Jun May 2019 Jun Jul
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Latvijas preču eksports maijā atsāk pieaugt 31/01/2018

Latvijas preču eksports maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 4,4%, uzrādot pirmo būtisko kāpumu šā gada laikā, liecina publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Eksporta pieaugumu, kas ir straujākais kopš pagājušā gada septembra, galvenokārt nodrošinājis lauksaimniecības un pārtikas preču, koka un koka izstrādājumu, kā arī farmācijas produktu eksporta straujais pieaugums.

Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, palielinājies par 19%. Tāpat kā iepriekšējos mēnešos arī maijā galveno pieaugumu šajā preču kategorijā nodrošināja graudaugu eksporta kāpums - par 76,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju.  Maijā pieaudzis arī gaļas, zivju, dārzeņu un dzērienu eksports, kamēr piena pārstrādes produktu eksports turpina samazināties, salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju krītoties par 10,5%.

Spēcīgs 15,1% kāpums maijā bijis arī otrai lielajai Latvijas preču eksporta grupai – kokam un koka izstrādājumiem, apstiprinot, ka pagājušajā mēnesī piedzīvotais nelielais samazinājums ir bijusi tikai īstermiņa novirze. Savukārt farmācijas produktu eksports maijā palielinājies par 68,2%. Jau vairākus mēnešus spēcīgi palielinās arī būvniecības izstrādājumu eksports, maijā uzrādot jau 24,9% pieaugumu.

Savukārt preču grupas, kur eksporta apjomi turpina samazināties, ir minerālprodukti, kur eksportu samazina cenu kritums, kā arī dzelzs un tērauds, kur eksportu ietekmējusi metalurģijas uzņēmuma "KVV Liepājas metalurgs" darba pārtraukšana. Šo kategoriju preču eksports maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, samazinājies attiecīgi par 15,5% un 13,3%.

Tāpat jau kopš pagājušā gada oktobra spēcīgi samazinās elektroierīču un elektroiekārtu eksports, kuru nosaka galvenokārt reeksporta samazināšanās. Būtiskākā ietekme šīs kategorijas preču eksporta kritumā kopumā par 25,2%, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ir mobilo telefonu eksportam, kas gada laikā sarucis par 77,8%.

Līdz ar maijā sasniegto eksporta pieaugumu kopējais eksporta samazinājums gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, sarucis līdz 3,5%. Noteicošās preču grupas eksporta kritumā bijušas minerālprodukti, kā arī mehānismi un iekārtas, kamēr lielākais eksporta pieaugums piecos mēnešos bijis lauksaimniecības precēm un pārtikai, kā arī kokam un koka izstrādājumiem.

Preču imports maijā, salīdzinot ar pagājušā gada maiju, ir nedaudz mazāks kā eksports – par 2,9%, un preču ārējās tirdzniecības deficīts bijis 160,5 miljonu eiro apmērā, kas ir nedaudz mazāks gan kā iepriekšējā mēnesī, gan kā pagājušā gada maijā.

Maija ārējās tirdzniecības dati paver nedaudz optimistiskāku skatu uz kopējām eksporta attīstības perspektīvām šajā gadā. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma indeksi Eiropas Savienībā, kas ir galvenais Latvijas preču noieta tirgus, pēdējos mēnešos ir uzrādījuši stabilu augšupejošu virzību. Savukārt Latvijas ekonomikas sentimenta indekss (ESI) jūnijā sasniedzis augstāko punktu kopš 2014. gada vidus. Šeit gan jāatzīmē, ka šie rādītāji vēl neparāda situāciju pēc Lielbritānijas referenduma, kad uzņēmēju un patērētāju noskaņojums varētu būt pasliktinājies. Tomēr tirgus reakcija, fondu tirgiem visai strauji atgūstoties pēc referenduma piedzīvotā krituma, liek domāt, ka Brexit potenciālā negatīvā ietekme uz ekonomikas attīstību vismaz sākotnēji varētu būt pārvērtēta.

Ar 5,2% īpatsvaru Latvijas kopējā preču eksportā 2015. gadā Lielbritānija bija septītā lielākā Latvijas eksporta partnervalsts, šogad maijā izvirzoties jau līdz ceturtajai pozīcijai. Lielāko negatīvo ietekmi Brexit rezultātā var izjust kokapstrādes nozare, jo koks un koka izstrādājumi veido teju 70% no Latvijas kopējā eksporta uz Lielbritāniju un šī valsts ir lielākais Latvijas koka izstrādājumu tirgus. Tomēr jāatzīmē, ka tieša eksporta pārtraukšana uz Lielbritāniju Brexit rezultātā nav gaidāma, zaudējumus kokrūpniekiem var radīt tikai sterliņu mārciņas kursa kritums, tomēr arī pēc Brexit mārciņas kurss pret eiro nav nokrities zemāk kā tas bija vēl pirms dažiem gadiem.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

11/06/2019 10/05/2019 09/04/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Jun May 2019 Jun Jul
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija