May Apr 2019 May Jun
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Kā liecina jaunākie Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2019. gada aprīlī palielinājās par 3,4%, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, kas ir straujākais kāpums pēdējo divu gadu laikā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem šā gada mēnešiem inflācijas spiediens nedaudz palielinājies, jo šā gada pirmajā ceturksnī vidējā inflācija bija 2,9%. Patēriņa cenu paātrinājumu, salīdzinot ar šā gada pirmo ceturksni, pamatā noteica straujāks pārtikas, degvielas, kā arī personīgas aprūpes preču un pakalpojumu cenu kāpums. Taču, tāpat kā iepriekšējos šā gada mēnešos, lielāko devumu patēriņa cenu pieaugumā arī šā gada aprīlī nodrošināja ar mājokļa uzturēšanu saistīto preču un pakalpojumu cenu kāpums, it īpaši komunālajiem pakalpojumiem. Papildus tam vidējo cenu līmeni paaugstināja augstākas alkohola un tabakas cenas, kā arī restorānu un citu atpūtas pakalpojumu cenu sadārdzinājums.

Lai arī šā gada februārī patēriņa cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājās vien par 0,1%, tomēr gada laikā inflācijas līmenis ir izteiktāks un sasniedza 2,9%. Jāatzīmē, ka šā gada janvārī patēriņa cenu pieaugums gada griezumā bija tieši 3%. Tādējādi 2019. gada pirmajos divos mēnešos inflācijas līmenis saglabājies stabils un turas ap 3%.

2018. gada decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada decembri, palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 2,3% un 3,1%. Reģistrētais cenu kāpums pērna gadā nogalē kopumā raksturo vidējo cenu izmaiņu dinamiku pērnajā gadā. Ja 2018. gada sākumā patēriņa cenu pieaugums svārstījās ap 2%, tad rudenī tas pakāpeniski sasniedza 3% atzīmi, augstāko pieaugumu sasniedzot septembrī un oktobrī, kad cenas gada griezumā pieauga par 3,2%. Tādējādi vidējā inflācija 2018. gadā bija 2,5%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam līmenim.

Šā gada novembrī gada inflācija Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem mēnešiem ir kļuvusi nedaudz vājāka, taču tā joprojām saglabājās relatīvi augstā līmenī, salīdzinājumā ar pērnā gada novembri patēriņa cenām pieaugot par 3,0%. Tādējādi vienpadsmit mēnešos kopā inflācija Latvijā veidoja 2,5%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozei par patēriņa cenu pieaugumu valstī šajā gadā kopumā.

Patēriņa cenu indekss šā gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, turpināja pieaugt, sasniedzot 3,2%. Līdzvērtīgs kāpums gada griezumā bija fiksēts arī septembrī. Sasniegtais pieaugums gan septembrī, gan oktobrī ir augstākais kopš pērnā gada maija. Līdz ar to jāsecina, ka cenu pieauguma spiediens pēdējos mēnešos nedaudz palielinājies. Jāatzīmē, ka šogad  patēriņa cenas pieaug straujāk ne tikai  Latvijā, bet arī pārējās Baltijas valstīs un vidēji  Eiropas Savienībā (ES). 2018. gadā pirmajos desmit mēnešos harmonizētais patēriņa cenu indekss ES vidēji ir palielinājies par 1,8% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, bet Latvijā šajā laika periodā patēriņa cenas bija par 2,5% augstākas.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām 2018. gada septembrī, patēriņa cenas, salīdzinot ar augustu, palielinājās par 0,6%, tādējādi gada inflāciju palielinot līdz 3,2%, sasniedzot augstāko pieaugumu gada griezumā kopš pērnā gada maija. Septembrī, kā arī iepriekšējos šī gada mēnešos noteicošo lomu patēriņa cenu kāpumā nodrošināja ar energoresursiem saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums – degvielai, gāzei, apkurei un cietajam kurināmajam. Straujāks  cenu pieaugums  salīdzinājumā  ar iepriekšējiem mēnešiem bija vērojams pārtikai, izglītības pakalpojumiem, mājokļa iekārtai un tabakas izstrādājumiem, kas  paātrināja vidējās inflācijas pieaugumu septembrī. Šā gada deviņos mēnešos patēriņa cenas bija par 2,4% augstākas nekā attiecīgajā periodā pērn.

Patēriņa cenas 2018.gada augustā palielinājās par 2,8% gada izteiksmē, tādējādi inflācijas līmenis nedaudz ir palielinājies pret š.g. jūliju, kad gada inflācija veidoja 2,6%. Taču inflācijas paātrinājums saistīts tikai un vienīgi ar bāzes efektiem, jo patēriņa cenu indekss pagājušā gada augustā bija nedaudz zemāks nekā jūlijā. Savukārt preču un pakalpojumu cenu pieauguma struktūrā pēdējos mēnešos nekas nav būtiski mainījies. Šobrīd lielāko devumu patēriņa cenu kāpumā galvenokārt noteica ar energoresursiem saistīto preču un pakalpojumu, kā piemēram, gāzes, apkures un cita kurināmā cenu kāpums, kas izskaidro arī degvielas un ar mājokli saistītu preču un pakalpojumu cenu kāpumu.

Kā vēsta jaunākie Centrālas statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenu līmenis 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6%, patēriņa cenas precēm pieauga par 2,4%, bet pakalpojumiem par 3,2%. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenu pieauguma temps gada griezumā ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, taču gada inflācija šā gada jūlijā kopumā atbilst pēdējo mēnešu dinamikai, un ietekmējošie faktori paliek aizvien tie paši – cenu pieaugums ar energoresursiem saistītam precēm un pakalpojumiem.

Patēriņa cenu līmenis 2018. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, palielinājies par 2,8%. Patēriņa cenas precēm pieauga par 2,5%, bet pakalpojumiem – par 3,3%. Inflācijas līmenis šogad ir samērā svārstīgs, taču līdz šā gada maijam cenu pieaugums gada griezumā nepārsniedza 2,3%, un tieši preču cenu kāpuma paātrinājums jūnijā nodrošināja vidējā patēriņa cenu kāpuma paātrinājumu, salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem. Vēl šā gada pirmajos piecos mēnešos kopējais preču cenu pieaugums gada griezumā veidoja 1,5%, bet jau jūnijā, strauji palielinoties degvielas cenām, preču cenu kāpums bija par 1 procentpunktu augstāks. Savukārt pakalpojumu cenu pieaugums pēdējos mēnešos nav būtiski mainījies un kopumā attīstās paredzami un bez būtiskām svārstībām.  

Centrālās statistikas pārvaldes dati par patēriņa cenu izmaiņām liecina, ka 2018.gada maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas palielinājās par 0,3%, līdz ar to arī gada inflācija nedaudz paātrinājusies, sasniedzot 2,3%, salīdzinājumā ar 2017.gada maiju. Galvenais virzošais faktors patēriņa cenu izmaiņām 2018.gada maijā bija straujais degvielas un cietā kurināmā cenu pieaugums. 

1 2 3 4 5

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

May Apr 2019 May Jun
P O T C P S Sv
29 30 1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31 1 2

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija