Apr Mar 2020 Apr May
P O T C P S Sv
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Jaunumi

Šā gada janvārī Latvijas rūpniecībā tika reģistrēts būtisks ražošanas apjomu sarukums, ko noteica gan nelabvēlīga attīstība lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē kokrūpniecībā, gan elektroenerģijas ražošanas apjomu sarukums. Tādējādi kopējie rūpniecības apjomi janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri saruka par 4,5%, tajā skaitā apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 3,6% un elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi bija par 11,0% zemāki nekā pirms gada, informē Centrālā statistikas pārvalde. Ieguves rūpniecības apjomi tajā pašā laikā palielinājās par 10,7%, taču, ņemot vērā šīs nozares nelielo daļu rūpniecības struktūrā, tās pozitīvā ietekme uz rūpniecības rezultātiem bija minimāla.

Šā gada janvārī mazumtirdzniecībā saglabājušies mēreni pieauguma tempi, kopējiem tirdzniecības apjomiem salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 2,6%, liecina jaunākie Centrālās Statistikas pārvaldes dati. Daudz straujāku kāpumu uzrādījusi pārtikas preču mazumtirdzniecība, kur pārdošanas apjomi, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, auguši par 4,4% un arī nepārtikas preču tirdzniecībā, atskaitot degvielas tirdzniecību, janvārī bijis visai spēcīgs 4,7% pieaugums.

2019. gada ceturtajā ceturksnī Latvijas ekonomiskā izaugsme noslīdēja līdz 1,0%, kas ir vājākais ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps aizvadītā gada laikā, turklāt tā ir zemākā izaugsme kopš 2016. gada trešā ceturkšņa. Tādējādi 2019. gadā kopumā Latvijas tautsaimniecības izaugsme bija 2,2%, informē Centrālā statistikas pārvalde.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2020. gada janvārī pārsniedza izdevumus un kopbudžetā veidojās 111,9 miljonu eiro pārpalikums, liecina Valsts kases publicētie dati. Konsolidētā kopbudžeta pārpalikums bija par 61,8 miljoniem eiro zemāks kā pērn janvārī. Tas skaidrojams ar mazākiem (par 85,1 miljonu eiro jeb 46,1%) ieņēmumiem no ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP).

Turpinoties dalībvalstu sarunām par ES daudzgadu budžetu, šobrīd aktuālākais jautājums ir, cik lielu finansējumu Latvija saņems pēc 2020. gada un ar kādiem nosacījumiem. Taču jau šobrīd ir skaidrs, ka attiecībā uz ES investīcijām visos līmeņos būs nepieciešama nopietna paradigmas maiņa.

Otrdien, 25. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2021. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat Finanšu ministrija piedāvāja valdībai lemt par nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanu. Šogad sadarbībā ar nozaru ministrijām nozaru budžetus plānots analizēt vēl detalizētāk, tos sadalot pa funkcijām/aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti un efektivitāti, kā arī tām piešķirto finansējumu. Tāpat izdevumu pārskatīšanas ietvaros tiks turpināta ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze, padziļināti izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās jomas un Veselības nozari, kas nesīs būtisku ieguvumu vidējā termiņā.

Lai gan ekonomikas izaugsme pērn palēninājās un tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bezdarba līmenis Latvijā turpināja strauji pazemināties, no 7,4% 2018. gadā noslīdot līdz 6,3% vidēji 2019. gadā, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Ar šo samazinājumu bezdarba līmenis Latvijā jau ir tādā pašā līmenī kā Lietuvā, bet joprojām ir būtiski augstāks nekā Igaunijā, kur bezdarba līmenis pagājušajā gadā bija 4,4%.

Piektdien, 21. februārī, starptautiskā kredītreitingu aģentūra S&P Global Ratings (S&P) paaugstināja Latvijas kredītreitingu no “A” līmeņa uz “A+” līmeni, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu (outlook). Aģentūras “A+” piešķirtais kredītreitings nodrošina Latvijai vēsturiski augstāko līmeni kopš 1997. gada, kad Latvijai pirmo reizi tika noteikts valsts kredītreitings.

Piektdien, 21. februārī, Finanšu darījuma darba grupa (FATF) paziņoja, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu un netiks pakļauta “pastiprinātai uzraudzībai” jeb iekļaušanai tā dēvētajā “pelēkajā sarakstā”.

“Vērienīgais darbs finanšu sektora regulējuma, kā arī uzraudzības un kontroles sakārtošanā ir atmaksājies! Lēmums netikt pakļautiem pastiprinātai uzraudzībai mums kalpos kā motivācija turpināt darbu, kas vērsts uz tautsaimniecības attīstību un atbalstu uzņēmējdarbībai. Kredītiestādēm ir nodrošināti visi priekšnosacījumi, lai turpmāk strādātu, skaidri apzinoties Latvijai specifiskos riskus, un sekmētu mūsu valsts izaugsmi,” norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Otrdien, 25. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība izskatīs Finanšu ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2021. gadam sagatavošanas grafiku. Tāpat Finanšu ministrija piedāvā valdībai lemt par nozaru finansēšanas politiku pārskatīšanu. Šogad sadarbībā ar nozaru ministrijām nozaru budžetus plānots analizēt vēl detalizētāk, tos sadalot pa funkcijām/aktivitātēm un vērtējot to aktualitāti un efektivitāti, kā arī tām piešķirto finansējumu. Tāpat izdevumu pārskatīšanas ietvaros tiks turpināta ministriju pārraudzībā esošo finansēšanas politiku analīze, padziļināti izvērtējot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošās jomas un veselības nozari, kas nesīs būtisku ieguvumu vidējā termiņā.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 632

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Apr Mar 2020 Apr May
P O T C P S Sv
30 31 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 1 2 3

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija