Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada septiņos mēnešos veidojās 597,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 81 miljonu eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Kopbudžeta ieņēmumi janvārī-jūlijā pieauguši lēnāk nekā izdevumi, ko ietekmēja ieņēmumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) samazināšanās, kas saistīta ar pāreju uz jaunu UIN sistēmu un atceļot avansa maksājumus no 2018. gada 1. jūlija.

Otrdien, 20. augustā, valdība izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par budžeta izdevumu 2020., 2021. un 2022. gadam pārskatīšanas rezultātiem.

Sākot 2020. gada budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir atjaunojusi makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes 2020. – 2022. gadam. Atbilstoši tām Latvijas ekonomikas izaugsme šogad saglabāta 3,2% līmenī. Savukārt 2020. gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) palielināsies par 2,8%, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējās prognozēs. Tāds pats pieaugums saglabāsies 2021. un 2022. gadā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāks nekā iepriekšējās prognozēs. Prognozes tika izstrādātas 2019. gada jūnijā, ņemot vērā 2019. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz 2019. gada jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju.

Otrdien, 20. augustā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2020., 2021. un 2022. gadam.

2019. gada pirmajā pusgadā konsolidētajā pašvaldību budžetā izveidojies pārpalikums 116,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 58,4 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš. Pārpalikumu nodrošināja strauji pieaugošie valsts transferti, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai, kā arī nodokļu ieņēmumu pieaugums. Lai arī 2019. gada pirmajā pusē konsolidētajā pašvaldību budžetā ir izveidojies pārpalikums, sagaidāms ka kopumā 2019. gadā pašvaldību konsolidētajā budžetā veidosies deficīts, ņemot vērā izdevumu pieaugumu gada otrajā pusē.

Šā gada pirmajā pusgadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi (5 907 miljoni eiro) bija augstāki par izdevumiem (5 227,7 miljoni eiro) un kopbudžetā veidojās 679,2 miljonu eiro pārpalikums, kas bija par 201,5 miljoniem eiro lielāks, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Pārpalikuma palielināšanos galvenokārt ietekmēja augstais ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu pieaugums (par 419 miljoniem eiro jeb 72,2%) saistībā ar atmaksām no Eiropas Komisijas (EK) par aktīvo Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu pērn. Kopbudžeta ieņēmumi bija par 496,1 miljonu eiro jeb 9,2% augstāki, bet izdevumi par 294,6 miljoniem eiro jeb 6% augstāki nekā pērn pirmajā pusgadā.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada pirmajos četros mēnešos bija 273 miljonu eiro pārpalikums, kas ir par 33,1 miljonu eiro vairāk nekā 2018. gada attiecīgajā periodā. Pārpalikuma pieaugumu pamatā veido atmaksas no Eiropas Komisijas (EK), kas saņemtas par Eiropas Reģionālas attīstības fonda un Kohēzijas fonda projektu īstenošanu iepriekšējā gadā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2019. gada janvārī-aprīlī palielinājās par 255,3 miljoniem eiro jeb 7,4%, savukārt izdevumu apmērs bija par 222,2 miljoniem eiro jeb 6,9% lielāks nekā pērn. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi janvārī-aprīlī palielinājušies lēnāk nekā ieņēmumi. Ja šā gada pirmajā ceturksnī bija vērojama tendence vairāk pieaugt izdevumiem, tad aprīlī izdevumu pieauguma temps samazinājās.

Katrs nodokļos samaksātais eiro ir nozīmīgs, lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem. Ikviens Latvijas iedzīvotājs ikdienā maksā dažādus nodokļus, sākot no pievienotās vērtības nodokļa, veicot pirkumus veikalā, līdz akcīzes nodokļiem par degvielas iegādi. Tomēr, runājot par godprātīgu nodokļu nomaksu, bieži vien iedzīvotājiem trūkst izpratnes, kur tiek novirzīti nodokļos samaksātie finanšu līdzekļi. Finanšu ministrija ir izveidojusi infografiku, kurā redzams, kur nonāk katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro. 

Pirmdien, 15. aprīlī, valdība ārkārtas sēdē atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmas projektu 2019. – 2022. gadam. Latvijas Stabilitātes programma ir viens no elementiem ikgadējā valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas ciklā, tādējādi tā ietver makroekonomisko rādītāju prognozes 2019., 2020., 2021. un 2022. gadam, fiskālās prognozes un vispārējās valdības budžeta bilances mērķus.

Saeima trešdien, 3.aprīlī, galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma likumu “Par valsts budžetu 2019.gadam” un 14 likumprojektus, kas saistīti ar budžetu. 

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 26

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Oct Sep Oktobris 2019 Oct Nov
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija