Jul Jun 2019 Jul Aug
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Lai atraktīvā un saistošā veidā informētu Latvijas iedzīvotājus par to, kādās jomās un kāda apmērā tiek ieguldīta nodokļu maksātāju nauda un kādi rezultāti sagaidāmi, no šodienas ikvienam interesentam pieejama Finanšu ministrijas izstrādātā interaktīvā budžeta infografika. 

Šā gada pirmajos divos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā ieņēmumiem pārsniedzot izdevumus veidojies 132,8 milj. eiro liels pārpalikums. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, šogad kopbudžetā, galvenokārt, zemāku saņemto maksājumu no Eiropas Komisijas (EK) ietekmē pārpalikums ir samazinājies par 16,1 milj. eiro.

Ceturtdien, 23. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tiks izskatīts MK rīkojuma projekts par vidēja termiņa budžeta ietvara 2018., 2019. un 2020. gadam, kā arī valsts budžeta likumprojekta 2018. gadam sagatavošanas grafiks. Savukārt, lai nodrošinātu efektīvāku un caurspīdīgāku valsts budžeta vadību, gatavojot nākamā gada budžetu, detalizēti tiks pārskatīti iepriekšējo gadu nozaru ministriju izdevumi.  

Otrdien, 14.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par 2016. gada valsts pamatbudžeta ieņēmumiem un valsts pamatbudžeta izpildi, ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ienākumiem, finanšu darījumiem un ar tiem saistītajiem maksājumiem, kā arī no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves finansētajiem pasākumiem.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka pašvaldību budžeta pārpalikums[1] 2016. gadā bija 56,9 miljoni eiro, salīdzinājumā ar 2015. gadu pašvaldību budžeta bilance ir uzlabojusies par 82,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gadu lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi ES fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 33,8 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 7,6 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 6,8 miljoni eiro.

[1] Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem pašvaldību budžetā.

Finanšu ministrija, saņemot oficiālos mēneša pārskatus par budžeta izpildi, katru gadu sniedz detalizētu skaidrojumu par konkrētā gada valsts budžeta izpildi. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka ministrijas decembrī neplānoti veikušas izdevumus atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Taču šī ziņa gluži nesniedz sabiedrībai patieso valsts budžeta plānošanas un izpildes kopainu. 

2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, būtiskākais pieaugums ir aizsardzības nozarei, kurai finansējums palielinājies par 27,9%, tomēr ikvienā no 2017. gada budžetā iezīmētajām prioritārajām nozarēm, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, finansējums ir pieaudzis.

Ikviens nodokļos samaksātais eiro ir nozīmīgs, lai valsts nodrošinātu būtiskākās funkcijas saviem iedzīvotājiem. Piemēram, no viena nodokļos samaksātā eiro lielākā daļa jeb 36,6 centi tiek piešķirti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti.

2017. gada budžetā finansējums veselības jomai kā vienai no valdības nākamā gada galvenajām prioritātēm palielināsies par 64 miljoniem eiro, tādējādi sasniedzot jau 835 miljonus eiro. Tas nozīmē, ka nākamā gada finansējums veselības nozares pamatfunkcijām par vairāk kā 30 miljoniem eiro pārsniegs 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni un, salīdzinot ar 2016. gadu, būs par 8,3% lielāks. Valdība vienojusies, ka tieši veselība būs arī 2018. gada budžeta galvenā prioritāte.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 25

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jul Jun 2019 Jul Aug
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija