Valsts kases apkopotā informācija liecina, ka valsts konsolidētajā kopbudžetā šī gada pirmajos deviņos mēnešos ieņēmumi bija 6757,8 miljoni eiro, izdevumi – 6454,2 miljoni eiro, tādējādi konsolidētajā budžetā veidojās pārpalikums 303,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 127,6 miljoniem eiro vairāk kā 2015. gada deviņos mēnešos. Vairāk kā trešdaļu no konsolidētā kopbudžeta pārpalikuma nodrošināja pārpalikums[1] pašvaldību budžetā.
2016. gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā bija vērojams 106,8 miljonu eiro pārpalikums, kas salīdzinājumā ar 2015. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem ir palielinājies par 71,3 miljoniem eiro. Salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, lielāko ietekmi uz pašvaldību budžeta pārpalikumu veidoja zemāki izdevumi Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizācijai. Lielākie pašvaldību budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pilsētas pašvaldības pamatbudžetā – 37 miljoni eiro, Daugavpils pilsētas pamatbudžetā – 8,9 miljoni eiro un Liepājas pilsētas pamatbudžetā – 7 miljoni eiro.
Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 1598 miljoni eiro, kas ir par 11,9 miljoniem jeb 0,8% vairāk kā 2015. gada attiecīgajos mēnešos, taču nodokļu ieņēmumi pieauga par 66,8 miljoniem eiro jeb 6,6% un deviņos mēnešos sasniedza 1080,2 miljonu eiro. Pamatā nodokļu ieņēmumu pieaugumu nodrošināja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) ieņēmumi. IIN deviņos mēnešos bija 890,7 miljoni eiro, kas ir par 49,1 miljonu eiro jeb 5,8% vairāk kā 2015. gada attiecīgajā periodā, tostarp 30,2 miljonu eiro IIN ieņēmumu pieaugums novērots Rīgas pašvaldības budžetā.
IIN ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar vidējās bruto mēneša darba samaksas pieaugumu. Ir jāatzīmē, ka kopējie IIN ieņēmumi pašvaldības ir pārsnieguši valsts budžeta likumā 2016. gadam noteikto trīs ceturkšņu ieņēmumu prognozi, līdz ar to pašvaldībām netika kompensēti IIN ieņēmumi no valsts pamatbudžeta. NĪN ieņēmumi deviņos mēnešos bija 177,7 miljoni eiro, kas ir par 18,3 miljoni eiro vairāk kā pērn. Lielāko NĪN ieņēmumu pieaugumu 13,8 miljonu eiro apmērā nodrošināja nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par zemi, kas ir saistīti ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā un mežsaimniecībā izmantojamai zemei, aizsargājamām dabas teritorijām un ūdens objektu zemei, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī.
Valsts budžeta transfertu apjoms, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, samazinājās par 59,8 miljoniem jeb par 13,5%, kas skaidrojams ar mazākiem transfertiem ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektu pasākumiem un mazākiem pašvaldību saņemtiem valsts budžeta transfertiem noteiktam mērķim.
Nenodokļu ieņēmumi deviņos mēnešos bija 37,7 miljoni eiro, kas ir par 5 miljoniem eiro vairāk kā attiecīgajā periodā pērn. Galvenokārt nenodokļu ieņēmumu pieaugumu veidoja ieņēmumi no ēku un būvju īpašuma pārdošanas.
Kopējie pašvaldību budžeta izdevumi deviņos mēnešos bija 1491,2 miljoni eiro, kas ir par 59,3 miljoniem eiro jeb par 3,8% mazāk kā iepriekšējā periodā. Uzturēšanas izdevumi, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir pieauguši par 40,4 miljoniem eiro un deviņos mēnešos sasniedza 1311,5 miljonus eiro. Kārtējie izdevumi deviņos mēnešos sasniedza 1086,9 miljonus eiro, kas ir par 25,1 miljonu eiro vairāk kā pērn. Pieaugumu nodrošināja izdevumi atalgojumam, precēm un pakalpojumiem. Izdevumi subsīdijām un dotācijām ir auguši par 16,3 miljoniem eiro jeb par 15% un deviņos mēnešos sasniedza 125,1 miljonus eiro. Lielākā daļa subsīdiju un dotāciju tiek novirzītas komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai - 88,3 miljoni eiro, no kuriem 92,4% Rīgas pilsētas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” pakalpojumu nodrošināšanai.
Kapitālie izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājušies par 99,7 miljoniem eiro. Kapitālo izdevumu samazinājumu noteica 110,3 miljonu eiro samazinājums ES fondu projektiem, kas saistīts ar lēnāku kā plānots ES finansējuma apguvi, savukārt izdevumi pamatfunkcijām auguši par 10,5 miljoniem eiro. Izsniegto aizņēmumu atļauju apjoms pieaudzis par 3,1 miljonu eiro un deviņos mēnešos sasniedza 109,6 miljonus eiro.Galvenokārt aizņēmumu atļaujas tika piešķirtas izglītības iestāžu investīciju projektiem (55,8 miljoni eiro), ceļu un to kompleksa investīciju projektiem (26,6 miljoni eiro), savukārt par 40,1 miljonu eiro samazinājies piešķirto aizņēmumu atļauju apjoms ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
Pašvaldību budžeta bilance gada beigās būs atkarīga no pēdējā ceturkšņa izpildes datiem, jo vēsturiski tieši ceturtajā ceturksnī ir novērots lielākais izdevumu īpatsvars. FM prognozē nelielu pārpalikumu pašvaldību budžeta bilancē 2016. gada beigās.
[1] Ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem pašvaldību budžetā.