Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Latvijas preču eksporta kritums mazinās 31/01/2018

Jūnijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums vājā ārējā pieprasījuma un atsevišķu nozaru problēmu dēļ uzrādīja kritumu, samazinoties gan eksporta, gan importa vērtībai. Eksporta apjomi sezonālu apstākļu ietekmē mēneša laikā samazinājās lielākajai daļai no preču grupām, tomēr salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn eksports kopumā noturējās pērnā gada līmenī (+0,4%), savukārt importa vērtība samazinājās par 4,1%.

Lai gan eksporta gada pieaugums ir simbolisks, preču kategoriju pieauguma struktūra ir neviendabīga. Straujāks pieaugums fiksēts graudaugiem, alkoholiskajiem dzērieniem, farmācijas precēm, kokam un koka izstrādājumiem kā arī atsevišķiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem eksportam. Taču augstākminēto preču kategoriju atzinīgo pieaugumu mazināja straujš mehānismu un elektroierīču, optisko ierīču, minerālproduktu un dzelzs stieņu eksporta kritums.

Kopējo importa vērtību jūnijā visvairāk ietekmēja mehānismu un elektroierīču (-10,1%), kā arī minerālproduktu (-16,5%) importa samazinājums, liecinot par reeksporta nozīmes mazināšanos. Kopumā jāsecina, ka negatīvo importa attīstības dinamiku noteica kapitāla un starppatēriņa preču samazinājums, kas arī atspoguļojas eksporta izmaiņu attīstībā. Tas savukārt norāda uz zemo investīciju aktivitāti.

Kopumā, šā gada pirmajos sešos mēnešos vērojama negatīva preču eksporta attīstības dinamika. Lielākais eksporta vērtības kritums par aptuveni desmit procentiem fiksēts šī gada pirmajā mēnesi, kas ir lielākais samazinājums kopš 2009.gada beigām. Turpmākajos mēnešos eksporta dinamika bija ļoti svārstīga, tādējādi pirmajā pusgadā eksporta vērtība samazinājās par 2,8%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pagājušā gadā. Lielākā negatīvā ietekme uz eksporta samazinājumu šā gada pirmajā pusē bija elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī minerālproduktu kategorijām. Elektroiekārtu eksporta kritums ir saistīts gan ar augtu bāzi, jo pērnā gada pirmajā pusē bija vērojams ļoti straujš kāpums, gan arī ar likumu izmaiņām, kas noteica apgriezto PVN maksāšanas kārtību elektrotehnikai. Savukārt minerālproduktu eksporta vērtības kritumu turpina ietekmēt energoresursu cenas pasaules tirgos. Tajā pašā laikā, importam samazinoties vēl straujāk par eksportu, uzlabojās preču ārējas tirdzniecības bilance. Kopumā šī gada pirmajos sešos mēnešos ārējais tirdzniecības apgrozījums samazinājās par 4,1%, savukārt tirdzniecības bilance uzlabojās par 177,8 milj. eiro.

Eiropas Komisijas jūlijā publicētie noskaņojuma rādītāji liecina, ka Latvijas patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji pretēji Eiropas Savienības (ES) valstu vidējiem saglabājas stabili un šogad pat ir vidēji augstāki nekā pagājušā gadā. Līdzīgi arī Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs – Lietuvā, Igaunijā un Vācijā, konfidences rādītāji ir stabili. Tomēr jāsecina, ka ekonomiskā situācija ES un pārējā pasaulē saglabājas nenoteikta, ko vēl pastiprina Lielbritānijas referenduma iznākums par izstāšanos no ES.

Starptautiskais Valūtas fonds savās aktualizētajās prognozēs pārskatīja uz leju Lielbritānijas ekonomisko izaugsmi, lielāko negatīvo ietekmi sagaidot nākamajā gadā. Lai arī Lielbritānija ir nozīmīgs noieta tirgus Latvijas precēm, it īpaši kokam un koka izstrādājumiem, tomēr Brexit negatīvā ietekme uz Latvijas eksportu varētu būt ierobežota. Pēc krituma jūnijā beigās sterliņu mārciņas vērtība šobrīd atrodas 2013.-2014.gada līmenī, kad Latvijas preču eksports uzrādīja atzinīgus pieauguma tempus šajā tirgū. Lielākā negatīvā ietekme varētu izpausties caur netiešiem efektiem, piemēram, būtiski pasliktinoties ekonomiskai aktivitātei kopumā. Jūnijā preču eksporta vērtība uz Lielbritāniju pieauga par 17,8% gada griezumā.

Turpmākās eksporta perspektīvas ir jāvērtē piesardzīgi, un lejupvērstie riski joprojām saglabājas. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka, lai arī apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā šogad ir svārstīgs, tomēr pirmajā pusgada pieaugums ir pozitīvs. Papildus tam Latvijas ražotāju aptauju dati liecina, ka šī gada trešajā ceturksnī eksporta pasūtījumu apjomu novērtējums uzlabojies. Pieauguma tempi gada otrajā pusē varētu būt nedaudz labāki nekā gada sākumā, tādējādi kompensējot kritumu gada pirmajā pusē un gadu kopumā noslēdzot ar iepriekšējā gada līmeni. 

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

09/08/2019 10/07/2019 11/06/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Sep Aug 2019 Sep Oct
P O T C P S Sv
26 27 28 29 30 31 1
2 3 4 5 6 7 8
9 10 11 12 13 14 15
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30 1 2 3 4 5 6

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija