Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Otrajā ceturksnī augstāki pieauguma tempi visās būtiskākajās ekonomikas nozarēs

Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī būtiski paātrinājusies, iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni pieaugot par 5,3% pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem. Tas ir par 0,2 procentpunktiem vairāk nekā parādīja pirms mēneša veiktais IKP ātrais novērtējums. Arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomikas pieaugums bijis nedaudz straujāks nekā parādīja ātrais novērtējums, iekšzemes kopproduktam palielinoties par 0,9%,- liecina piektdien publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomikas izaugsmi jau vairāk nekā gadu nodrošina spēcīgi augošais ārējais pieprasījums un investīciju aktivitātes atjaunošanās Latvijā, tajā skaitā palielinoties ES fondu līdzekļu ieplūdei, un IKP pieaugums jau kopš 2017.gada sākuma ir pārsniedzis 4%. Līdzīgi faktori noteica ekonomikas izaugsmi arī  šā gada otrajā ceturksnī, kad skatoties no IKP izlietojuma aspekta, preču un pakalpojumu eksporta pieaugums paātrinājās līdz 7,5%, salīdzinot ar 2,3% pirmajā ceturksnī, bet investīcijas kāpa par 12,5%. Salīdzinoši spēcīgi – par 4,0% - palielinājās arī privātais patēriņš, ko veicina pastāvīgi augošā darba samaksa un nodarbinātības pieaugums, bet sabiedriskais patēriņš otrajā ceturksnī auga par 3,7%.

Nozaru griezumā noteicošā loma ekonomikas izaugsmē otrajā ceturksnī bija būvniecības nozarei, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājās par 31,6%, jau otro ceturksni pēc kārtas uzrādot pieauguma tempus, kas pārsniedz 30%. Īpaši strauji otrajā ceturksnī audzis ēku būvniecības apjoms, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, palielinājies par 48%, kamēr inženierbūvju apjoms audzis par 28%. Būvniecības kāpumu, līdzīgi kā iepriekšējos ceturkšņos, turpina nodrošināt straujāka ES fondu investīciju ieplūde, bet vienlaikus palielinās arī privāto investīciju apjomi tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku būvniecībā.

Ļoti strauju kāpumu otrajā ceturksnī sasniegusi informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kas ar 16,2% pieaugumu devusi otro lielāko ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, bet apstrādes rūpniecības pieaugums otrajā ceturksnī paātrinājies līdz 4,2%, straujākos pieauguma tempus sasniedzot gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanai, būvmateriālu, datoru, elektronisko iekārtu ražošanai, kā arī kokapstrādes nozarei. Jāatzīmē arī jūtamais uzlabojums transporta nozarē, kas pēc nelielā samazinājuma pirmajā ceturksnī, otrajā ceturksnī pieaugusi par 3,8%, atjaunojoties Krievijas kravu tranzīta plūsmai un turpinot strauji augt pasažieru apkalpošanai lidostā Rīga un jūras ostās.

Finanšu pakalpojumu nozarē pēc iepriekšējā krasā krituma, ko izraisīja nerezidentu apkalpošanas samazināšanās, otrajā ceturksnī fiksēta vairs tikai 0,6% lejupslīde, ko noteicis ieņēmumu pieaugums no komisijas naudām un finanšu instrumentu tirdzniecības. Tomēr šajā nozarē uzlabojums visdrīzāk ir īslaicīgs, un nerezidentu apkalpošanas biznesa samazināšanās ietekme nākamajos ceturkšņos jau atkal būs vairāk jūtama.

Kopumā gada pirmajā pusē iekšzemes kopprodukts ir audzis par 4,7%, uzrādot straujāku kāpumu nekā pagājušajā gadā kopumā, kad Latvijas ekonomika bija palielinājusies par 4,5%. Lai gan ārējās vides priekšnosacījumi kopumā joprojām saglabājas Latvijas ekonomikas izaugsmei labvēlīgi, un arī iekšējā pieprasījumā pārsvarā balstītajās nozarēs izaugsme pēdējos mēnešos ir bijusi spēcīga, nākamajos ceturkšņos izaugsmes tempi kļūs mērenāki nekā gada pirmajā pusē. To noteiks gan zemākie pieauguma tempi būvniecības nozarē, kur vairs nav sagaidāms dramatisks kāpums 30% apmērā, gan sašaurināšanās finanšu pakalpojumu nozarē, gan arī jau nedaudz jūtamā bremzēšanās Eiropas ekonomikas izaugsmē. Tāpat pasaulē joprojām saglabājas augsti protekcionisma riski un pieaugoša nestabilitāte finanšu tirgos, īpaši saistībā ar izraisījušos finanšu krīzi Turcijā.

Tikmēr īstermiņa dati joprojām signalizē par labu patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu, kur ekonomikas sentimenta indekss (ESI) Latvijai augustā atkal ir paaugstinājies, bet Eiropā saglabājas stabili augstā līmenī tuvu vēsturiskajiem maksimumiem. Labi īstermiņa dati ir arī par kravu tranzīta dinamiku pagājušajā mēnesī, kā arī augošām valsts investīcijām un ES fondu līdzekļu ieplūdi, kas ļaus nodrošināt stabilu ekonomikas izaugsmi tuvākajos ceturkšņos.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

02/09/2019 01/08/2019 16/07/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija