Konceptuāli atbalsta likumprojektu par mikrouzņēmuma nodokli

Otrdien, 16. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība konceptuāli atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par mikrouzņēmuma nodokli, kā arī saistītos likumprojektus, kas paredz grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un likumā par uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN).

Likumprojekts par mikrouzņēmuma nodokli paredz noteikt mikrouzņēmuma statusu un mikrouzņēmuma nodokļa noteikšanas un maksāšanas kārtību, lai radītu stimulus un priekšnoteikumus bez darba palikušajiem iedzīvotājiem uzsākt uzņēmējdarbību.

Likumprojektā mikrouzņēmums tiek definēts kā individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, cita fiziskā persona, kas  reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kura ir izvēlējusies maksāt mikrouzņēmuma nodokli un atbilst šādiem kritērijiem:
• dalībnieki (ja tādi ir) ir fiziskas personas (sabiedrības ar ierobežotu atbildību gadījumā – vienlaikus arī valdes locekļi);
• apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 70 000 latu;
• darbinieku skaits jebkurā brīdī ir ne vairāk kā 5 cilvēki, izņemot, ja darbinieks ir promesošs vai atstādināts.

Likumprojekts paredz, ka  mikrouzņēmumu īpašnieki un mikrouzņēmuma darbinieki nepiemēro vispārīgās likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli, likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli normas par saimnieciskajā darbībā un algotajā darbā gūto ienākumu, bet par minētajiem ienākumiem tiek maksāts mikrouzņēmuma nodoklis. Mikrouzņēmuma nodokli paredzēts aprēķināt 20% apmērā no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Mikrouzņēmuma nodokli paredzēts sadalīt noteiktā proporcijā pa atbilstošo nodokļu un nodevas veidiem. 

Šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz kritērijus mikrouzņēmuma statusa iegūšanai un kārtību, kā mikrouzņēmumus apliek ar nodokli. Tā kā jaunais likumprojekts paredz ar mikrouzņēmumu nodokli aizstāt IIN un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (par mikrouzņēmuma darbinieku gūto ienākumu), kā arī UIN un uzņēmējdarbības riska valsts nodevas maksājumus, ir nepieciešami grozījumi saistītajos likumos.

Grozījumi likumā par IIN paredz, ka mikrouzņēmumu īpašnieki un mikrouzņēmuma darbinieki nepiemēro vispārīgās šī likuma normas par saimnieciskajā darbībā un algotajā darbā gūto ienākumu, bet par minētajiem ienākumiem tiek maksāts mikrouzņēmuma nodoklis. Mikrozņēmuma darbinieka gada apliekamo ienākumu apjomam nav piemērojams gada neapliekamais minimums, atvieglojumi par apgādībā esošu personu, kā arī attaisnotie izdevumi.

Noteikts, ka fiziskās personas taksācijas gada saimnieciskās darbības zaudējumi, kas radušies maksātājam – mikrouzņēmuma īpašniekam, kad tas bija mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, nav pārnesami uz nākamajiem taksācijas gadiem, nosakot saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu.

Likumprojektā par mikrouzņēmumu nodokli paredzēts, ka nodokļa maksātāji, kuri būs izvēlējušies maksāt mikrouzņēmuma nodokli, UIN aprēķinās un maksās saskaņā ar jauno likumu, līdz ar to ir nepieciešami grozījumi arī likumā par UIN.

Grozījumi paredz, ka  kapitālsabiedrības, individuālie uzņēmumi, kā arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības, kas ir reģistrētas par mikrouzņēmuma nodokļa maksātāju, par saimnieciskās darbības ienākumiem maksās mikrouzņēmuma nodokli atbilstoši jaunajam likumam. Tomēr minētajiem nodokļa maksātājiem arī turpmāk būs jāietur UIN no izmaksām nerezidentiem saskaņā ar likuma par UIN normām.

Grozījumi reglamentē pamatlīdzekļu atlikušās vērtības noteikšanu gadījumā, ja mikrouzņēmums kļūst par parastu UIN maksātāju, kā arī paredz, ka, kļūstot par mikrouzņēmumu, tiek zaudētas likumā par UIN noteiktās iespējas segt zaudējumus.

Pēc tehnisku precizējumu saskaņošanas ar Tieslietu ministriju un Ekonomikas ministriju likumprojektus atkārtoti izskatīs Ministru  kabinets.