Jun May 2020 Jun Jul
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Janvārī spēcīgs eksporta kāpums, taču turpmāk tā attīstība varētu būt mērenāka 11/03/2020

2020. gads sācies ar negaidīti strauju preču eksporta izaugsmi. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu šā gada janvārī, eksporta vērtība gada griezumā ir augusi par 7,2%, kas bija straujākais kāpums kopš pērnā gada aprīļa. Preču eksporta dinamika pērn bija samērā svārstīga un kopumā norādīja uz ārējā pieprasījuma samazinājumu. Papildus tam jau trešo mēnesi pēc kārtas krītošais Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms signalizēja par to, ka eksporta attīstība šā gada sākumā varētu būt pieticīga. Pateicoties spēcīgam augu valstu produktu un mēbeļu eksportam, kā arī elektroierīču re-eksporta pieaugumam, kopējais eksporta sniegums šā gada janvārī bija negaidīti augsts.

Preču eksporta pieaugumu šā gada janvārī būtiski ietekmēja lielākā preču eksporta grupa – lauksaimniecības un pārtikas preces, strauji palielinoties graudaugu un eļļas augu sēklas eksportam. Graudaugu eksporta vērtība gada griezumā palielinājās par 40,4%, bet eļļas augu sēklu eksports pieauga vairāk nekā sešas reizes. Tādējādi lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar pērnā gadā janvāri palielinājās par 21,4%. Spēcīgs graudaugu un eļļas augu sēklas eksporta kāpums ir vēl pērnā gada augstās ražas atspulgs. Sagaidāms, ka šā gada pirmajā pusē graudaugu un eļļas augu sēklu eksports varētu turpināt palielināties, taču šo preču eksporta attīstību gada otrajā pusē ietekmēs gan šā gada ražas apjoms, gan šo preču cenu dinamika pasaules tirgos, ko negatīvi varētu ietekmēt tirdzniecības plūsmas ierobežojumi un patēriņa kritums saistībā ar COVID-19 vīrusa izplatību pasaulē.

Eksportu janvārī labvēlīgi ietekmēja arī mehānismu un mehānisko ierīču, kā arī elektroierīču un elektroiekārtu preču eksports, kas kopumā palielinājās par 18,3%. Detalizētāka analīze rāda, ka šīs grupas pieaugumu noteica re-eksports, jo straujāki eksporta kāpumi ir fiksēti tādām precēm kā mobilie telefoni, monitori, projektori, datu uzglabāšanas ierīces, automātiskās datu apstrādes iekārtas jeb tās preces, kas Latvijā netiek ražotas. Spilgts piemērs ir mobilie telefoni, kas sākumā tiek importēti no tādām valstīm kā Ķīna un Vjetnama, bet pēc tam eksportēti uz Rietumeiropas valstīm. Austrumāzijas reģionā ir koncentrēta lielākā daļa no pasaules elektrotehnikas ražošanas jaudām, taču, kā zināms, pašreiz šis reģions, it īpaši Ķīna, vissmagāk cieš no koronavīrusa izplatības. Tādējādi turpmākā elektrotehnikas preču importēšana un tālākā re-eksportēšana arī varētu būt apdraudēta, un šo preču eksporta attīstību jāvērtē piesardzīgi.

Būtiski palielinājies arī mēbeļu eksports – par 37,9% salīdzinājumā ar pērnā gada janvāri. Spēcīgo pieaugumu ietekmēja mēbeļu un mājas aprīkojuma izstrādājumu eksporta pieaugums uz Dāniju, Zviedriju un Igauniju.

Vienlaikus janvāra datos ir fiksēti arī eksporta kritumi. Minerālproduktu eksporta samazinājumu par 19,2% galvenokārt ietekmēja elektroenerģijas eksporta kritums. Savukārt, koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības samazinājumu par 8,6% lielā mērā noteica pērnā gada augstā bāze. Pagājušā gada janvārī kopējais koksnes eksports palielinājās par 26,3%, ko labvēlīgi ietekmēja augstais eksporta apjoms uz Lielbritāniju, kad Brexit gaidās tika papildinātas šīs valsts noliktavas. Taču šī faktora pozitīvā ietekme pazuda gada otrajā ceturksnī. Papildus tam pērn bija straujš koksnes cenu kritums pasaules tirgos, tādējādi kopš pērnā gada maija koksnes eksports uzrāda negatīvu dinamiku. Sagaidāms, ka, izzūdot bāzes efektiem, šā gada otrajā pusē koksnes eksporta kritums mazināsies.

Janvāra datos vēl neatspoguļojas koronavīrusa negatīvā ietekme uz Latvijas preču eksportu. Turpmākajos mēnešos iespējamā ietekme uz eksportu būs atkarīga no koronavīrusa izplatības ātruma un mēroga un valsts īstenotiem pasākumiem cīņā ar šo vīrusu. Latvijas preču eksports uz Ķīnu 2019. gadā bija vien 1,2% no kopējā Latvijas preču eksporta. Taču Eiropas Savienības (ES) eksportam kopumā Ķīna ir otrais lielākais noieta tirgus, tādējādi negatīvā ietekme uz Latviju varētu atspoguļoties netieši, samazinoties ārējam pieprasījumam ES. Pašreiz ir sarežģīti novērtēt COVID -19 ietekmi gan uz Latvijas eksportu, gan uz ekonomiku kopumā, jo vīruss turpina strauji izplatīties Eiropā. Taču ir acīmredzami, ka COVID-19 jau pašreiz ietekmē pasaules ekonomikas konfidences rādītājus, kas atspoguļojas finanšu un resursu tirgu aktivitātes kritumā un nopietni ietekmēs globālo ekonomikas izaugsmi.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

05/05/2020 30/04/2020 30/04/2020

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jun May 2020 Jun Jul
P O T C P S Sv
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 1 2 3 4 5

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija