Dec Nov Dec 2017 Dec Jan
P O T C P S Sv
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Eiropas Savienība un Eiropas Savienības budžets 05/12/2017

Kas ir Eiropas Savienība?

Eiropas Savienība (turpmāk - ES) ir vairāku Eiropas valstu ekonomiska un politiska apvienība. Tā darbojas uz valstu savstarpējo līgumu pamata, kuros noteikti svarīgākie kopīgie mērķi, politikas, darbības instrumenti, tiesību sistēma, institūcijas, to funkcijas un lomas lēmumu pieņemšanas procesā. Latvija ES pievienojās 2004. gada 1. maijā. ES pamatā ir tiesiskums – visas tās darbības balstās Līgumos, par kuriem brīvprātīgi un demokrātiski ir vienojušās tās dalībvalstis.

ES tiek pārvaldīta pēc pārstāvības demokrātijas principa, proti, tās pilsoņi Savienības līmenī ir tieši pārstāvēti Eiropas Parlamentā, bet dalībvalstis ir pārstāvētas Eiropadomē un ES Padomē.

Kas ir Eiropas Savienības budžets?

ES budžets, kuru izstrādā Eiropas Komisija un savstarpējās diskusijās apstiprina Eiropas Parlaments un Padome, tiek sastādīts vienam gadam un ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, ko ES īsteno šī viena gada laikā.
ES budžeta apjoms ir ierobežots, tas nevar pārsniegt 1,23% maksājumu apropriācijās (MA - līdzekļi, kas sedz izdevumus, kas izriet no saistībām, kuras radušās kārtējā un iepriekšējos finanšu gados)  no ES nacionālā kopienākuma (turpmāk - NKI) un 1,29% saistību apropriācijās (SA - pieļaujamie izdevumi finanšu gada laikā, kas ļauj uzņemties saistības par darbībām, kuru izpilde ilgst vairākus finanšu gadus)  no ES nacionālā kopienākuma, kā arī ES budžets nedrīkst būt ar deficītu.

ES budžeta juridisko pamatu veido:

  • Līgums par Eiropas Savienības darbību, it īpaši tā 310.–324.panti par finanšu noteikumiem, tostarp ES pašu resursiem, daudzgadu finanšu shēmu, budžeta procedūru, tās īstenošanu un atbrīvošanu no atbildības;
  • Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013.gada 2.decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.-2020.gadam, kas grozīta ar Padomes Regulu 2015/623 (2015.gada 21.aprīlis);
  • Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012.gada 25.oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 547/2014 (2014.gada 15.maijs) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 2015/1929 (2015.gada 28.oktobris);
  • Padomes Lēmums (2014.gada 26.maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (2014/335/ES, Euratom);
  • Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 608/2014 (2014.gada 26.maijs), ar ko nosaka Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus;
  • Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (2014.gada 26.maijs) par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus tradicionālos, PVN un NKI pašu resursus, un par pasākumiem, lai izpildītu kases vajadzības, kas grozīta ar Padomes Regulu 2016/804 (2016.gada 17.maijs).

Eiropas Savienības budžeta veidošanas pamatprincipi un struktūra

ES budžeta izveidē un izpildē jāievēro 9 pamatprincipi: vienotības, budžeta precizitātes, gada pārskata, līdzsvara, norēķinu vienības, universāluma, specifikācijas, pareizas finanšu vadības, kas paredz efektīvu iekšējo kontroli, un pārredzamības princips.

ES budžetu veido 10 iedaļas atbilstoši katrai ES institūcijai – Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Komisijai, Eiropas Savienības Tiesai, Revīzijas palātai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai, Eiropas Ombudam, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam un Eiropas Ārējās darbības dienestam.

Ja citu institūciju sadaļas sastāv tikai no administratīvajiem izdevumiem, tad Eiropas Komisijas sadaļa (3. sadaļa) sastāv no darbības izdevumiem, kuri ir paredzēti dažādu ES realizēto aktivitāšu un programmu finansēšanai un to ieviešanas administratīvajām izmaksām.

ES budžeta līdzekļi tiek plānoti 40 politikas (darbības) jomā (piemēram, uzņēmējdarbība, jūrlietas, zivsaimniecība, izglītība un kultūra, lauksaimniecība un lauku attīstība, enerģētika un transports, iekšējais tirgus u.c.), ar nolūku paaugstināt budžeta vadības pārredzamību, ņemot vērā pareizas finanšu vadības mērķus, jo īpaši lietderību un efektivitāti (t.s. uz rezultātu orientēta budžeta plānošana un līdzekļu sadale pa darbības jomām, ko var redzēt Eiropas Komisijas sadaļā activity-based budgeting - ABB).

Eiropas Savienības budžeta ieņēmumi (pašu resursi)

Finanšu avots ES kopīgo politiku finansēšanai ir ES budžeta ieņēmumi, ko galvenokārt veido dalībvalstu iemaksas jeb t.s. ES pašu resursu (own resources) maksājumi (no 2004. līdz 2015.gadam vidēji 93% gadā). Nelielu daļu no ES budžeta ieņēmumiem nodrošina citi ieņēmumi, tādi kā soda naudas, iepriekšējā gada budžeta izpildes pārpalikums u.tml. (no 2004. līdz 2015.gadam vidēji 7% gadā).

ES dalībvalstu saistības veikt pašu resursu iemaksas nosaka Līgums par Eiropas Savienības darbību (311.pants), kā arī Padomes 2014.gada 26.maija Lēmums par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (2014/335/ES, Euratom). Dalībvalstu iemaksas jāveic katru gadu (ik mēnesi). Latvijā pašu resursu administrēšanu regulē Ministru kabineta 2016.gada 15.marta noteikumi Nr. 157 „Eiropas Savienības pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtība”.

Pašu resursus veido:

1) tradicionālie pašu resursi (turpmāk – TPR) (traditional own resources) – muitas nodokļi un nodevas, maksājumi un citas nodevas, kas paredzētas cukura tirgu kopīgās organizācijas sistēmā, antidempinga un kompensācijas maksājumi (aptuveni 12% no ES budžeta);

2) pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) resurss (value added tax resource), kas tiek maksāts kā noteikts procents (0,3%) no dalībvalstu aprēķinātās t.s. harmonizētās PVN bāzes – faktiskajiem PVN ieņēmumiem, kas tiek koriģēti balstoties uz dalībvalstu PVN likumdošanas atšķirībām no ES direktīvām (aptuveni 10% no ES budžeta);

3) NKI resurss (gross national income resource), ar kura palīdzību tiek nodrošināts atlikušais ES budžeta finansējums, ko maksā, balstoties uz katras dalībvalsts NKI apjoma īpatsvaru ES NKI (aptuveni 70% no ES budžeta).

Papildus tam lielākajām neto maksātājvalstīm ir piešķirti samazinājumi jeb t.s. "atlaides" pašu resursu iemaksām ES budžetā – Apvienotās Karalistes korekcija, samazinātā PVN resursa likme (Vācijai, Zviedrijai, Nīderlandei), bruto samazinājumi gada NKI iemaksām (Nīderlandei, Zviedrijai, Dānijai, Austrijai).

Apvienotai Karalistei piešķirtā korekcija (United Kingdom correction) paredz, ka ES dalībvalstis ik gadu kompensē tai aptuveni 1/3 daļu no tās pašu resursu iemaksām. Šī t.s. „britu atlaide” tika piešķirta Lielbritānijai 1984.gadā, laikā, kad tās labklājības līmenis bija zems, bet tās īpatsvars ES kopējās lauksaimniecības politikas izdevumos, kam tajā laikā tika atvēlēta vairāk kā puse ES budžeta izdevumu, bija niecīgs. Piemēram, no 2004.-2015.gadam „britu atlaides” apjoms bija vidēji 5,0 mljrd. EUR gadā, no kuriem Latvija finansēja vidēji 12,9 milj. EUR gadā.

80% no aprēķinātajiem un iekasētajiem TPR tiek pārskaitīti ES vispārējā budžetā, bet 20% no šiem ieņēmumiem paliek dalībvalstīs administrēšanas izmaksu segšanai. Neiekasētie TPR ir jāpiedzen, jo nodokļu parādu norakstīšana ir strikti reglamentēta. Eiropas Komisija ik gadu pārbauda, vai šie resursi tiek atbilstoši ES prasībām iekasēti un laicīgi pārskaitīti. Kļūdu un novēlotu pārskaitījumu gadījumā jāmaksā soda nauda.

Neto bilance

Latvija ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts kopš 2004.gada 1.maija. Iestājoties ES Latvija pilnā apmērā izmanto dalībvalstīm paredzētās tiesības, vienlaicīgi uzņemoties arī noteiktus pienākumus. Visām ES dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai, ir juridiski saistoši pienākumi veikt iemaksas kopējā Savienības budžetā. Vienlaicīgi, Latvija noteiktos apmēros, ik gadu saņem finanšu līdzekļus no ES budžeta dažādu projektu realizācijai. LR Finanšu ministrija nodrošina Latvijas iemaksu veikšanu kopējā ES budžetā, kas tiek ieplānoti valsts budžeta apakšprogrammas 41.01.00 “Iemaksas Eiropas Savienības budžetā” ietvaros. Finanšu ministrijas pienākumos ir arī ikgadēja iemaksu plānošana budžetā un to savlaicīga pārskatīšana.

Neto bilance ir rādītājs, kurš norāda uz starpību starp ES dalībvalstu iemaksāto līdzekļu apjomu budžetā un saņemto līdzekļu apjomu no tā.  Rādītājs par veikto iemaksu un saņemtā finansējumu starpību no ES budžeta strukturē dalībvalstis neto saņēmējvalstīs un neto maksātājvalstīs.

2016. gads 2015. gads  2014. gads   2013. gads

Eiropas Komisijas Budžeta ģenerāldirektorāta mājas lapas sadaļā  „Īsi un kodolīgi par Eiropas Savienības budžetu”.
 
Eiropas Komisijas mājaslapā
     
ES vispārējais budžets tiešsaistē
  
Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas mājaslapā


 

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Dec Nov Dec 2017 Dec Jan
P O T C P S Sv
27 28 29 30 1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati Jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes. Lasīt vairāk
Piekrītu