May Apr 2019 May Jun
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

EY pētījums: Latvija būs straujāk augošā eirozonas valsts arī nākamos piecus gadus 27/03/2014 Ernst & Joung

  • Latvijas ekonomikas izaugsmi sekmēs pieaugošs iekšējais pieprasījums, izaugsme Eiropas eksporta tirgos un privātā sektora investīcijas;
  • Bezdarbs turpinās samazināties, kas vēl vairāk stiprinās patēriņu;
  • Cenu pieaugums eiro ieviešanas, pieprasījuma un enerģētikas izmaksu pieaugumrezultātā var būt būtisks risks izaugsmei;
  • Situācija Ukrainā rada nenoteiktību, kas var bremzēt citādi stabilos pamatos sakņoto izaugsmi.

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) eirozonas makroekonomikas pētījums Eurozone Economic Forecast, kas pirmo reizi iekļauj arī speciālizdevumu par Latviju kā jaunāko eirozonas dalībvalsti, parāda, ka Latvijas ekonomika būs straujāk augošā eirozonas valsts līdz pat 2018.gadam. Latvijas iekšzemes kopprodukts šogad augs par 4,1%, bet nākamgad izaugsme sasniegs 5,2% līmeni, kam sekos 5% izaugsme 2016.gadā, norāda EY un Oxford Economics ekonomikas pētnieki, kas gatavojuši šo pārskatu.

Paredzams, ka inflācija saglabāsies stabilā 2 – 2,4% līmenī gadā līdz pat 2018.gadam, bet bezdarbs turpinās sarukt no 10,3% šogad līdz 9,1% nākamgad un 7,7% 2016.gadā. EY pētījums parāda, ka valsts budžeta deficīts arī saglabāsies stabilā 1% līmenī no IKP šogad un turpmākos četrus gadus.

„Kopš gada sākuma ir uzlabojušies sentimenta indeksi gan rūpniecībā, gan arī pakalpojumu sektorā, kas vēl vairāk pastiprina Latvijas pievilcību investoriem. Šāda notikumu attīstība kombinācijā ar spēcīgu iekšzemes pieprasījumu dos jūtamu impulsu izaugsmei,” norāda finašu ministrs Andris Vilks.

„Redzam, ka Latvijas valdības krīzes laika taupības pasākumi un veiktās reformas, kā arī mājsaimniecību paradumu un saistību pārskatīšana, apvienojumā ar atgūšanos Latvijas galveno tirdzniecības partneru ekonomikās, ir radījuši stabilu pamatu izaugsmei tuvākajos gados. Pie tam, redzam, ka Latvijas attīstība tuvākajos gados nebūs atkarīga no kāda viena faktora, bet to virzīs gan iekšzemes patēriņš, gan eksports, gan iekšzemes un ārvalstu investīcijas,“ saka Guntars Krols, EY partneris Baltijā.

EY eirozonas apskats paredz, ka Latvijas eksports augs par 3,8% šogad un vēlāk par 6,5% ik gadus no 2015. līdz 2018.gadam. Eksporta izaugsmi lielā mērā sekmēs pieprasījuma atgūšanās Latvijas lielāko Eiropas tirdzniecības partneru ekonomikās, norāda EY.

Virkne risku tomēr var iedragāt attīstību

„Šobrīd lielas neskaidrības ievieš ģeopolitiskie riski, kas var būtiski ietekmēt Latvijas ekonomikas attīstību un aizēnot ieguvumus no Latvijas iestāšanās eirozonā. Lai arī praktiski visiem galvenajiem Latvijas tirdzniecības partneriem Eiropas Savienībā ir prognozēts uzlabojums izaugsmes rādītājos, tomēr ir jāņem vērā, ka aptuveni 11% preču eksports (kopā ar pakalpojumiem pat 18%) no kopējā Latvijas eksporta ir uz Krieviju, kur šobrīd situācija ir diezgan neparedzama,” uzskata finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas ekonomikas stabilai attīstībai gan saglabājas vairāki būtiski riski. Pirmkārt, esošā Ukrainas krīze ir radījusi nenoteiktību, kas satrauc gan finanšu tirgus un investoru kopienu, gan var ietekmēt Latvijas eksporta nozares. Svarīgi, ka Ukrainas krīzes situācijai nav skaidra risinājuma un dažādu sankciju iespējamība var palikt kā atvērts jautājums ilgāku laiku, kas investoriem var likt nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu. Tāpat neskaidrība par tirdzniecības stabilitāti faktiski jau tagad ietekmē eksportējošos uzņēmumus, kuru nākotnes naudas plūsma vairs nav tik paredzama, norāda EY eksperti. Papildus, jaunas sankcijas var ietekmēt kapitāla kustību un var mainīties Krievijas investoru uzvedība ne tikai Latvijā, bet eirozonā vispār.

Otrkārt, izaugsmi var bremzēt produktivitātes kritums, kas var rasties pieaugot cenām,  kas savukārt radīs spiedienu uz algām. Šī ķēdes reakcija tad var atstāt negatīvu iespaidu uz eksportspēju un eventuāli arī uz iekšzemes investīcijām. Tādēļ inflācijas iegrožošanai, it sevišķi augoša iekšējā patēriņa apstākļos, jābūt vienai no prioritātēm.

Treškārt, pastāv noteikta iespējamība, ka tuvojošās vēlēšanas var ietekmēt ekonomiskos parametrus, politiķiem pieņemot neprognozētus lēmumus attiecībā uz jūtīgām sociālajām grupām, kur elektrības tirgus liberalizācijas atlikšana jau ir viens no piemēriem. Jāņem vērā, ka, ja politiķi pakļausies algu celšanas spiedienam valsts sektorā, tas var atstāt negatīvu iespaidu uz inflāciju.

Eirozonā mērena izaugsme, bet pieaug atšķirības valstu starpā

EY pētnieki atzīmē, ka atšķirībā no Latvijas dinamiskās izaugsmes, Eirozonā kopumā izaugsme šajā gadā būs vien 1% līmenī, kam gan sekos zināms pieaugums līdz 1,4% nākamgad un 1,6% tuvākajos gados pēc tam. Šī joprojām ir lēna atgūšanās no krīzes, jo prognozes parāda, ka 2018.gadā eirozonas IKP būs tikai par 5% lielāks kā pirmskrīzes laikā 2008.gada pirmajā kvartālā. Salīdzinājumam, Lielbritānijas IKP šai pat periodā būs audzis par 12%, bet ASV pat par 23%. Tomēr, kā norāda EY ekonomisti, saglabājas pamats mērenam optimismam, atgūstoties iekšējam patēriņam un biznesa investīcijām.

EY pētījums arī atklāj, ka ekonomiskās izaugsmes atšķirības vairs nebūs novērojamas tikai starp eirozonas centru un perifēriju, bet tagad jau arī pašu attīstītāko valstu starpā. Tā, piemēram, Francijas izaugsme paredzama vien 0,7% līmenī, kas būs zem eirozonas vidējā. Tāpat arī Belģijas, Nīderlandes un Somijas izaugsme būs vāja. Turpretim krīzes smagāk skartās valstis, tādas kā Īrija un Spānija sāk atgūties un šogad uzrādīs attiecīgi 1,8% un 0,8% IKP pieaugumu.

„Interesanti, ka atšķirībā no Latvijas, kur mums jādomā par inflāciju, eirozonas problēma drīzāk var būt deflācija, kas nozīmētu apkalpojamā parādu sloga salīdzinošu pieaugumu un budžetu ieņēmumu samazinājumu, kas var radīt nepieciešamību sākt jaunus taupības pasākumus. Deflācijas novēršana saglabāsies kā viena no galvenajām prioritātēm Eiropas finanšu lēmumpieņemēju darba kārtībā,“ saka G. Krols 

Eirozonā arī saglabāsies salīdzinoši augsts bezdarbs, kas šogad būs 12% un samazināsies vien līdz 11% līmenim laikā līdz 2018.gadam, ko izskaidro kopumā zemā izaugsme un uzņēmēju vēlme uzlabot peļņas rādītājus un produktivitāti, kā arī zemā kreditēšanas aktivitāte.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

21/05/2019 25/04/2019 24/04/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

May Apr 2019 May Jun
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija