Sabiedriskā labuma statuss

Mainījusies sabiedriskā labuma organizāciju statusa iegūšana

Tā kā 2010.gadā spēkā ir stājušies grozījumi likumā par Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, ir notikusi Finanšu ministrijas neraksturīgo funkciju nodošana VID – no 2010.gada VID pārņem sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, sabiedriskā labuma organizāciju darbība uzraudzību, Sabiedriskā labuma organizāciju reģistra vešanu, kā arī Sabiedriskā labuma komisijas sekretariāta funkcijas  nodrošināšanu.

Sabiedriskā labuma organizāciju likuma grozījumi nosaka prasības pretendentiem sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai, t.i.:
• biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība un šī organizācija veic sabiedriskā labuma darbību;
• biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai nav nodokļu parādu.

Biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija, kas vēlas iegūt  sabiedriskā labuma organizācijas statusu Valsts ieņēmumu dienestā iesniedz:
• iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu;
• iepriekšējā gada darbības pārskatu atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātai veidlapai.

Būtiski, ka atskaišu par sabiedriskā labuma organizāciju darbību iesniegšanas kārtība nav mainījusies, t.i., iepriekšējā gada darbības pārskats un gada pārskats ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā katru gadu līdz 31.martam.

Ir papildus precizēts Sabiedriskā labuma organizāciju likuma 17.pants, kurš spēkā stāsies 2010.gada 1.jūlijā un kurš paredz, ka likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas likvidatoram jāinformē sabiedriskā labuma organizācijas uzraugošo iestādi par organizācijas likvidāciju un jābūt atbildīgam par to, lai likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas manta tiktu nodota uzraugošās iestādes lēmumā noteiktajai organizācijai.

Informāciju par sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību var iegūt, elektroniski sazinoties ar VID Nodokļu uzskaites un piedziņas pārvaldes Juridiskās daļas darbiniekiem pa e-pastu:
- Marite.Grandane@vid.gov.lv (tālr.67028835)
- Liga.Jansone@vid.gov.lv (tālr.67028776)
- Edgars.Sidlovskis@vid.gov.lv (tālr.67028836)
- Sanita.Kranevska@vid.gov.lv (tālr.67028775)
vai nosūtot jautājumus uz E-pastu slk@vid.gov.lv.

Apkopotā informācija par Sabiedriskā labuma organizācijām

Nodokļa atvieglojumi

Saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 20.1 pantu rezidentiem un pastāvīgajām pārstāvniecībām nodokli samazina par 85 procentiem no summām, kas ziedotas budžeta iestādēm, valsts kapitālsabiedrībām, kuras veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, kā arī Latvijas Republikā reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu, vai citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statusam pielīdzināms statuss saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts likumiem. Iepriekš minētā panta otrā daļa nosaka, ka kopējā nodokļa atlaide nedrīkst pārsniegt 20 procentus no nodokļa kopējās summas.

Papildus informējam, ka tiek izslēgti pārejas noteikumu 82., 83. un 84.punkts un papildināti ar 85., 86. un 87.punktu šādā redakcijā:

85. Uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji par šā likuma 8.2 panta spēkā esamības laikā veiktajiem ziedojumiem piemēro nodokļa atlaidi saskaņā ar šā likuma 20.1 panta noteikumiem. Kopējā nodokļa atlaide saskaņā ar šā likuma 20. un 20.1 panta noteikumiem taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no kopējās nodokļa summas.

86. Aprēķinot nodokļa avansa maksājumus atbilstoši šā likuma 23.panta pirmās daļas 1. vai 2.punktam vai 1.1 daļas 1.punktam, nodokļa maksātājs, kurš taksācijas periodā, kas sākas 2009.gadā, ir piemērojis šā likuma 20.pantā noteikto nodokļa atlaidi, kas bija spēkā līdz 2009.gada 30.jūnijam, nodokļa avansa maksājumu aprēķinā par taksācijas periodu, kas sākas 2010.gadā, papildus šā likuma 23.pantā noteiktajam neņem vērā arī saskaņā ar šā likuma 20.pantu aprēķināto nodokļa atlaidi.

87. Šā likuma 20.1 pantā noteikto nodokļa atlaidi par citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī reģistrētām biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm, kurām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statusam pielīdzināms statuss saskaņā ar attiecīgās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts likumiem, ziedotajām summām nodokļa maksātāji ir tiesīgi piemērot, sākot ar 2011. taksācijas gadu.

Likuma grozījumi stājas spēkā ar 2009.gada 20.oktobri.

Sabiedriskā labuma statuss

2004.gada 1.oktobrī stājās spēkā Sabiedriskā labumu organizāciju likums, kura mērķis ir veicināt biedrību un nodibinājumu, kā arī reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma darbību.
Likumdevējs šajā likumā nosaka, ka sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz:

- labdarību,
- cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību,
- pilsoniskas sabiedrības attīstību,
- izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi,
- sporta atbalstīšanu,
- vides aizsardzību,
- palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās,
- sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

Sabiedriskā labuma organizāciju likums nosaka arī sabiedriskā labuma statusa piešķiršanas un atņemšanas kārtību. Finanšu ministrija piešķirs biedrībām un nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām vai to iestādēm sabiedriskā labuma statusu, pamatojoties uz Sabiedriskā labuma komisijas atzinumu. Iepriekš minētajā likumā ir uzskaitīti visi nepieciešamie dokumenti, kas jāiesniedz Finanšu ministrijā statusa saņemšanai. Tas paredz arī iespēju attiecīgās organizācijas pārstāvim piedalīties komisijas sēdē, kurā ir paredzēts izskatīt jautājumu par sabiedriskā labuma statusa piešķiršanu konkrētajai organizācijai.

Pirms statusa pieprasīšanas un dokumentu iesniegšanas vēlams uzmanīgi iepazīties ar sabiedriskā labuma statusu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī rūpīgi izvērtēt organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizāciju likuma prasībām.

Biedrības un nodibinājumi

Ir stājies spēkā Biedrību un nodibinājumu likuma spēkā stāšanās kārtības likums, kura mērķis ir regulēt pārejas posmu, kura laikā sabiedriskās organizācijas vai to apvienības tiek ierakstītas biedrību un nodibinājumu reģistrā. Šī likuma 9.pants nosaka, ka sabiedrisko organizāciju reģistrā reģistrētu sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību ieraksta biedrību un nodibinājumu reģistrā, pamatojoties un pieteikumu, kas iesniedzams biedrību un nodibinājumu reģistra iestādei līdz 2005.gada 31.decembrim.
2004.gada 1.aprīlī stājās spēkā arī jaunais Biedrību un nodibinājumu likums, kas regulē biedrību un nodibinājumu darbības pamatprincipus, organizatorisko struktūru, likvidāciju un reorganizāciju.

Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura.
Nodibinājums, arī fonds, ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura.

Tā kā Biedrību un nodibinājumu likums regulē tikai biedrību un nodibinājumu darbību, tad reliģisko organizāciju darbību joprojām regulē Reliģisko organizāciju likums, kas ir spēkā no 1995.gada 10.oktobra.