Aug Jul 2020 Aug Sep
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Kā liecina jaunākie Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis 2017. gadā martā bija par 3,4% augstāks, salīdzinot ar pagājušā gada marta mēnesi. Pārliecinoši spēcīgākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija preču cenu kāpumam, kopumā par 3,5%. Tajā pašā laikā pakalpojumu cenas vidēji palielinājās par 3,0%. Jāatzīmē, ka preču īpatsvars kopējā patēriņa grozā veido aptuveni 70%, tādējādi preču cenām ir būtiski augstāka ietekme uz inflāciju, salīdzinot ar pakalpojumu cenu izmaiņām. 

Vidējais cenu līmenis š.g. februārī bija par 3,3% augstāks nekā 2016.g. februārī , kas ir augstākā novērotā gada inflācija kopš 2012.gada. Tik augstu inflāciju pārsvarā noteica cenu pieaugums pārtikas precēm un ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugums, kuru devums  inflācijā bija attiecīgi 1,45 un 0,87 procentpunkti. Paredzams, ka  nākamajos mēnešos gada inflācija tomēr nepārsniegs 3% robežu.

Patēriņa cenas šī gada janvārī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, ir kāpušas par 2,9%, kas atbilst Finanšu ministrijas prognozētajam cenu  pieauguma līmenim. Aptuveni pusi no pieauguma nodrošināja pārtikas cenu straujš pieaugums, kopumā par 6,8%. Pieaugums ir fiksēts teju visiem pārtikas produktiem. Jāatzīmē, ka tas ir straujākais pārtikas cenu kāpums kopš 2011. gada septembra. Tajā pašā laikā, iepriekšējos gados pārtikas cenas Latvijā bija samērā stabilas vai pat pazeminājās un janvāra spēcīgais pieaugums galvenokārt ir saistīts ar pārtikas cenu tendencēm pasaulē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati liecina, ka neapstrādās pārtikas cenu indekss š.g. janvārī ir sasniedzis augstāko atzīmi kopš 2015. gada februāra. Salīdzinot ar pērnā gada decembri, pārtikas cenas pasaulē ir kāpušas vidēji par 2,1%. Savukārt, salīdzinot ar pērnā gada janvāri, - par 16,4%, straujāk pieaugot piena, eļļas un cukura cenai. Pārtikas cenu kāpumu pasaulē, galvenokārt nosaka augošs pieprasījums un bažas par to, ka nākotnē krājumi varētu samazināties, tādējādi radot papildus spiedienu uz piedāvājumu. Arī Latvijā janvārī visstraujāk palielinājās piena, eļļas, cukura, kā arī svaigo dārzeņu cenas. 

2016. gada decembrī patēriņa cenas pieauga par 2,2%, salīdzinot ar iepriekšējā gada decembri, strauji palielinoties gan preču, gan pakalpojumu cenām – attiecīgi par 1,7% un 3,4%. Inflācijas  līmenis decembrī bija jau par trīs procentpunktiem augstāks nekā aprīlī un maijā, kad tika sasniegts 2016. gada zemākais inflācijas līmenis (-0,8%). Līdz ar to 2016. gada vidējā inflācija bija 0, 1%, kas atbilst FM prognozētajam līmenim. 

Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, gada inflācija jau trešo mēnesi pēc kārtas palielinās un 2016. gada novembrī sasniedza šī gada augstāko līmeni – 1,3%. Līdzvērtīgs vai pat neaudz augstāks cenu pieaugums gaidāms arī decembrī, tādējādi patēriņa cenas 2016. gadā vidēji būs par 0,1% augtākas nekā iepriekšējā gadā. Jāatzīmē, ka šī gada vienpadsmit mēnešos kopumā patēriņa cenas bija nemainīgas salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgā perioda līmeni. 

Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenu indeksa vērtībā šā gada oktobrī sasniedza savu lielāku līmeni kopš pērnā gada vidus. Tādējādi oktobrī reģistrēts straujākais patēriņu cenu kāpums šogad, attiecīgi 0,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un 1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada oktobri. 

Jau tradicionāli augustā ir vērojama zemākā mēneša inflācija, kuru pārsvarā ietekmē jaunās augļu un dārzeņu ražas ienākšana tirgū un apģērbu un apavu vasaras kolekciju izpārdošana. Atbilstoši Centrālas statistikas pārvaldes datiem augļu un dārzeņu cenas augustā samazinājās attiecīgi par 3,3% un 14,9% salīdzinājumā ar šā gada jūliju, savukārt apģērbu un apavu cenas bija par 2% zemākas. 

Atbilstoši Centrālās statistikas datiem šā gada jūlijā, patēriņa cenas pirmo reizi šogad pārsniedza nulles atzīmi un pakāpās par 0,1% gada izteiksmē. Kopumā tas ir uzskatāms par samērā zemu pieaugumu, taču jāatzīmē, ka pašreizējos apstākļos zemo patēriņa cenu dinamiku galvenokārt nosaka ārējie faktori, kamēr pamatinflācija jeb cenu izmaiņas, kas vairāk raksturo vietējā tirgus tendences, ir tuvu vienam procentam. Ir gan jāpiemin, ka arī visā eirozonā ir vērojama līdzīga situācija un ātrais novērtējums parāda, ka jūlijā eirozonā gada inflācija bija 0,2%.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes sniegtā informācija, patēriņa cenas š.g. jūnijā salīdzinājumā ar maiju palika nemainīgas. Parasti cenu līmeņa svārstības jūnijā nosaka cenu kāpums pārtikai, jo jaunās ražas produkti sezonas sākumā tradicionāli ir dārgāki. Taču šī mēneša dati ir samērā netipiski, jo augļu un dārzeņu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pat samazinājās – attiecīgi par 3,6 un 3,9%. Kopumā pārtikas preces, kas veido nedaudz vairāk par piekto daļu kopējā patēriņa grozā, jūnijā kļuvušas par vienu procentu lētākas. Jūnijā tradicionāli sākas arī sezonas atlaides atsevišķiem apģērbiem un apaviem, izņēmums nebija arī šoreiz, šo preču cenām samazinoties kopumā par 1,7%.

Patēriņa cenas maijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājušās par 0,6%, uzrādot nedaudz straujāku kāpumu nekā parasti šajā mēnesī. To ietekmēja stipro alkoholisko dzērienu, alus, atsevišķu pārtikas preču un telekomunikāciju pakalpojumu cenu pieaugums. Neskatoties uz to, cenas joprojām ir zemākas nekā pirms gada, un salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju ir samazinājušās par 0,8%, uzrādot tādu pašu kritumu kā pagājušajā mēnesī.

1 2 3 4 5 6

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

MINISTRIJAS VADĪBA

KALENDĀRS

Aug Jul 2020 Aug Sep
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30
31 1 2 3 4 5 6

JAUNĀKAIS FOTO / VIDEO

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

Kamera

Finanšu ministrijā tiek veikta personas datu apstrāde atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam. Pirms personas datu iesniegšanas aicinām iepazīties ar to apstrādes kārtību. Finanšu ministrijas telpās var tikt veikta foto, video un audio fiksācija pasākumu un norišu publicitātes vajadzībām, lai nodrošinātu informācijas pieejamību sabiedrībai.

Skatīt vairāk

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu

Latvijas Republikas Finanšu Ministrija