nodokļu maksātājiem, kuri nav iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestam normatīvajos aktos paredzētās nodokļu deklarācijas, ja nodokļu normatīvajos aktos noteiktais nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņš ir pārkāpts vairāk nekā par 15 dienām.

Publicējot minēto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests norādīs neiesniegtās nodokļu deklarācijas nosaukumu un tās iesniegšanas termiņu, nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas numuru (attiecībā uz juridiskajām personām un individuālajiem komersantiem) vai vārdu, uzvārdu, personas koda otro daļu un dzimšanas gadu (attiecībā uz fiziskajām personām).

Tā kā šajā gadījumā regulējums ir vērsts tikai uz nodokļu deklarāciju neiesniedzējiem, ziņas par nodokļu maksātājiem, kuri Valsts ieņēmumu dienestam būs iesnieguši kavēto nodokļu deklarāciju, tiks attiecīgi no Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapas internetā dzēstas, Valsts ieņēmumu dienestam minēto informāciju aktualizējot katru mēnesi 7. un 26. datumā (līdzīgi kā tas ir šobrīd attiecībā uz nodokļu (nodevu) parādniekiem).

 

Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā ievietotā informācija par nodokļu deklarāciju neiesniedzējiem būs publiski pieejama ne ilgāk kā trīs gadus no normatīvajos aktos noteiktās nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņa iestāšanās dienas:

  • par komercsabiedrības amatpersonām, kuras iekļautas riska personu sarakstā, pamatojoties uz apstākli, ka to amata pienākumu pildīšanas laikā ir iestājušies apstākļi, kas bija par pamatu komercsabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanai.

Ņemot vērā, ka komercsabiedrības saimnieciskā darbība tiek apturēta būtisku pārkāpumu gadījumos, iespēja iepazīties ar riska personu sarakstu būs noderīga gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem, tādējādi veicinot komercdarbības vides drošību.

Jānorāda, ka šajā gadījumā dati par sarakstā iekļautajām personām tiks atjaunoti katru dienu, tādējādi informācija no publiskojamo datu bāzes tiks dzēsta, līdzko persona būs novērsusi tos pārkāpumus, pamatojoties uz kuriem tā riska sarakstā tika iekļauta.

 

Ar 2018.gada 1.janvāri ir paredzētas arī izmaiņas juridisko personu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas regulējumā

Ar 2018.gada 1.janvāri ir paredzētas arī izmaiņas juridisko personu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas regulējumā. Minētās izmaiņas sevī ietver vispārējo piedziņas noilguma attiecināšanu uz likvidējamo nodokļu maksātāju nodokļu parādiem un jaunu piedziņas noilguma termiņa aprēķināšanu juridisko personu nodokļu parādiem akta par piedziņas neiespējamību sastādīšanas gadījumā, ņemot vērā, ka piedziņas neiespējamību ir iespējams konstatēt īsā laika periodā.

Ņemot vērā, ka piedziņas noilguma iestāšanās ir pamats nodokļu maksātāja nodokļu parāda dzēšanai, likuma “Par nodokļiem un nodevām” grozījumi vienlaikus paredz noteikt, ka Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības apturēt nodokļa maksātāja saimniecisko darbību, ja nodokļu maksātājs nebūs veicis nokavēto nodokļu maksājumu samaksu, kas tiek piedzīti ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, un Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būs tiesiski apstiprināts akts par piedziņas neiespējamību. Tādējādi netiks pieļauta situācija, ka juridisko personu nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas regulējuma izmaiņu dēļ juridiskajai personai būs iespēja atsākt darbu „no baltas lapas” (norādām, ka saimnieciskās darbības apturēšana ir pamats Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma pieņemšanai par saimnieciskās darbības izbeigšanu). Savukārt, lai novērstu iespēju nodokļu maksātājam veikt pasākumus ar mērķi izvairīties no piedziņas vēršanas uz parādnieka mantu un nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta kontroles (pārbaudes, revīzijas) rezultātā aprēķināto nodokļu maksājumu iekasēšanu pilnā apmērā, ir paredzētas vairākas izmaiņas lēmumu izpildes nodrošinājumu līdzekļu piemērošanas regulējumā, kā piemēram, paredzot Valsts ieņēmumu dienesta tiesības piemērot lēmumu izpildes nodrošinājuma līdzekļus vienlaikus ar lēmuma pieņemšanu par nodokļu revīzijas (audita) veikšanu, vai vienlaikus ar lēmuma par nodokļu revīzijas (audita) vai datu atbilstības pārbaudes rezultātu pieņemšanu.

 

Izmaiņas pārmaksātās un nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas atmaksā

Lai pilnveidotu valsts nodevu atmaksas procesu un mazinātu administratīvo slogu valsts nodevas maksātājam, ar 2018.gada 1.janvāri Valsts ieņēmumu dienests atmaksās pārmaksātās un nepareizi iemaksātās valsts nodevu summas arī bez nodevas maksātāja iesnieguma. Šajā gadījumā atmaksa notiks, pamatojoties uz institūcijas vai amatpersonas sniegto atzinumu, ja tas saturēs visus pārskaitīšanai nepieciešamos rekvizītus (norēķinu konta numuru un juridiskajai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru, bet fiziskajai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu vai, ja personai tāds nav piešķirts, dzimšanas datumu) un tajā būs ietverta norāde par to, ka nodevas maksātājs ir izteicis lūgumu par valsts nodevas atmaksu. 

 

Samazināts termiņš iesnieguma iesniegšanai par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu

Ar 2018.gada 1.janvāri tiek samazināts termiņš iesnieguma iesniegšanai par nodokļu samaksas termiņa pagarināšanu (likuma “Par nodokļiem un nodevām” 24.panta pirmās daļas 1.punkts). Turpmāk minēto iesniegumu nodokļu maksātājs varēs iesniegt nodokļu administrācijai ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc nodokļa maksāšanas termiņa iestāšanās.

Šāds regulējums izstrādāts ar mērķi efektivizēt iesniegumu iesniegšanas un izskatīšanas procedūru. Tāpat jānorāda, ka nodokļu maksātājam kā krietnam saimniekam jāpārzina savas finansiālās spējas un laicīgi jāplāno un jāsaprot, vai tas spēs uz konkrēto brīdi izpildīt savas nodokļu saistības, kas izriet no konkrētās iesniegtās nodokļu deklarācijas.

 

Būvniecības nozarē tiek ieviesta Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāze

Tāpat likumā “Par nodokļiem un nodevām” ir veikti grozījumi saistībā ar jaunā risinājuma -Vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (VEDLUDB) – ieviešanu būvniecības nozarē. Lai nodrošinātu VEDLUDB ieviešanu, ir paredzēts deleģējums Ministru kabinetam noteikt par VEDLUDB izveidi un uzturēšanu atbildīgo iestādi, datubāzes turētāja pienākumus, tiesības un atbildību, kārtību un apmēru, kādā maksājama maksa par vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes izmantošanu, un atbrīvojumus no tās, kā arī saņemto līdzekļu izmantošanas kārtību.

 

VID būs pieeja finanšu iestādes rīcībā esošajām procedūrām, dokumentiem u.c. informācijai

2016.gadā ar normatīvajiem aktiem tika ieviests Globālais standarts, atbilstoši kuram Latvija apmainīsies ar informāciju par finanšu kontiem ar apmērām 100 pasaules valstīm. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par Latvijas rezidentu finanšu kontiem, kas ir atvērti ārvalstīs. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests sūtīs informāciju citu valsts kompetentajām iestādēm par to rezidentu esošajiem kontiem, kas ir atvērti Latvijas finanšu iestādēs. Lai Globālais standarts efektīvi darbotos, ir nepieciešams efektīvs uzraudzības mehānisms. Līdz ar to grozījumi paredz, ka ar 2018.gada 1.janvāri Valsts ieņēmumu dienestam kā kompetentajai iestādei būs piekļuve finanšu iestādes rīcībā esošajai informācijai (piemēram, procedūrām, dokumentiem u.c. informācijai), kas ir nepieciešama minēto uzraudzības funkciju īstenošanai. 

 

No likuma tiks izslēgts valsts nodevu objektu uzskaitījums

Ar 2018.gada 1.janvāri no likuma “Par nodokļiem un nodevām” tiks izslēgts valsts nodevu objektu uzskaitījums, tādējādi novēršost šobrīd esošo tiesību normu dublēšanos, kad valsts nodevu objekts ir jānosaka gan speciālajā likumā, gan likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Līdz ar to turpmāk valsts nodevu objekti būs noteikti tikai un vienīgi speciālajā likumā vai konkrētās nodevas likumā. Savukārt, lai nodrošinātu, ka arī turpmāk personām būs iespēja iepazīties vienkopus ar visām valsts nodevām, Finanšu ministrija savā mājaslapā publicēs ne tikai aktuālāko valsts nodevu objektu uzskaitījumu, bet arī to regulējošos normatīvos aktus un valsts nodevu administrējošās institūcijas.

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Apr Mar 2018 Apr May
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu