Dec Nov Dec 2017 Dec Jan
P O T C P S Sv
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Nodokļi 06/02/2017

Informācija par nodokļu jomas normatīvajiem aktiem un to grozījumiem, kas stājušies spēkā no 2017. gada 1. janvāra

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

Saeima 2016. gada 20.decembrī pieņēma likumu “Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas paredz, ka:

  • no 2017.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam līdz 7000 euro ir 12% un mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000,01 līdz 100 000 euro ir 15%;
  • no 2018.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam būs 15%.

Mikrouzņēmumu nodokli maksājošā mikrouzņēmuma darbinieks var brīvprātīgi pievienoties valsts sociālajai apdrošināšanai, veicot reizi mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas, no brīvi izraudzīta objekta, kas nepārsniedz Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru.

Vienlaikus informējam, ka no Mikrouzņēmumu nodokļa likuma ir izslēgtas normas, kas paredzēja aizliegumu uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību noteiktās nozarēs, kļūt vai būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju.

 

Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”

Saeima 2016. gada 20.decembrī pieņēma likumu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas paredz atteikties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša minimālā objekta ieviešanas ar 2017.gadu. Sīkāka informācija par minētā likuma grozījumiem pieejama Labklājības ministrijā.

 

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņas

Grozījumi Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz šādas izmaiņas:

  • No darba ņēmēja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēgs darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, kuri nepārsniedz 480 euro gadā, ja darba devējs būs izpildījis likumā noteiktos nosacījumus. Plānotais iedzīvotāju ienākuma nodokļa  atbrīvojums  netiks piemērots darba devējam, kas ir valsts,  pašvaldības, publiskas personas vai publiski privātā kapitālsabiedrība.
  • Turpmāk ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiks apliktas izglītojamam darba vidē balstītu mācību ietvaros izmaksātās stipendijas līdz 280 euro mēnesī.
  • Ieviestas normas, kas novērsīs nodokļu plānošanu, veicot iemaksas privātajos pensiju fondos. Turpmāk nodokļu atvieglojumu nevarēs piemērot, ja pensijas fondā iemaksātā nauda tiks izņemta tajā pašā vai nākamajā gadā.
  • Turpmāk nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks attiecināts arī uz nestrādājošu laulāto, kura apgādībā ir nepilngadīgs bērns ar invaliditāti, ja nestrādājošais laulātais nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju.
  • Speciālais nodokļu režīms taksometriem stājies spēkā 2017.gada 1.janvārī, ieviešot fiksētu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu avansa maksājumu 130 eiro mēnesī par automašīnu.
  • No 2017. gada spēkā stājies “Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums”. Likuma mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, tādējādi sekmējot pētniecību, kā arī inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā (pētniecības produktu komercializāciju). Jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

 

Uzņēmumu ienākuma nodokļa izmaiņas

Grozījumi Likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” paredz šādas izmaiņas:

  • Sagatavojot UIN deklarāciju par taksācijas periodu, kas sākas 2017.gadā un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā ienākuma, kas aprēķināts pēc peļņas koriģēšanas.
  • Precizēta reprezentatīva vieglā automobiļa definīcija, lai tās nepilnības neizmantotu reprezentatīvu automobili mākslīgi kvalificējot par kravas automobili, tādējādi izvairoties no ierobežojošām normām izdevumu atzīšanai nodokļa vajadzībām. Automobili, kurš būs mākslīgi pārklasificēts no vieglā automobiļa par kravas automobili, nodokļa vajadzībām vērtēs pēc būtības (vai tas ir vieglais automobilis).
  • Tiek noteiktas speciālās normas personām, kuras tiek kvalificētas par jaunuzņēmumiem. Jaunuzņēmumiem ir tiesības piemērot nodokļa atlaidi 100% apmērā no atbalsta periodā aprēķinātā ar UIN apliekamā ienākuma, izņemot likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” noteiktos izņēmumus.
  • Uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa apmēru turpmāk aprēķinās VID EDS sistēmā, nepiemērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu.

 

Pievienotās vērtības nodokļa izmaiņas

  • Ar 2017.gada 1.janvāri ieviesta uz ierobežotu laika periodu, tā sauktā reversā jeb apgrieztā PVN maksāšanas kārtība neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādēm.
  • Ar 2017.gada 1.janvāri ir ierobežota priekšnodokļa atskaitīšana arī par tādas kravas automašīnas iegādi, nomu un importu, kuras pilna masa ir līdz 3000 kilogramiem, kas ir reģistrēta kā kravas furgons un kurai ir vairāk nekā trīs sēdvietas (ieskaitot vadītāja sēdvietu) un kuras vērtība bez PVN pārsniedz 50 000 euro. Tāpat priekšnodokļa atskaitīšana ierobežota attiecībā uz šādas automašīnas uzturēšanas izmaksām. Tomēr priekšnodokļa atskaitīšana netiek ierobežota, ja kravas automašīna tiek izmantota saimnieciskās darbības veikšanā.
  • Ar 2017.gada 1.janvāri atcelts PVN taksācijas periods, kas ir puse no kalendāra gada, nosakot, ka PVN jomā ir divi taksācijas periodi: viens kalendāra mēnesis un viens ceturksnis.
  • Jaunreģistrētiem PVN maksātājiem uz sešiem kalendāra mēnešiem PVN taksācijas periods tiek noteikts viens kalendāra mēnesis, kas ļaus efektīvāk sekot līdzi PVN maksāšanas disciplīnai un samazināt PVN izkrāpšanas riskus. Savukārt, lai vienkāršotu PVN administrēšanas sistēmu, valsts vai pašvaldības iestādēm vai pašvaldībām, kas ir reģistrēts PVN maksātājs vienīgi, lai saņemtu būvniecības pakalpojumu, tiek noteikts, ka taksācijas periods ir viens ceturksnis.
  • Lai mazinātu administratīvo slogu, lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem tiek atcelta prasība Valsts ieņēmumu dienestā iesniegt atsevišķu pārskatu par taksācijas gadā no katra konkrētā lauksaimnieka saņemtās lauksaimniecības produkcijas daudzumu un vērtību. Tāpat arī tiek samazināts PVN deklarācijas pielikumu skaits, atsakoties no pārskata “Piegādāto preču vērtību sadalījumā pa brīvostām un speciālajām ekonomiskajām zonām”.

 

Izmaiņas Ceļu satiksmes likumā

  • Sākot ar 2017.gada 1.janvāri, noteikts, ka juridiskai personai savā īpašumā vai valdījumā reģistrējot transportlīdzekli, kura izlaiduma gads ir kārtējais gads vai pieci iepriekšējie gadi un kura kategorija ir M1 (tai skaitā M1G) vai N1 (tai skaitā N1G), un kas iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek pirmoreiz reģistrēts Latvijā vai, kas gada laikā pēc tā pirmās reģistrācijas Latvijā atkārtoti iegādāts citā Eiropas Savienības dalībvalstī un tiek atkārtoti reģistrēts Latvijā, Ceļu satiksmes drošības direkcija vienlaikus ar transportlīdzekļa reģistrāciju reģistrē atsavināšanas aizliegumu uz 15 dienām. Minēto 15 dienu laikā, Valsts ieņēmumu dienests veic risku analīzi, lai pārliecinātos, ka nav saskatāmi PVN nenomaksāšanas vai izkrāpšanas no valsts budžeta riski.  Gadījumos, kad ir nepieciešama padziļināta risku analīze, Valsts ieņēmumu dienests veic nodokļu administrēšanas pasākumus, reģistrējot transportlīdzekļa atsavināšanas aizliegumu transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā. Valsts ieņēmumu dienests minēto atsavināšanas aizliegumu dzēš, kad ir pabeigti nodokļu administrēšanas pasākumi vai ja tiek samaksāta drošības nauda.
    Minētā norma ir ieviesta, lai mazinātu krāpšanas gadījumus darījumos ar transportlīdzekļiem.

 

Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” un saistītajos normatīvajos aktos paredz:

  1. stiprināt elektroniskās komercijas uzraudzību, lai mazinātu elektroniskajā vidē pieaugošo izvairīšanos no nodokļu nomaksas un krāpšanas gadījumu skaitu. Grozījumi paredz noteikt jaunas prasības nodokļu maksātājiem, kuri veic saimniecisko darbību, piedāvājot preci vai pakalpojumus internetā (piemēram, pienākumu identificēt sevi, piedāvājot preci vai pakalpojumu tīmekļa vietnē; pienākumu interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumu sniedzējam pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniegt tā rīcībā esošo informāciju par interneta sludinājumu ievietošanas pakalpojumu izmantotājiem u.c.) un stiprināt  Valsts ieņēmuma dienesta nozīmi elektroniskās komercijas uzraudzībā (piemēram, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu vai lēmumu par mitināšanas pakalpojumu pārtraukšanu);
    Ar minēto grozījumu saistīti veiktie grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, paredzot Valsts ieņēmumu dienestam tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu un tiesības pieprasīt konkrētiem datu turētājiem iesniegt tā rīcībā esošos vai glabātos datus par cita nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī veiktie grozījumi Elektronisko sakaru likumā, paredzot Valsts ieņēmumu dienesta tiesības pieņemt lēmumu par domēna vārda atslēgšanu.
  2. lai mazinātu fiktīvu uzņēmumu piesaisti, neidentificētu darbinieku nodarbināšanu un uzlabotu situāciju attiecībā uz nodokļu nomaksu par nodarbinātajiem būvniecībā, noteikt pienākumu ģenerāluzņēmējam aprēķināt un maksāt atbildības nodrošinājumu (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) par katru apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts ģenerāluzņēmēja būvobjektā.
  3. ieviest ātru, drošu un ērtu datu apmaiņas sistēmu nodokļu parādu piedziņas procesā, ar kuras palīdzību kredītiestādes pieņems un izpildīs Valsts ieņēmumu dienesta un zvērinātu tiesu uzpildītāju rīkojumus elektroniski. Šāda datu apmaiņas sistēma nodrošinās iespēju kredītiestādēm ātrāk uzsākt Valsts ieņēmumu  dienesta inkasācijas uzdevumu izpildi;
    Ar minēto grozījumu saistīti veiktie grozījumi Kredītiestāžu likumā un grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas, kuros aptverti grozījumi, kas saistīti ar informācijas apmaiņu, izmantojot elektronisko datu apmaiņas sistēmu.
  4. noteikt pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra saņemto informāciju par iesniegtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai komercreģistrā, sniedzot atzinumu, kurā norādīta Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija, kas liecina par tiesību subjekta nodokļu riskiem;
    Minētais grozījums ir veikts saistībā ar Tieslietu ministrijas veiktajiem grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kuri paredz stiprināt sadarbību starp no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu, tādējādi nodrošinot ierakstu izdarīšanu par tādiem komersantiem, kuru nolūks ir veikt komercdarbību. 
  5. paplašināt to subjektu loku, kas sniedz Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par aizdomīgiem darījumiem, tādējādi uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta darba efektivitāti attiecībā uz to pārkāpumu atklāšanu, kuru rezultātā tiek samazināts budžetā iemaksājamā nodokļu apmērs vai palielināts no budžeta atmaksājamā nodokļa apmērs, kā arī lai atklātu un novēstu noziedzīgus nodarījumus saistībā ar nodokļu krāpšanu un ar izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
    Ar minēto grozījumu saistīti veiktie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem (izņemot kredītiestādes) noteikt administratīvo atbildību par likumā noteiktās informācijas nesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam par aizdomīgiem darījumiem.
  6. noteikt pienākumu zvērinātam notāram sniegt Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par gadījumiem, kad tiek mantota nereģistrējama kustama manta, tajā skaitā skaidra nauda, kuras vērtība pārsniedz 15 000 euro, tādējādi nodrošinot iespēju Valsts ieņēmumu dienestam veikt mantojamās nereģistrējamās kustamās mantas (tajā skaitā skaidras naudas) izcelsmes un piederības pārbaudi, kā rezultātā samazināsies to gadījumu skaits, kad mantošanas rezultātā personai būs iespējams legalizēt naudas līdzekļus, kas iegūti, piemēram, izvairoties no nodokļu maksājumu samaksas;
  7. noteikt aizliegumu fiziskām personām veikt skaidras naudas darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 euro, tādējādi samazinot nedeklarēto darījumu skaitu, ierobežojot iespēju personām legalizēt naudas līdzekļus, kas iegūti, iesaistoties ēnu ekonomikā, kā arī samazinot iespēju personai izvairīties no nodokļu nomaksas;
  8. sadalīt termiņos uz laiku līdz vienam gadam nodokļu nomaksu, kas izveidojusies deklarāciju precizēšanas rezultātā, tādējādi atvieglojot nosacījumus nodokļu maksātājiem, kas savlaicīgi novērsuši nepilnības nodokļu aprēķinos;
  9. samazināt nokavējuma naudas likmi nodokļu pamatparādam, kas iekļauts Valsts ieņēmumu dienesta lēmumā par nokavēto nodokļu maksājumu labprātīgu samaksu, tādējādi motivējot nodokļu maksātāju savlaicīgi risināt finansiālās grūtības un veicinot nodokļu maksātāja sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu. Grozījums paredz līdzšinējo nokavējuma naudas likmi – 0,05 procenti par katru nokavēto dienu – samazināt uz likmi – 0,025 procenti par katru nokavēto dienu;
  10. pārtraukt nokavējuma naudas aprēķināšanu, nokavējuma naudas summai sasniedzot divas piektdaļas (40%) no nokavētā maksājuma (pamatparāda) apmēra.

 

Izmaiņas Muitas likumā un saistītajos normatīvajos aktos

Noteiks kārtību, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā muitas amatpersona vai Valsts robežsardzes amatpersona kontrolēs komerciālajā mehāniskajā transportlīdzeklī esošās degvielas apjomu, kas nepieciešams transportlīdzekļa darbības nodrošināšanai.

Komerciāla transportlīdzekļa, kas iebrauc Latvijas Republikas autoceļa robežšķērsošanas vietā no trešajām valstīm vadītājam, Latvijas Republikas autoceļu robežšķērsošanas vietā tiks izsniegts aizpildīšanai akcīzes preču pārvietošanas paziņojums, kurā būs jānorāda degvielas, kas nodrošina komerciāla mehāniskā transportlīdzekļa darbību apjoms, kā arī odometra stāvoklis robežšķērsošanas brīdī.

Iegūtā informācija par Latvijas Republikas teritorijā ievesto degvielas daudzumu un odometra stāvokli tiks izmantota nodokļu kontroles pasākumu veikšanai iekšzemē un muitas kontroles pasākumu veikšanai transportlīdzeklim izbraucot no Latvijas Republikas uz Krievijas Federāciju vai Baltkrievijas Republiku.

 

Izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā:

Likums paredz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes piemērot atkarībā no transportlīdzekļa radītā oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzuma. Taču, lai transportlīdzekļu lietotājiem dotu laiku pāriet uz videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, paredzēts pārejas periods, kas nosaka, ka transportlīdzekļiem, kuri pirmo reizi reģistrēti Latvijā pēc 2008.gada 31.decembra līdz 2016.gada 31.decembrim, likumā noteiktās transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes atkarībā no CO2 izmešu daudzuma stāsies spēkā 2019.gada 1.janvārī. Iepriekš minētajiem transportlīdzekļiem, kuriem motora tilpums lielāks par 3500 cm3 papildus noteikta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme 300 euro apmērā. Savukārt transportlīdzekļiem, kuru pirmās reģistrācijas datums ir pēc 2008.gada 31.decembra, taču Latvijā tie pirmo reizi reģistrēti pēc 2016.gada 31.decembra, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likme, sākot no 2017.gada 1.janvāra, tiek piemērota atkarībā no CO2 izmešu daudzuma.

Palielinātas transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes vieglajiem automobiļiem par 7,4%.

No 2017.gada 1.janvāra ir atcelts vieglo automobiļu un motociklu nodoklis. 

Ir paredzēts atbrīvojums no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa maksāšanas transportlīdzeklim, kurš ir Sabiedroto spēku štāba locekļa vai viņa apgādājamā īpašumā, turējumā vai valdījumā, un, ja šī persona nav Latvijas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs.

Lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām un atzītām akvakultūras saimniecībām transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojuma apmērs ir palielināts no 50% līdz 75%.

Jauns transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa atvieglojums ir paredzēts par transportlīdzekļiem, ar kuriem fiziskas un juridiskas personas, kuras ir iekļautas Lauku atbalsta dienesta maksājumu saņēmēju datubāzē, un ar tiem veic kravas pašpārvadājumus, atkarībā no likumā noteiktajiem nosacījumiem, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli maksā 25 procentu apmērā.

Turpmāk transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis būs jāmaksā personām, kuru deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā un kuras dalībai ceļu satiksmē izmanto ārvalstīs reģistrētu M1 vai N1 kategorijas automobili.

 

Izmaiņas Elektroenerģijas nodokļa likumā

Elektroenerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem, hidroelektrostacijās, koģenerācijas stacijās, kas atbilst normatīvajos aktos par elektroenerģijas ražošanu koģenerācijas procesā noteiktajiem efektivitātes kritērijiem, kā arī elektroenerģijai, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā tiek atcelti elektroenerģijas nodokļa atbrīvojumi.

 

Izmaiņas likumā “Par akcīzes nodokli”

Ar 2017.gada 1.janvāri tiek pārskatīta akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemērošana diplomātiem un starptautisko organizāciju personālam, paredzot ierobežojumus akcīzes preču iegādei, piemērojot akcīzes nodokļa atbrīvojumu vai akcīzes nodokļa atmaksu. Atsevišķām akcīzes precēm akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis veido nozīmīgu daļu no cenas, piemēram, cigaretēm un alkoholiskajiem dzērieniem. Līdz ar to, lai mazinātu risku nepamatotai akcīzes preču iegādei bez nodokļiem vai uz nodokļu atmaksas pieprasījumu, ir nepieciešams atrunāt nosacījumu par maksimālo alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma iegādes daudzumu, kuram piemēro nodokļu atbrīvojumu vai nodokļu atmaksu, vienai personai. Ņemot vērā Ārlietu ministrijas iesniegtos priekšlikumus stingrākiem ierobežojumiem akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma piemērošanai vai minēto nodokļu atmaksām diplomātiskajām un konsulārajām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām un ar pārstāvniecību saistītajām personām ir paredzēts noteikt maksimālo alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma daudzumu gadā, ko minētas personas iegādājas, piemērojot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa vai akcīzes nodokļa atmaksu.

No 2017.gada 1.janvāra tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes cigāriem un cigarellām, citai smēķējamai tabakai, tabakas lapām, karsējamai tabakai un smalki sagrieztai tabakai cigarešu uztīšanai.

Ar 2017.gada 1.martu tiek paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem.

Ar 2017.gada 1.jūliju, t.i., sākot ar 2017./2018. saimniecisko gadu tiek atceltas tiesības iegādāties degvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi par zemes platībām, kurās audzē kukurūzu biogāzes ieguvei.

No 2017.gada 1.jūlija tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm.

Tāpat no 2017.gada 1.janvāra tiek pārskatītas zudumu normas alkoholiskajiem dzērieniem to ražošanas atsevišķos posmos, kā arī samazināta pieļaujamā zuduma normu fasētiem alkoholiskajiem dzērieniem no 0,2% uz 0,1%.

 

Grāmatvedība

Grozījumi likumā  “Par grāmatvedību”, kas paredz ārpakalpojuma grāmatvedim, kuri sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus, pienākumu apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par profesionālās darbības vai bezdarbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

 

Komercsabiedrību revīzijas joma

Pārņemot Eiropas Savienības Direktīvas prasības, ir veikti grozījumus likumā “Par zvērinātiem revidentiem”, vienlaikus veicot grozījumus Finanšu instrumentu tirgus likumā, kas ar 2017.gadu ietekmēs revīzijas pakalpojumu sniedzējus (zvērinātus revidentus), revīzijas pakalpojumu saņēmējus, īpaši kapitālsabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū un finanšu institūcijas, kā arī to darbību uzraugošās iestādes.

Grozījumi likumā “Par zvērinātiem revidentiem” paredz vairākas būtiskas lietas, kā, piemēram, precizēt likuma nosaukumu, mērķi un būtību, ietverot galvenos jautājumus, kuri tiek regulēti ar šo likumu, papildus prasības attiecībā uz informāciju, kāda ir jāiekļauj revidenta ziņojumā, precizētas normas attiecībā uz zvērinātu revidentu komercsabiedrības licences izsniegšanas kritērijiem, jauni noteikumi zvērinātu revidentu neatkarības un objektivitātes nodrošināšanai, jaunas prasības valsts un pašvaldību institūciju gada pārskatu revīzijām, noteic kompetentās iestādes sabiedriskas nozīmes struktūru iecelto  zvērinātu revidentu uzraudzībai un nosaka šo kompetento iestāžu pilnvaras sankciju un uzraudzības pasākumu piemērošanai, sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komiteju izveidošanas vispārējos principus u.c.

Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā paredz būtiskas izmaiņas attiecībā uz kapitālsabiedrību, kuru pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū, revīzijas komiteju izveidošanu, darbību, atbildību un uzraudzību, t.sk. sankciju piemērošanu. 

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Dec Nov Dec 2017 Dec Jan
P O T C P S Sv
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu