Aug Jul 2019 Aug Sep
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

FM: Kokmateriālu eksports nodrošina kopējo eksporta pieaugumu 12/12/2018

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka pēc neliela preču eksporta krituma iepriekšējā mēnesī, kad eksporta vērtība gada griezumā samazinājās par 1,0%, eksporta pieaugums 2018. gadā oktobrī ir atjaunojies. Preču eksporta vērtība gada izteiksmē palielinājās par 6,8% līdz 1157 miljoniem eiro, ar to uzstādot kārtējo rekordu, viena mēneša ietvaros eksporta vērtībai sasniedzot augstāko līmeni kopš statistikas uzskaites sākuma 1995. gadā. Fiksētais eksporta pieaugums liecina par to, ka ārējais pieprasījums joprojām ir noturīgs. To apliecina arī Latvijas rūpniecības eksporta apgrozījuma pieaugums par 8,8% šā gada oktobrī. Taču, ņemot vērā to, ka eksporta kāpums oktobrī ir mazāks nekā šā gada vidējais eksporta kāpums pirmajos desmit mēnešos (8,3%), kā arī eksporta kritumu septembrī, var secināt, ka eksporta pieaugums bremzējas.

Lielāko devumu jeb gandrīz pusi no eksporta izaugsmes oktobrī nodrošināja koka un koka izstrādājumu eksporta kāpums par 20,1%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ko pamatā nodrošināja garumā sazāģēto kokmateriālu eksporta pieaugums uz Apvienoto Karalisti un Igauniju, kā arī neapstrādāto kokmateriālu pieaugums uz Zviedriju. Pozitīva koksnes eksporta izaugsme fiksēta jau kopš pērnā gada vidus, bet šā gada pirmajos desmit mēnešos pieaugums ir mērāms ar divciparu skaitli, vidēji mēnesī sasniedzot gandrīz 18% pieaugumu un tādējādi būtiski veicinot arī kopējo preču eksporta izaugsmi 2018. gadā. Šogad galvenais koksnes eksporta dzinējspēks tomēr ir koksnes materiāli un izstrādājumi ar relatīvi zemu pievienoto vērtību, piemēram, apaļkoku malka, neapstrādāti un sazāģēti kokmateriāli. Taču arī koksnes eksports ar augstu pievienoto vērtību nedaudz, bet pieaug, piemēram, koka lādes, kokskaidu plātnes, loksnes finierim un citi koksnes izstrādājumi.

Savu artavu kopējā preču eksporta kāpumā šā gada oktobrī deva arī reeksporta pieaugums, būtiski palielinoties mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksportam. Tā mehānismu un mehānisko ierīču eksports palielinājās par 12,7%, ko galvenokārt nodrošināja turboreaktīvo dzinēju eksporta pieaugums. Savukārt, elektroiekārtu eksporta kāpumu par 21,8% salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri nodrošināja mobilo telefonu eksporta pieaugums. Tik iespaidīgu eksporta kāpumu abās preču grupās nodrošināja reeksports, kuram nav saiknes ar vietējo ražošanu.

Tāpat preču eksportu veicināja farmaceitisko produktu eksporta pieaugums par 33,8%, eksporta vērtībai palielinoties uz Krieviju, Lielbritāniju un Baltijas valstīm. Savukārt, metālu eksportu kāpumu par 11,3% ietekmēja dzelzs atkritumu eksporta pieaugums uz Indiju un Kuveitu, kā arī tērauda izstrādājumu eksporta palielinājums uz Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Kopējo preču eksporta vērtību šā gada oktobrī samazināja lauksaimniecības un pārtikas preču eksporta kritums par 15,1%, it īpaši samazinoties graudaugu un eļļu augu sēklu eksportam. Tradicionāli lielākais graudaugu eksporta apjoms ir vērojams tieši rudens mēnešos, taču šogad oktobrī šo preču eksporta vērtība bija uz pusi mazāka salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi. Netipiski sausie laika apstākļi šā gada vasarā Latvijā negatīvi ietekmēja novāktās ražas apjomu, tādējādi ietekmējot arī eksporta datus.

Preču eksporta vērtība šā gada pēdējos mēnešos visticamāk būs augstāka, vērtējot pret iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem, taču pieaugums būs mazāks par vidējo eksporta pieaugumu līdz šim. Latvijas preču eksporta attīstību negatīvi ietekmējoši riski kopš šā gada sākuma pastiprinājušies. Ārējās vides nenoteiktība, ko rada protekcionisma pieaugums pasaules tirdzniecībā, pakāpeniski atspoguļojas lēnākā pasaules ekonomikas pieauguma tempā. Neskatoties uz to, ka ES uzņēmēju noskaņojums joprojām saglabājas ļoti augstā līmenī, tomēr pēdējo mēnešu dinamika ir lejupvērsta un ekonomikas sentimenta indeksa vērtība šā gada novembrī sasniedza zemāko līmeni kopš pērna gada vidus. Savukārt, ES reāla iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šā gada trešajā ceturksnī gada griezumā pirmo reizi kopš 2017. gadā sākuma noslīdēja zem 2%. Lēnāka ekonomikas izaugsme ES vidējā termiņā varētu mazināt arī pieprasījumu pēc Latvijas eksporta.

 Pieteikties jaunumu saņemšanai e-pastā

09/08/2019 10/07/2019 11/06/2019

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Aug Jul 2019 Aug Sep
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 31 1

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija