Jul Jun 2020 Jul Aug
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Jaunumi

Beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai, sākot no trešdienas, šī gada 10. jūnija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski atsāk klientu apkalpošanu klātienē – apmeklētājiem vērs durvis klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Talejas ielā 1. Klātienes apkalpošana tiks atjaunota pakāpeniski, stingri ievērojot drošības un piesardzības prasības, tādēļ VID aicina arī turpmāk izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti – izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai konsultatīvo tālruni 67120000. 

COVID-19 izraisītā krīze, kuras tiešā ietekme Latvijā bija jūtama tikai no marta vidus, jau būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus šā gada pirmajā ceturksnī, kad iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni ir samazinājies par 1,5%. Ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī bijis par 0,1 procentpunktu lielāks nekā parādīja pirms mēneša publicētie IKP ātrā novērtējuma dati.

Šā gada aprīlī COVID-19 krīzes iespaidā Latvijas mazumtirdzniecībā reģistrēts straujākais kritums pēdējo desmit gadu laikā, tirdzniecības apjomiem salīdzināmās cenās gada griezumā sarūkot par 9%. Aprīļa dati parāda patieso pašizolācijas un fiziskās distancēšanās ainu, jo tika aizvadīts pilns mēnesis COVID-19 izraisītajā ārkārtējā situācijā, ko raksturo virkne ekonomisko aktivitāti ierobežojošu pasākumu.

Šā gada pirmajos četros mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 3 793,6 miljoni eiro, bet izdevumi 3 804,9 miljoni eiro. Tādējādi kopbudžetā veidojās 11,3 miljonu eiro deficīts, pretstatā 273 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā laika periodā. Latvijā un citās valstīs pieņemtie lēmumi par ārkārtējās situācijas izsludināšanu un ar to saistītie ierobežojumi COVID-19 pandēmijas mazināšanai ir būtiski ietekmējuši iedzīvotāju un uzņēmumu ekonomisko aktivitāti, kas jau sāk atspoguļoties zemākos nodokļu ieņēmumos salīdzinājumā ar plānoto apjomu. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumi četros mēnešos par 94,9 miljoniem eiro jeb 3,2% atpalika no plānotā, veidojoties nozīmīgai neizpildei martā-aprīlī, savukārt kopbudžeta izdevumi palielinājušies par 359,7 miljoniem eiro jeb 10,4%, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu. Gan nodokļu ieņēmumu samazināšanos salīdzinājumā ar plānoto līmeni, gan budžeta izdevumu pieaugumu ietekmē valdības pieņemtie atbalsta pasākumi iedzīvotāju un uzņēmumu atbalstam krīzes seku pārvarēšanai.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka 2020. gada aprīlī patēriņa cenu vidējais līmenis palika nemainīgs salīdzinājumā ar 2019. gada aprīli. Kopš šā gada sākuma patēriņu cenu dinamika ir būtiski mainījusies, jo vēl janvārī un februārī inflācija pārsniedza 2%, martā inflācija samazinājās līdz 1,4%, bet aprīlī patēriņu cenu kāpums ir apstājies. Svārstīgu patēriņu cenu dinamiku šā gada sākumā noteica būtisks naftas cenu kritums pasaules tirgos, kā rezultātā samazinājās degvielas cenas Latvijā.

Pēc spēcīgā preču eksportā kāpuma šā gada janvārī un februārī, kad eksporta vērtība palielinājās attiecīgi par 4,5% un 7,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, martā preču eksporta vērtība jau bija par 0,7% zemāka nekā pirms gada. Neskatoties uz nelielu eksporta kritumu martā, pagaidām eksporta datos vēl neiezīmējas pandēmijas izraisīto seku negatīvā ietekme. Pirmkārt, uz to norāda fakts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi eksporta vērtība martā palielinājās kopumā par 3,5%. Otrkārt, detalizētāka analīze par preču eksporta izmaiņām pa preču grupām un noieta tirgiem liecina, ka kopējo nebūtisko eksporta kritumu martā galvenokārt noteica bāzes efekti. Papildus tam jāatzīmē, ka Latvija diezgan labi tikusi galā ar vīrusa ierobežošanu, neieviešot karantīnu, kas atļāva ražojošiem uzņēmumiem turpināt strādāt.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par ražošanas apjomu pārmaiņām Latvijas rūpniecībā šā gada aprīlī liecina, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi rūpniecības izlaide salīdzināmās cenās ir sarukusi par 9,2%. Apstrādes rūpniecībā tika reģistrēts kritums 9% apmērā, kas bija straujākais nozares izlaides samazinājums kopš 2009. gada, kad gadā kopumā nozare bija sarukusi par 20,3%. Savukārt nozares izlaides līmenis aprīlī ir noslīdējis līdz  aptuveni 2016. gada otrā pusgada līmenim.

Ceturtdien, 4. jūnijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja galvojuma līgumu starp Latvijas Republiku un Eiropas Komisiju (EK) par dalību Eiropas Savienības (ES) atbalsta instrumentā bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), lai dotu tiesības finanšu ministram to parakstīt. Kopējais apjoms no šī instrumenta, kas pieejams ES dalībvalstīm, ir 100 miljardi eiro. Šo aizdevumu garantēs ES dalībvalstu sniegtas garantijas.

Otrdien, 2. jūnijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par pasākumiem COVID-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai. Tā mērķis ir apstiprināt pasākumu kopumu, kas ļautu pārvarēt COVID-19 krīzi un veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc tās. Kopā ar jau iepriekš finanšu ministra vadītajā grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un pēc tam valdībā apstiprinātajiem lēmumiem pasākumiem atvēlēti 2,062 miljardi eiro. Pasākumi ir vienreizēji, terminēti un tie plānoti trīs pamatblokos – nozaru modernizācija, infrastruktūras uzlabošana un atbalsts personu esošas situācijas saglabāšanai (pabalsti).

Ceturtdien, 28. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Finanšu ministrijas (FM) izstrādāts Valsts apdraudējuma sakarā ar COVID-19 izplatību un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojekts. Tā mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu COVID-19 pandēmijas valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem pēc ārkārtējās situācijas beigām, kamēr vien būs nepieciešami īpaši pasākumi un atbalsta mehānisms COVID-19 apdraudējuma un tā seku novēršanai.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 641

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jul Jun 2020 Jul Aug
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija