Aug Jul 2019 Aug Sep
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Strauji pieauguši izdevumi valsts pamatbudžetā 30/04/2019

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bijis 200,7 milj. eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 27,2 milj. eiro mazāks nekā 2018. gada attiecīgajā periodā. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi gada pirmajā ceturksnī palielinājās par 182,9 milj. eiro jeb 7,2% un bija 2 717,3 milj. eiro. Savukārt izdevumiem vērojams lielāks pieaugums – par 210,1 milj. eiro jeb 9,1%, sasniedzot 2 516,6 milj. eiro.

Budžeta līmeņu dalījumā vērojamas atšķirīgas tendences. Šā gada pirmajā ceturksnī valsts pamatbudžetā strauji pieaugot izdevumiem (251,6 milj. eiro jeb 19% pieaugums), veidojās 7,7 milj. eiro deficīts, pretstatā 170,4 milj. eiro pārpalikumam pērn. Izdevumu palielināšanos ietekmēja transfertu pieaugums no valsts pamatbudžeta uz pašvaldību budžetu, kas savukārt nozīmīgi palielināja pašvaldību budžeta ieņēmumus. Augstāku ieņēmumu (par 100,4 milj. eiro jeb 16,2%) ietekmē pašvaldību budžetā veidojās 142,2 milj. eiro pārpalikums, kas bija par 67,7 milj. eiro augstāks kā pērn pirmajā ceturksnī. Valsts speciālajā budžetā, ņemot vērā pieaugumu sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumos, tāpat kā pašvaldību budžetā vērojams nozīmīgs ieņēmumu palielinājums (par 89 milj. eiro jeb 14,8%), vienlaikus speciālā budžeta izdevumi bijuši tikai par 6,4 milj. eiro jeb 1% augstāki kā pērn pirmajā ceturksnī. Tādējādi speciālajā budžetā šā gada pirmajā ceturksnī bijis 48,6 milj. eiro pārpalikums, kamēr 2018. gada attiecīgajā periodā – 34 milj. eiro deficīts.

Jāatzīmē, ka konsolidētajā kopbudžetā tradicionāli gada sākumā veidojas pārpalikums, bet gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos sagaidāma finansiālā deficīta veidošanās. Atbilstoši likumā “Par valsts budžetu 2019.gadam” noteiktajam šogad vispārējās valdības budžetā pieļaujams deficīts 0,5% no IKP jeb 168,4 milj. eiro apmērā. Tādā pašā apmērā 2019.gadam deficīts prognozēts Latvijas Stabilitātes programmā 2019.-2022.gadam, kas šā gada 15.aprīlī iesniegta Eiropas Komisijai (EK).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumu pieaugumu, ņemot vērā atmaksu palielināšanos no EK par aktīvo ES fondu projektu īstenošanu pērn, lielā mērā ietekmēja ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu palielināšanās par 96,1 milj. eiro jeb 25,9%, veidojot 467,5 milj. eiro. Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā bija 2 045,4 milj. eiro. Tas ir par 63,4 milj. eiro jeb 3,2% vairāk kā pērn pirmajā ceturksnī. Gan darba spēka, gan arī patēriņa nodokļu ieņēmumu palielinājumu sekmēja labāka situācija darba tirgū, kur turpina palielināties darba algas, kā arī nodarbināto skaits. Gada sākumā tika veikta pabalstu izmaksa iekšlietu un arī tieslietu resora amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm pēc katriem pieciem nepārtrauktas izdienas gadiem, arī nodrošinot nodokļu ieņēmumu kāpumu. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi bija par 68 milj. eiro jeb 13,1% augstāki, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi par 25,7 milj. eiro jeb 11,5% augstāki kā pērn pirmajā ceturksnī. Sociālās apdrošināšanas iemaksu (iekļaujot maksājumus par solidaritātes nodokli) ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī bija par 57,9 milj. eiro jeb 9,7% augstāki kā pērn, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi bija par 15,8 milj. eiro jeb 4% augstāki kā pērn.

Nodokļu ieņēmumu nozīmīgāku palielinājumu mazināja ieņēmumu sarukums un atmaksu palielinājums no uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN). Līdz ar nodokļu reformas ietvaros veiktajām izmaiņām UIN maksāšanas kārtībā uzņēmumiem nav jāveic avansa maksājumi. Pārejas periodā izveidojusies situācija, kad no UIN atmaksātā summa šā gada pirmajā ceturksnī par 11,1 milj. eiro pārsniedz iemaksāto. Pērn gada pirmajos trijos mēnešos UIN ieņēmumi veidoja 96,9 milj. eiro.

Ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi kopbudžetā šā gada pirmajā ceturksnī bija 110,6 milj. eiro. Tas bija par 14,2 milj. eiro jeb 14,7% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Nenodokļu ieņēmumi kopbudžetā iekasēti 91,5 milj. eiro apmērā – par 9,4 milj. eiro jeb 11,4% vairāk kā 2018. gada pirmajā ceturksnī.

Nodokļu un nenodokļu ieņēmumi šā gada pirmajā ceturksnī pārsnieguši plānoto. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā izpildīts par 103,4%, plānu pārsniedzot par 66,3 milj. eiro. Savukārt nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā saņemti 103,6% apmērā no plānotā jeb par 2,3 milj. eiro lielāki. Jāatzīmē, ka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu plāna izpilde jāvērtē piesardzīgi, jo atbilstoši Saeimā apstiprinātajam 2019. gada budžetam tiek prognozēti attiecīgi par 77 milj. eiro un 39,5 milj. eiro lielāki nodokļu ieņēmumi un nenodokļu ieņēmumu, un to sadalījums pa mēnešiem tiek precizēts. Virsplāna ieņēmumi 40,5 milj. eiro apmērā saņemti no sociālās apdrošināšanas iemaksām, 22,6 milj. eiro no PVN, bet 16,0 milj. eiro no IIN. Savukārt UIN ieņēmumi bijuši par 24,1 milj. eiro zemāki par plānoto.

Konsolidētā kopbudžeta izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī pamatā visās izdevumu grupās palielinājās. Izdevumi atlīdzībai palielinājās par 56,5 milj. eiro jeb 11,2%, sasniedzot 561 milj. eiro. To lielākoties ietekmēja pabalstu izmaksa iekšlietu un arī tieslietu resora amatpersonām šā gada janvārī un februārī. Ievērojami pieaugušas iemaksas ES budžetā. Šā gada pirmajā ceturksnī iemaksu ES budžetā apjoms veidoja 109,6 milj. eiro. Tas bija par 46,4 milj. eiro jeb 73,5% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Tik augsts pieaugums saistīts ar EK pieprasījumu gada sākumā dalībvalstīm ES budžetā iemaksāt aptuveni 30% no visam 2019. gadam paredzētā iemaksu apjoma. Tas nozīmē, ka gada turpmākajos mēnešos iemaksas būs mazākas. Būtiski augstāki kā pērn pirmajā ceturksnī bijuši kapitālie izdevumi. Tie palielinājās par 44,6 milj. eiro jeb 34,4% un veido 174,2 milj. eiro. Galvenokārt izdevumu kāpums skaidrojams ar izdevumu palielināšanos Nacionālajos bruņotajos spēkos, tāpat arī palielinoties izdevumiem ES fondu projektu īstenošanai pašvaldību līmenī.

Subsīdijas un dotācijas kopbudžetā veidoja 473,4 milj. eiro, gada laikā palielinoties par 39,8 milj. eiro jeb 9,2%. Izdevumu pieaugums galvenokārt skaidrojams ar papildu finansējuma novirzīšanu veselības nozarei. Tāpat izdevumu pieaugumu nodrošināja subsīdijas komersantiem, kas nodrošina sabiedriskā transporta pakalpojumus Rīgā. Papildus tēriņi pašvaldību līmenī ietekmēja preču un pakalpojumu izdevumu palielināšanos kopbudžetā. Pirmajā ceturksnī tie bija par 18,5 milj. eiro jeb 5,9% augstāki kā pērn, veidojot 331,9 milj. eiro.

Izdevumi pensijām gada pirmajā ceturksnī bijuši mazāki kā pērn attiecīgajā periodā, ko ietekmēja pensiju izmaksu laika nobīde saistībā ar brīvdienām un svētku dienām, jo daļu janvāra pensiju izmaksāja jau 2018. gada decembrī. Tādējādi izdevumi pensijām šā gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 11,2 milj. eiro jeb 2,2%, salīdzinot ar 2018. gada pirmo ceturksni. Pensionāru skaits turpina samazināties, kas arī ietekmēja pensiju izdevumu samazinājumu. Kopumā pensiju izdevumi veidoja 507,3 milj. eiro. Savukārt izdevumi pārējiem pabalstiem kopbudžetā bija 262,5 milj. eiro, kas ir par 26,8 milj. eiro jeb 11,3% vairāk kā pērn gada pirmajā ceturksnī. To ietekmēja gan vidējās apdrošināšanas iemaksu algas kāpums valstī, gan arī nozīmīgais izdevumu palielinājums slimības pabalstiem (par 11,6 milj. eiro jeb 26,4%), ņemot vērā nozīmīgu slimības pabalstu saņēmēju skaita pieaugumu. Tāpat vērojams izdevumu pieaugums bezdarbnieku pabalstiem – par 3,7 milj. eiro jeb 12,6%, sasniedzot 33 milj. eiro. Izdevumu pieaugumu bezdarbnieku pabalstiem ietekmēja arī nodarbināto skaita samazināšanās banku sektorā.

Izdevumu samazināšanās kopbudžetā vērojama procentu maksājumiem par valsts un pašvaldību parāda apkalpošanu. Šā gada pirmajā ceturksnī procentu izdevumi samazinājušies par 13,9 milj. eiro jeb 14,9%, veidojot 79,4 milj. eiro. Atbilstoši budžetā plānotajam arī 2019.gadā kopumā procentu izdevumi tiek prognozēti zemākā apmērā kā pērn.

Finanšu ministrija informē, ka saskaņā ar 2019. gada aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai 2018. gadā bija 295,4 milj. eiro jeb 1% no IKP. Tas atbilst likumā “Par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2018., 2019. un 2020.gadam” noteiktajam vispārējās valdības budžeta deficīta līmenim.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

15/08/2019 09/08/2019 08/08/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Aug Jul 2019 Aug Sep
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija