Oct Sep Oktobris 2020 Oct Nov
P O T C P S Sv
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

COVID-19 krīzes negatīvā ietekme uz globālo preču tirdzniecību joprojām ir jūtama. Tomēr salīdzinājumā ar pavasara mēnešiem, kad bija ieviesti stingri ierobežojumi koronovīrusa izplatības mazināšanai, šī ietekme pakāpeniski mazinās.

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Pašreizējos COVID-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka COVID-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka COVID-19 krīzes negatīvā ietekme jūnijā ir būtiski mazinājusies, lai gan joprojām preču eksports un imports uzrādījis kritumu. Ja aprīlī un maijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajiem mēnešiem eksportēto preču vērtība faktiskajās cenās bija sarukusi vidēji par 15%, tad jūnijā šis kritums samazinājās līdz 1,4%. Turklāt mēneša griezumā jeb salīdzinājumā ar maiju Latvijas preču eksports jūnijā uzrādīja pieaugumu par 8,0%. Tādējādi 2020. gada pirmajā pusgadā kopā preču eksporta vērtība bija par 3,7% zemāka nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada aprīlī liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 927,7 miljonus eiro, kas bija par 13,9% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli. Fiksētais eksporta kritums aprīlī bija straujākais kopš 2009. gada oktobra, ko lielā mērā ietekmēja pandēmijas izraisītās sekas. Ārējā pieprasījuma būtisks kritums pasaulē bija iepriekš paredzams, uz ko norādīja gan ekonomikas sentimenta rādītāji Eiropas Savienībā (ES), ASV un Ķīnā, gan arī starptautisko organizāciju prognozes par pasaules ekonomikas attīstību un ārējo tirdzniecību. Daudzām pasaules valstīm bija izsludināts ārkārtējais stāvoklis un robežas bija slēgtas aprīlī, bet  starptautiskajai preču kustībai nebija noteikti tik stingri ierobežojumi kā cilvēku kustībai. Tomēr pašizolācija un karantīnas ieviešana, it īpaši ES valstīs jeb lielākajā Latvijas eksporta tirgū, būtiski mazināja ekonomisko aktivitāti, kā rezultātā mazinājies arī pieprasījums pēc Latvijas precēm.

Pēc spēcīgā preču eksportā kāpuma šā gada janvārī un februārī, kad eksporta vērtība palielinājās attiecīgi par 4,5% un 7,3% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, martā preču eksporta vērtība jau bija par 0,7% zemāka nekā pirms gada. Neskatoties uz nelielu eksporta kritumu martā, pagaidām eksporta datos vēl neiezīmējas pandēmijas izraisīto seku negatīvā ietekme. Pirmkārt, uz to norāda fakts, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi eksporta vērtība martā palielinājās kopumā par 3,5%. Otrkārt, detalizētāka analīze par preču eksporta izmaiņām pa preču grupām un noieta tirgiem liecina, ka kopējo nebūtisko eksporta kritumu martā galvenokārt noteica bāzes efekti. Papildus tam jāatzīmē, ka Latvija diezgan labi tikusi galā ar vīrusa ierobežošanu, neieviešot karantīnu, kas atļāva ražojošiem uzņēmumiem turpināt strādāt.

2020. gads sācies ar negaidīti strauju preču eksporta izaugsmi. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu šā gada janvārī, eksporta vērtība gada griezumā ir augusi par 7,2%, kas bija straujākais kāpums kopš pērnā gada aprīļa. Preču eksporta dinamika pērn bija samērā svārstīga un kopumā norādīja uz ārējā pieprasījuma samazinājumu. Papildus tam jau trešo mēnesi pēc kārtas krītošais Latvijas apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms signalizēja par to, ka eksporta attīstība šā gada sākumā varētu būt pieticīga. Pateicoties spēcīgam augu valstu produktu un mēbeļu eksportam, kā arī elektroierīču re-eksporta pieaugumam, kopējais eksporta sniegums šā gada janvārī bija negaidīti augsts.

2019. gads Latvijas eksportētājiem bijis izaicinājumu pilns, jo ārējā pieprasījuma sašaurināšanās, nenoteiktība saistībā ar Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), koksnes cenu kritums pasaules tirgos un reeksporta apjomu samazinājums ir bremzējuši Latvijas preču eksporta attīstību. Preču eksports balansēja uz krituma robežas visā gada garumā, taču 2019. gadā preču eksporta vērtība kopumā tomēr bija lielāka nekā 2018. gadā un palielinājās par 0,4%, tādējādi sasniedzot 12,8 miljardus eiro. Pozitīvo eksporta izaugsmi izdevās sasniegt tieši gada pēdējā mēnesī, jo preču eksporta vērtība pērnā gada decembrī palielinājās par 3,9% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2019. gadā novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 6,8% līdz 2385,4 miljoniem eiro, ko lielā mērā iespaidoja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās gan Eiropas Savienībā (ES) – Latvijas preču lielākajā noieta tirgū, gan vājāka ekonomikas izaugsmē Latvijā, kas tajā skaitā atspoguļojas caur lēnāku investīciju un importa kāpumu. Gada griezumā ārējās tirdzniecības apgrozījuma kritums ir vēl izteiktāks un veido 7,2%, eksporta un importa vērtībai samazinoties attiecīgi par 6,5% un 7,8%.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas. Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Centrālās statistikas pārvaldes otrdien publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada septembrī bija par 2,5% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī. Lai arī gada griezumā preču eksports palielinājies, tomēr šādu pieaugumu drīzāk jāuzskata par simbolisku un tas neliecina par ārējā pieprasījuma paātrināšanos. To apstiprina preču eksporta attīstība kopš šā gada sākuma, jo deviņos mēnešos eksporta vērtība bija vien par 0,6% augstāka salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, kamēr 2018. gada deviņos mēnešos preču eksporta vērtības kāpums bija 10,6%.

1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Oct Sep Oktobris 2020 Oct Nov
P O T C P S Sv
28 29 30 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija