Aktualizētā statistika par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada aprīlī norāda uz labām izaugsmes perspektīvām rūpniecībā šogad. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem rūpniecības izlaide uzrāda strauju kāpumu jau otro mēnesi pēc kārtas. Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli tā ir pieaugusi par 10,2%. Tas ir straujākais pieaugums kopš 2012. gada decembra. Līdzīgi kā martā arī aprīlī izaugsme reģistrēta visās rūpniecības nozarēs.

Apstrādes rūpniecības kāpums gada griezumā sasniedza 10,9%. To kārtējo reizi nodrošināja kokrūpnieki, kā arī atsevišķas mašīnbūves un metālapstrādes apakšnozares. Koksnes un koka izstrādājumu ražošana šā gada aprīlī, salīdzinot ar pērnā gada aprīli, pieauga par 8,7%. Šo kāpumu veicina augošais ārējais pieprasījums, jo lielākā daļa nozarē saražotās produkcijas tiek eksportēta. Jāatzīmē, ka šā gada pirmajā ceturksnī kopumā koksnes apgrozījuma apjomi bija augstāki par nozarē saražotajiem un par 9,4% pārsniedza 2014. gada pirmā ceturkšņa apgrozījumu.

Iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā reģistrēta gada izaugsme 7,1% apmērā. Savukārt automobiļu un piekabju ražošana augusi par 16,4%, salīdzinot ar pērnā gada aprīli. Šie rezultāti iepriecina, ņemot vērā šo apakšnozaru ciešo saistību ar austrumu tirgiem, kuru pašreizējā ekonomiskā situācija nav labvēlīga biznesa attīstībai. Tajā pašā laikā šie dati liecina par uzņēmēju sekmēm jaunu eksporta galamērķu meklējumos.

Domājams, ka arī metālu ražošanā šā gada aprīlī līdzīgi kā martā bijis spēcīgs pieaugums, ko nodrošināja AS “KVV Liepājas metalurgs” martā iedarbinātais velmētavas cehs. Maijā uz neilgu laiku tika uzsākta ražošana tēraudkausēšanas cehā, taču augsto izmaksu dēļ tā darbību nācās pārtraukt. Tādējādi turpmāk metālu ražošanas izaugsmi veicinās AS “KVV Liepājas metalurgs” daļēja darbības atjaunošana. Diemžēl informācijas konfidencialitātes nolūkos netiek publicēti dati par produkcijas izlaidi metālu ražošanas apakšnozarē, tādēļ grūti novērtēt, kāda ir bijusi metālu ražošanas ietekme uz rūpniecības izlaidi kopumā. 

Izteikti spēcīgs pieaugums šā gada aprīlī fiksēts ķīmisko vielu un produktu ražošanā (+46,2% gada griezumā). Tas visdrīzāk ir vienreizējs kāpums, ņemot vērā apakšnozares vēsturiski nevienmērīgo izaugsmes dinamiku. Augsti gada izaugsmes tempi reģistrēti arī datoru un elektronisko iekārtu ražošanā (+55,1%), kā arī mēbeļu ražošanā (+19,2%).

Savukārt izlaides apjomu kritumus uzrādījušas jau ierastās apstrādes rūpniecības apakšnozares, kā tekstilizstrādājumu un apģērbu ražošana (-8,9% un -20,8% attiecīgi), elektrisko iekārtu ražošana (-2,7%), kā arī pārtika (-6,8%). Jāatzīmē gan, ka starp pārtikas produktu grupām par spīti Krievijas noteiktajām sankcijām neliels pieaugums fiksēts piena produktu ražošanā (+0,4%), taču lielākie samazinājumi vērojami zivrūpniecībā, augļu un dārzeņu pārstrādē.

Pārējās rūpniecības nozares – ieguves rūpniecība un elektroenerģijas un gāzes apgāde – arī uzrādījušas spēcīgus kāpumus. Ieguves rūpniecība gada griezumā augusi par 17,9%. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē fiksēta 6% liela izaugsme. To pamatā nodrošināja saražotās elektroenerģijas pieaugums hidroelektrostacijās.

Kā liecina jaunākie uzņēmēju un patērētāju aptauju rezultāti, ko ikmēnesi apkopo Eiropas Komisija, Latvijas rūpnieku konfidence šā gada maijā ir nedaudz pasliktinājusies. Kopējais Eiropas Savienības Ekonomikas sentimenta rādītājs ir saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī. Taču tajā pašā laikā jāatceras, ka šie ir tikai viena mēneša rādītāji un nesniedz pilnīgu priekšstatu par apstrādes rūpniecības izaugsmi šogad. Tāpēc, ņemot vērā pēdējo mēnešu tendences rūpniecības izlaidē, kopumā prognozes rūpniecībai šim gadam ir pozitīvas.