Jul Jun 2019 Jul Aug
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Pēc neliela inflācijas palēninājuma pērnā gada nogalē, kad patēriņa cenu kāpums decembrī, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, piebremzējās un sasniedza 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums š.g. janvārī atkal paātrinājās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2019.gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3,0%. Atšķirībā no iepriekšējā gadā patēriņa cenu ietekmējošiem faktoriem, š.g. janvārī būtiski paātrinājās ar mājokļa uzturēšanas saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums, it īpaši komunālo pakalpojumu cenas. Šo preču un pakalpojumu cenu kāpums izskaidro 1 procentpunktu no janvāra inflācijas. Papildus tam, patēriņa cenu pieaugumu ietekmēja arī alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un pārtika cenu kāpums.

2018.gada decembrī, pēc krituma trijos iepriekšējos mēnešos, Latvijas rūpniecībā atkal tika reģistrēta izaugsme, saražotās produkcijas apjomiem salīdzinājumā ar 2017.gada decembri palielinoties par 4,5%. Šādu rūpniecības izaugsmi visbūtiskāk veicināja apstrādes rūpniecības apjomu kāpums par 5,1%, kas ir viens no straujākajiem nozares pieauguma tempiem pagājušā gada laikā. Tādējādi var secināt, ka gada nogale rūpniecībā bijusi veiksmīga, turklāt pieaugumu decembrī uzrādīja arī ieguves rūpniecība, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes sektora izlaide beidzot nesamazinājās, bet saglabājās iepriekšējā gada decembra līmenī.

Lai gan situācija ārējos tirgos pēdējos mēnešos ir pasliktinājusies, Latvijas ekonomika arī pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sasniegusi ļoti augstus izaugsmes tempus, iekšzemes kopproduktam (IKP) salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu palielinoties par 5,0%. Tas ir vēl nedaudz straujāks pieaugums nekā iepriekšējā ceturksnī, kad IKP bija palielinājies par 4,7%. Arī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomikas izaugsmes temps bijis spēcīgs, un IKP pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem ir pieaudzis par 1,1%.  

2018. gada decembra mēnesī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā bija pieauguši par 2,2%, tādējādi gadā kopumā mazumtirdzniecība bija par 4,0% augstāka nekā 2017. gadā, liecina jaunākie statistikas dati. Šīs izaugsmes temps ir nedaudz lēnāks nekā 2017. gadā sasniegtie 4,4%, un to noteica mazumtirdzniecības pieauguma tempu palēnināšanās gada otrajā pusē galvenokārt saistībā ar autodegvielas tirdzniecības samazināšanos.

2018. gada decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,3% un 3,1%. Reģistrētais cenu kāpums pērna gadā nogalē kopumā raksturo vidējo cenu izmaiņu dinamiku pērnajā gadā. Ja 2018. gada sākumā patēriņa cenu pieaugums svārstījās ap 2%, tad rudenī tas pakāpeniski sasniedza 3% atzīmi, augstāko pieaugumu sasniedzot septembrī un oktobrī, kad cenas gada griezumā pieauga par 3,2%. Tādējādi vidējā inflācija 2018. gadā bija 2,5%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam līmenim.

2018. gada novembrī Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījums sasniedza 2,5 miljardus eiro, salīdzinājumā ar atbilstošo periodu 2017. gadā pieaugot par 7,0%. Šajā periodā eksports faktiskajās cenās novembrī ir palielinājies par 5,2%, tādējādi sasniedzot lielāko eksportu vērtību 2018. gadā jeb 1,2 miljardus eiro. Savukārt importa izmaiņas bijušas straujākas par eksportu, proti, 8,6%, salīdzinot ar 2017. gada novembri. Tādējādi preču ārējās tirdzniecības deficīts 2018. gada novembrī palielinājās līdz 132,4 miljoniem eiro. Kopējais preču eksports 2018. gada 11 mēnešos palielinājās par 8,0% salīdzinājumā ar 2017. gada attiecīgo periodu, bet preču imports pieauga straujāk – par 10,9%.

Kopējais rūpniecības produkcijas apjoms pērnā gada novembrī bijis par 0,6% mazāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos samazinājumu rūpniecībā novembrī noteicis kritums elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē - par 12,2%. Savukārt apstrādes rūpniecībā saglabājusies stabila izaugsme, un nozares produkcijas apjomi novembrī bijuši par 3,3% lielāki nekā pirms gada. Pieaugums novembrī fiksēts arī ieguves rūpniecībā – par 12,1%, salīdzinot ar 2017. gada novembri.

Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 2,3%. Tas atsver iepriekšējā mēneša pieticīgo sniegumu, kad bija vērojams neliels samazinājums. Lai arī svārstīgie statistikas dati liek uztvert mēneša pieauguma tempus piesardzīgi, taču arī gada griezumā reģistrēts samērā spēcīgs pieaugums 4,0% apmērā. Tas kopumā arī atbilst iepriekšējo 2018. gada mēnešu pieaugumam, kad nozare pārdošanas apjomus kāpināja vidēji par 4,2%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums, salīdzinot ar pērnā gada novembri, ir audzis gan pārtikas preču tirdzniecībā – par 4,4%, gan arī nepārtikas preču (izņemot degvielu) tirdzniecībā – par 5,6%. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 1,1%, ko visticamāk ietekmēja augstākas degvielas cenas nekā pirms gada.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro). Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka pēc neliela preču eksporta krituma iepriekšējā mēnesī, kad eksporta vērtība gada griezumā samazinājās par 1,0%, eksporta pieaugums 2018. gadā oktobrī ir atjaunojies. Preču eksporta vērtība gada izteiksmē palielinājās par 6,8% līdz 1157 miljoniem eiro, ar to uzstādot kārtējo rekordu, viena mēneša ietvaros eksporta vērtībai sasniedzot augstāko līmeni kopš statistikas uzskaites sākuma 1995. gadā. Fiksētais eksporta pieaugums liecina par to, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs. To apliecina arī Latvijas rūpniecības eksporta apgrozījuma pieaugums par 8,8% šā gada oktobrī. Taču, ņemot vērā to, ka eksporta kāpums oktobrī ir mazāks nekā šā gada vidējais eksporta kāpums pirmajos desmit mēnešos (8,3%), kā arī eksporta kritumu septembrī, var secināt, ka eksporta pieaugums bremzējas.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 44

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jul Jun 2019 Jul Aug
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31 1 2 3 4

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija