Latvijas preču eksporta vērtība šā gada februārī bija par 1% augstāka nekā pagājušā gada attiecīgajā mēnesī, ko ietekmēja būtisks mehānismu un mehānisko ierīču reeksporta samazinājums. Tikmēr Latvijā ražoto preču eksports joprojām uzrādīja pieaugumu. Dati par apstrādes rūpniecības produkcijas eksportu rāda, ka februārī Latvijas apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā bija par 13% augstāks nekā pirms gada.
Lielākais eksporta vērtības pieaugums februārī tika reģistrēts koka un koka izstrādājumu eksportā, kurš salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri palielinājās par 27,2 miljoniem eiro jeb 16,7 %. Koka un koka izstrādājumu eksporta vērtība februārī visvairāk pieauga uz Igauniju, kam sekoja Apvienotā Karaliste. Uz Igauniju tika eksportēts par 10,5 miljoniem eiro vairāk koka un koka izstrādājumu nekā iepriekšējā gada februārī, kas ir gandrīz divkārtējs pieaugums, bet uz Apvienoto Karalisti šis kāpums veidoja 19% jeb 6,1 miljonu eiro. Koka un koka izstrādājumu eksports palielinājās arī uz tādām valstīm kā Dānija, Somija, Dienvidkoreja, un kopumā šīs preču kategorijas eksporta kāpumu noteica ievērojamais kurināmās koksnes eksporta pieaugums.
Būtisks eksporta vērtības pieaugums februārī tika reģistrēts arī citās preču kategorijās. Ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksports gada griezumā palielinājās par 14,7%, ko noteica mēslošanas līdzekļu būtisks eksporta kāpums uz Beninu, Poliju, Vāciju, kā arī labu pieaugumu uzrādīja farmaceitisko produktu eksports, īpaši uz Gruziju, Igauniju un Vāciju.
Savukārt kopējais lauksaimniecības un pārtikas produktu eksports februārī nedaudz samazinājās – par 0,9% salīdzinājumā ar 2018. gada februāri. Tomēr eksporta izmaiņas būtiski atšķiras dažādu lauksaimniecības un pārtikas produktu griezumā. Var secināt, ka šīs preču kategorijas kopējo eksporta kritumu lielā mērā noteica graudaugu produktu eksports, kas samazinās jau kopš pērnā gada jūlija un kas ir saistīts ar zemo graudaugu ražu, 2018. gadā graudu kopražai sarūkot par 24%. Tikmēr ēdamo dārzeņu eksporta vērtība februārī pieauga vairāk nekā divkārt. Tāpat par 16,2% palielinājās alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports, no kā, jāatzīmē, daļa veido reeksportu.
Mehānismu un mehānisko ierīču eksports februārī gada griezumā saruka par 27,7%, ko noteica turboreaktīvo dzinēju un citādu gāzturbīnu dzinēju eksporta kritums. Šis kritums ir saistīts ar Latvijas nacionālās lidsabiedrības AirBaltic flotes atjaunošanu un attiecīgi tās tehnisko apkalpošanu, kad pērnā gada februārī lidmašīnu dzinēji 22,3 miljonu eiro vērtībā tika nosūtīti atpakaļ uz rūpnīcu ASV, lai veiktu to remontu.
Šā gada februārī samazinājās arī elektroierīču un elektroiekārtu eksports, kas arī lielā mērā ir saistīts ar reeksportu. Salīdzinājumā ar pērnā gada februāri šīs preču kategorijas eksporta vērtība saruka par 4,3%. Būtisks kritums tika reģistrēts dzelzs un tērauda eksportā, transportlīdzekļu (izņemot dzelzceļa vai tramvaju ritošo sastāvu) eksportā, kā arī minerālā kurināmā eksportā – attiecīgi par 13,1%, 9,2% un 9,1%.
Latvijas rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem šā gada sākumā bija samērā stabils un saglabājās apmērām iepriekšējā gada vidējā līmenī. Tomēr vājinoties globālās ekonomikas izaugsmei un samazinoties ārējam pieprasījumam, zemāks būs arī Latvijas preču eksporta izaugsmes temps, ko jau apliecina eksporta dati par pirmajiem diviem šā gada mēnešiem.
Tikmēr Latvijas preču importā šā gada februārī tika reģistrēts kritums, salīdzinājumā ar 2018. gada februāri importēto preču kopējai vērtībai samazinoties par 1,7%. Šo kritumu visbūtiskāk ietekmēja elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī mehānismu un mehānisko ierīču importa vērtības sarukums. Tādējādi Latvijas preču ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, deficītam samazinoties par 28 miljoniem eiro līdz 140,5 miljoniem eiro šā gada februārī.