Mar Feb 2019 Mar Apr
P O T C P S Sv
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai 2019. gada janvārī konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 975,7 miljoni eiro, bet izdevumi veikti mazākā apmērā – 802,0 miljoni eiro. Līdz ar to konsolidētajā kopbudžetā veidojās 173,6 miljonu eiro pārpalikums, no kura valsts konsolidētā budžeta pārpalikums bija 103,7 miljoni eiro un pašvaldību budžetos – 69,9 miljoni eiro. Jāatzīmē, ka šā gada janvāra pārpalikums ir līdzvērtīgs pagājušā gada līmenim (172,8 miljoni eiro). Finanšu ministrija informē, ka atbilstoši Vispārējās valdības budžeta plānam, kas 20. februārī tika iesniegs Eiropas Komisijā un Eirogrupai, vispārējās valdības budžeta deficīts 2019. gadā tiek prognozēts 0,5% no iekšzemes kopprodukta apmērā.

Finanšu ministrija, ņemot vērā Valsts kases datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi 2018. gadā, ir aktualizējusi vispārējās valdības budžeta bilances novērtējumu. Pērn vispārējās valdības budžeta deficīts bija 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 198,9 miljoni eiro. Tas bija ievērojami zemāks nekā likumā par valsts budžetu 2018. gadam pieļaujamais vispārējās valdības budžeta deficīts – 1% no IKP.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro). Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Straujā ekonomikas izaugsme, kas vērojama šogad, nodrošinājusi atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Šā gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi palielinājušies par 1 108,4 miljoniem eiro jeb 13,9%, veidojot 9 074,9 miljonus eiro. Nozīmīgākais pieaugums vērojams nodokļu ieņēmumos (par 547,9 miljoniem eiro jeb 8,3%), kam seko ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi (407,6 miljoni eiro jeb 65,1%) un nenodokļu ieņēmumi (129,1 miljoni eiro jeb 27,7%). Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies par 855,6 miljoniem eiro jeb 11,1%, veidojot 8 560,3 miljoniem eiro. ES fondu investīciju pieaugums, papildus finansējuma piešķiršana veselības nozarei, kā arī izdevumu palielināšana aizsardzības nozarē līdz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) ietekmē kopbudžeta izdevumu pieauguma tempa palielināšanos.

Saskaņā ar Valsts kases operatīvo pārskatu kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 129,9 miljoniem eiro jeb 7,3% un sasniedza 1913,7 miljonus eiro. Lielāko ieņēmumu pieaugumu 102,5 miljonus eiro jeb 21,7% apmērā nodrošināja valsts transferti, kas sasniedza 575,1 miljonu eiro. Straujš valsts transfertu pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizāciju. No valsts budžeta saņemtie transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem pieauguši par 74 miljoniem eiro jeb 113,1%, savukārt valsts budžeta mērķdotācijas, tostarp pedagogu atalgojumam, pieaugušas par 9,9 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Straujā ekonomikas izaugsme šogad ir nodrošinājusi stabilu, izaugsmei atbilstošu ieņēmumu pieaugumu kopbudžetā. Nodokļu ieņēmumi janvārī-septembrī pieauga par 516,0 miljoniem eiro jeb 8,7%. Ņemot vērā maksājumu ieplūšanu no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tai skaitā par iepriekšējā plānošanas perioda sekmīgu noslēgumu, ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi kopbudžetā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn bija par 367,2 miljoniem eiro jeb 65,5% lielāki. Kopumā kopbudžeta ieņēmumi šajā periodā pieauguši par 14,4%, sasniedzot 8 183,5 miljonus eiro.

Veiksmīgā ekonomikas izaugsme šogad nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā. Šā gada astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi veidoja 7 399,6 miljonus eiro un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ieņēmumi palielinājās par 971,5 miljoniem eiro jeb 15,1%. Pozitīvās tendences darba tirgū un stabilais privātā patēriņa pieaugums sekmēja būtisku nodokļu ieņēmumu kāpumu.

Konsolidētajā kopbudžetā gada pirmajos septiņos mēnešos veidojies vēsturiski augstākais pārpalikums 678,1 miljona eiro apmērā, par 384,5 miljoniem eiro pārsniedzot pērnā gada attiecīgo līmeni. Augsto pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošina kopbudžeta ieņēmumu kāpums par 15,7%, salīdzinot ar 2017. gada septiņu mēnešu periodu. To veicināja ievērojamās atmaksas (Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums) pamatbudžetā no Eiropas Komisijas (EK) gan par esošā plānošanas perioda ES fondu projektu izdevumiem, gan arī saņemtie noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām. Tāpat nozīmīgi auguši pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumi, ievērojami palielinoties AS “Latvenergo” iemaksāto dividenžu apmēram par iepriekšējo gadu peļņu. Ne-nodokļu ieņēmumi palielinājušies, arī saņemot vienreizēju maksājumu – papildemisijas prēmiju 22,4 miljonu eiro apmērā.

Kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā pusgadā būtiski pārsniedza veikto izdevumu apmēru, veidojot pārpalikumu 477,7 milj. eiro apmērā, kas par 247 milj. eiro pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgajā periodā kopbudžetā esošo pārpalikuma apmēru.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu spēcīgais pieaugums gada pirmajos piecos mēnešos noteica pēckrīzes gados augstākā pārpalikuma izveidošanos kopbudžetā. Minētajā periodā kopbudžetā tā apmērs bija 507,0 miljoni eiro un, salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, palielinoties par 257,0 miljoniem eiro. Galvenokārt jāizceļ ieņēmumu kāpums pamatbudžeta līmenī, kur attiecīgi izveidojās pārpalikums 385,2 miljonu eiro apmērā jeb 252,7 miljonus eiro virs 2017. gada piecu mēnešu līmeņa. Arī speciālajā budžetā vērojams bilances uzlabojums, jo veidojies 16,8 miljonu eiro pārpalikums, pretstatā 2017. gada piecu mēnešu 24,5 miljoniem eiro deficītam. Savukārt pašvaldību līmenī, straujāk pieaugot izdevumiem, veidojies par 37,7 miljoniem eiro mazāks pārpalikums nekā pērn attiecīgajā periodā.

1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Mar Feb 2019 Mar Apr
P O T C P S Sv
25 26 27 28 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija