Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Nodokļu maksāšana ir jāveicina ne vien ar sodiem un kontroli, bet arī atbalstu un īpašiem atvieglojumiem uzņēmējiem, kas apliecinājuši godprātīgu biznesa praksi, tikšanās laikā vienojās finanšu ministrs Jānis Reirs un Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijā pārstāvēto uzņēmumu (Rimi Latvia, Maxima Latvija, Narvesen Baltija) vadītāji. Tādējādi pieņemts lēmums par nepieciešamību pilnveidot Finanšu ministrijas padziļinātās sadarbības programmu jeb Balto sarakstu un tā sniegtās priekšrocības godprātīgiem uzņēmumiem.

Otrdien, 17. novembrī, Ministru kabineta sēdē, izskatot grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā pirms to virzīšanas Saeimā uz otro lasījumu, finanšu ministrs Jānis Reirs informēja, ka rosinās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem jau no 2016. gada ierobežot pakalpojumu sniegšanu juridiskajām personām (neierobežojot preču pārdošanas iespējas).

Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatpienākums, tāpēc ierasti patriotiskajā novembrī Finanšu ministrija (FM) sāk ikgadējo sociāli informatīvo kampaņu, skaidrojot, kāpēc nodokļi ir jāmaksā un kā tie tiek izlietoti. Kampaņas atklāšanas pasākums notika ugunsdzēsēju depo – vietā, kura var pastāvēt un palīdzēt sabiedrībai, tieši pateicoties nodokļu maksātāju godprātībai. Šogad kampaņas primārā mērķauditorija ir jaunieši – topošie un esošie nodokļu maksātāji, savukārt tās nosaukums un galvenais sauklis – “Nomaksāt! Nevis nemaksāt!”. 

Finanšu ministrija (FM) pēc nevalstiskā sektora iniciatīvas nākamā gada budžeta izskatīšanai 2. lasījumā Saeimā ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz paplašināt PVN apgrieztās maksāšanas kārtības piemērošanu. Tāpat iesniegti priekšlikumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu problēmu ar vieglo transportlīdzekļu pārbūvi par kravas automobiļiem nodokļu optimizēšanas nolūkā. Papildu FM piedāvā atbrīvot no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas tos uzņēmējus, kuru turējumā ir fiziskas personas transportlīdzeklis.  

Saeimā iesniegto priekšlikumu – paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem “čaulas” uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.

Uzņēmēju organizācijas uzsākušas aktīvu lobēšanas  kampaņu, lai Saeimā panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu, piedāvājot alternatīvus priekšlikumus nodokļu sistēmā. Ja solidaritātes nodoklis skar tikai nelielu sabiedrības daļu – lielo algu saņēmējus, kas gadā pelna virs 48 600 eiro gadā, tad alternatīvie priekšlikumi var skart pilnīgi visus iedzīvotājus. Šādas uzņēmēju organizāciju aktivitātes var izraisīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes celšanos līdz 22%.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izplatot publiski informāciju par nodokļu politikas izmaiņām no 2016.gada 1.janvāra, sniedz nepilnīgus un maldīgus aprēķinus. Šādi rīkojoties, uzņēmēju organizācija sniedz izkropļotu priekšstatu par nodokļu politiku valstī. Organizācijas sagatavotie informatīvie materiāli nesniedz patiesus un objektīvus rādītājus par nodokļu jomu, bet tie tiek pasniegti sev, nevis visai sabiedrībai vēlamā veidā. 

Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, pirmkārt, jāatzīmē, ka, lai arī nodoklis ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu, tā maksāšana atbilst sabiedrības interesēm. Tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses kā, piemērām, valsts aizsardzību, izglītību un veselības aprūpi.

Sagatavotie priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu progresivitātei. Iesniegtais piedāvājums mazinās slogu mazo algu saņēmējiem. Tāpat būtisks pagrieziena punkts būs papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū.

Līdz šim ieviestās nodokļu izmaiņas attiecībā uz darba ņēmējiem vienādi skārušas pilnīgi visus nodarbinātos, nemazinot ienākumu nevienlīdzības problēmu un regresivitāti nodokļu sistēmā. Tādēļ priekšlikumi nākamā gada budžetam mērķtiecīgi tiek virzīti uz nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā, kas ir šīs valdības viens no galvenajiem uzdevumiem.

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija