Dec Nov Decembris 2019 Dec Jan
P O T C P S Sv
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Centrālās statikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījumu augustā liecina, ka preču eksporta vērtība salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 9,7% un sasniedza lielāko šī gada vērtību jeb 868,6 miljonus eiro. Turklāt spēcīgais eksporta pieaugums augustā daļēji kompensēja iepriekšējo mēnešu eksporta kritumu. Ja vēl gada pirmajos septiņos mēnešos preču eksporta vērtība bija par 3% mazāka salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo periodu, tad astoņos mēnešos kritums veido tikai 1,5%. 

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums š.g. jūlijā salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 2,0% līdz 1764,1 miljoniem eiro, ko lielā mērā iespaidoja ekonomiskās aktivitātes samazināšanās pēdējos mēnešos Eiropas Savienībā kopumā.

Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums vājā ārējā pieprasījuma un atsevišķu nozaru problēmu dēļ uzrādīja kritumu, samazinoties gan eksporta, gan importa vērtībai. Eksporta apjomi sezonālu apstākļu ietekmē mēneša laikā samazinājās lielākajai daļai no preču grupām, tomēr salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn eksports kopumā noturējās pērnā gada līmenī (+0,4%), savukārt importa vērtība samazinājās par 4,1%.

Latvijas preču eksports maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 4,4%, uzrādot pirmo būtisko kāpumu šā gada laikā, liecina publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Eksporta pieaugumu, kas ir straujākais kopš pagājušā gada septembra, galvenokārt nodrošinājis lauksaimniecības un pārtikas preču, koka un koka izstrādājumu, kā arī farmācijas produktu eksporta straujais pieaugums.

Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šī gada aprīlī liecina, ka vājā ārējā pieprasījuma dēļ, kas izpaužas reeksporta apjomu samazinājumā, negatīvās eksporta attīstības tendences, kuras aizsākās šā gadā sākumā, saglabājas. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums gadā laikā samazinājies par 7,4%. Importam samazinoties straujāk par eksportu (attiecīgi par 7,7% un 7%), preču ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, deficītam samazinoties par 20,8 miljoniem eiro.

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi martā eksportēto preču vērtība faktiskajās cenās palielinājās par 7,1%, tā par 4,9% atpalika no pērnā gada martā sasniegtā līmeņa. Tādējādi šā gada pirmajā ceturksnī fiksēts eksportēto preču vērtības kritums kopumā par 5,4% salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo ceturksni. Preču eksporta kritumu lielākoties ietekmēja elektroierīču un elektroiekārtu reeksporta samazinājums galvenokārt uz ES valstīm. Tāpat to noteica arī naftas produktu reeksporta kritums, kas ir saistīts ar zemajām naftas cenām. Savukārt Latvijas pārtikas preču eksports audzis par 17,4%, bet koka un koka izstrādājumu eksports palielinājies par 8,2%.

Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati par Latvijas ārējo tirdzniecību 2016. gada februārī, preču eksporta vērtība faktiskajās cenās, salīdzinot ar janvāri, palielinājās par 9,5%, sasniedzot 778,5 miljonus eiro. Tomēr, neskatoties uz spēcīgo pieaugumu mēneša ietvaros, eksporta vērtība par 1,2% atpalika no pērnā gada februārī sasniegtā līmeņa. Jāatzīmē, ka gada kritums ir būtiski mazāks nekā janvārī, kad preču eksporta vērtība samazinājās par vairāk nekā 10%. 

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šā gada janvārī liecina, ka preču eksporta vērtība gada pirmajā mēnesī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 13%, savukārt gadā griezumā - par 10,9%. Lai arī gada sākumam ir raksturīgs neliels sezonāls ārējās tirdzniecības kritums, bažas rada straujais preču eksporta vērtības kritums uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm - par 13% gada griezumā. Jāatzīmē, ka 2015. gadā ES noieta tirgus veidoja gandrīz trīs ceturtdaļas no kopējā Latvijas preču eksporta. Eksporta kritums janvārī fiksēts uz visiem galvenajiem tirdzniecības partneriem, izņemot Lielbritāniju, taču straujākie kritumi bija eksportā uz Poliju, Nīderlandi un Lietuvu – attiecīgi par 35,6%, 49,6% un 11,2%.

2015. gads Latvijas eksportētājiem bijis izaicinājumu pilns, ņemot vērā straujo NVS valstu nacionālās valūtas vērtību kritumus, sankciju pagarinājumu līdz 2016. gada augustam atsevišķām pārtikas precēm, kas tiek eksportētas uz Krieviju, kā arī jaunu sankciju vilni, aizliedzot zivju produkcijas importu uz Krieviju, un piena kvotu sistēmas atcelšanu Eiropas Savienībā (ES). 

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumu liecina par stabilu eksporta attīstību. Pērnā gada novembrī preču eksports bija par 2,2% augstāks nekā 2014. gada novembrī, tādējādi 2015. gada vienpadsmit mēnešos kopā preču eksporta vērtība bija par 1,2% lielāka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2014. gadā. Savukārt importa preču vērtība novembrī samazinājās par 2,8%. Tādējādi ārējās tirdzniecības bilances deficīts samazinājās līdz 124,7 miljoniem eiro. 

1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Dec Nov Decembris 2019 Dec Jan
P O T C P S Sv
25 26 27 28 29 30 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 31 1 2 3 4 5

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija