Jautājumi un atbildes

Šeit apkopotas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par starptautisko aizdevēju sniegto atbalstu.

  1. Kāpēc Latvijai bija nepieciešams vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem?
  2. Kas notiktu tad, ja Latvija nebūtu saņēmusi šos aizdevumus?
  3. Kas sniedz finanšu atbalstu Latvijai?
  4. Kādi irsaņemto aizdevumu atdošanas nosacījumi?
  5. Kas ir kalpojis par pamatu finanšu atbalsta saņemšanai – vai Latvija, lai saņemtu šo aizdevumu, ir kaut ko ieķīlājusi?
  6. Kā tiek plānots atdot no starptautiskajiem aizdevējiem saņemto finansējumu?
  7. Kādiem mērķiem aizdevumu līdzekļus izmanto?
  8. Vai ir paredzēti īpaši pasākumi parādu grūtībās nonākušo mājsaimniecību atbalstam?
  9. Kas uzraudzīs un kontrolēs finanšu atbalsta līdzekļu izmantošanu?
  10. Kas notiks, ja kādā no mēnešiem, ceturkšņiem vai citiem atskaites punktiem netiks sasniegti tie radītāji, kurus Latvijas valdība  starptautiskajiem partneriem apņēmusies sasniegt?
  11. Vai finanšu atbalsta sniedzēji varētu pieprasīt lata devalvāciju?
  12. Kurā gadā Latvijā plānots ieviest eiro?
  13. Kā notiks pēc programmas uzraudzība?

1. Kāpēc Latvijai bija nepieciešams vērsties pie starptautiskajiem aizdevējiem?

Straujā Latvijas tautsaimniecības izaugsme līdz 2008.gadam veicināja dzīves līmeņa uzlabošanos, tomēr šo izaugsmi galvenokārt virzīja privātais patēriņš, kā arī ieguldījumi nekustamajā īpašumā un citos neeksportējamo preču sektoros. Valsts izdevumu pieaugums stimulēja pieprasījumu, taču algu palielinājums bija straujāks nekā produktivitātes pieaugums, kā rezultātā palielinājās patēriņa cenu inflācija un pasliktinājās valsts konkurētspēja. Ievērojamais importa pieprasījums arī izraisīja kārtējo maksājumu konta deficīta palielināšanos, savukārt komercbanku izsniegto kredītu apjoms strauji palielināja valsts bruto ārējo parādu. 2008.gadā notikušais satricinājums globālajos finanšu tirgos šos riskus pastiprināja.

Lai nodrošinātu valsts budžeta finansēšanu, Valsts kase regulāri, ik gadu ir veikusi finanšu līdzekļu piesaisti gan iekšējā tirgū, emitējot iekšējā aizņēmuma vērtspapīrus, gan arī aizņemoties ārējos finanšu tirgos. Tomēr globālās finanšu krīzes un Latvijas valsts kredītreitinga samazinājuma ietekmē 2008. gada otrajā pusē finanšu resursu pieejamība ļoti strauji samazinājās. Paralēli tika sniegts ievērojams likviditātes atbalsts banku sektora stabilizēšanas pasākumiem. Tādēļ I.Godmaņa valdība lēma vērsties pēc finansiālā atbalsta pie starptautiskajiem aizdevējiem.

2. Kas notiktu tad, ja Latvija nebūtu saņēmusi šos aizdevumus?

Ņemot vērā to, ka globālās finanšu krīzes kontekstā bija būtiski samazinājusies kredītresursu pieejamība un tautsaimniecības lejupslīdes apstākļos ievērojami kritušies ieņēmumi valsts budžetā, būtu nepieciešams vēl ievērojamāk samazināt budžeta izdevumus, lai nodrošinātu valsts finanšu stabilitāti. Turklāt nepieciešamā aizņemšanās finanšu tirgos valstij izmaksātu nesalīdzināmi dārgāk, radot papildu slogu valsts budžetam ievērojamu procentu izdevumu veidā.

Starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtais finansējums bija galvenais valsts budžeta izpildes un finansiālo saistību finansēšanas avots, kā arī kopš 2009.gada vidus tas nodrošināja iespēju uzturēt finanšu resursu rezervi Valsts kases kontos Latvijas Bankā ~10% no IKP apmērā, kas bija viens no būtiskākajiem faktoriem valsts maksātspējas apliecināšanai, finanšu tirgus svārstību nomierināšanai un investoru uzticības atgūšanai periodā, kad, ņemot vērā Latvijas ekonomiskās attīstības tempu strauju kritumu un valsts kredītreitingu samazināšanos līdz spekulatīvajam līmenim, valstiskās aizņemšanās iespējas finanšu tirgos bija stipri ierobežotas.

3. Kas sniedz finanšu atbalstu Latvijai?

Par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai 7,5 miljardu eiro apmērā 2008. gada decembra beigās vienojās Eiropas Komisija, SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis. Finansējums starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros ir pieejams līdz 2011.gada beigām, lai stabilizētu Latvijas finanšu sistēmu, pārstrukturizētu Latvijas tautsaimniecību, paaugstinot valsts konkurētspēju, kā arī mazinātu ekonomikas attīstību bremzējošo risku iedarbību, tādējādi radot stabilu pamatu ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

Latvijai 2009.-2011.gadā pieejamie aizdevuma līdzekļi, milj. EUR

Aizdevējs

Saņemtais finansējums Saņemtais finansējumskopā pa aizdevējiem Pieejamais finansējums Finansējumskopā
2008 2009 2010 2011
SVF 600 200 300 1 100 600 1 700
Eiropas Komisija   2 200 700 2 900 200 3 100
Pasaules Banka   200 100 300 100 400
Ziemeļvalstis*         1 900 1 900
Čehijas Republika, Polija         300 300

ERAB – ieguldījums AS „Parex banka” akciju un subordinētajā kapitālā

  100   100   100
KOPĀ 600 2 700 1 100 4 400 3 100 7 500

* noslēgts līgums par aizņemšanās iespēju līdz 2011.gada beigām

Saņemtais starptautiskais atbalsts (uz 20.10.2010.)

Aizdevējs

Izmaksas LVL ekvivalentā, milj. LVL Kopā ar aizdevējiem Procentu likmes**
2008 2009 2010
SVF 415,4 136,5 214,5 766,4 2,657%*
Eiropas Komisija   1 537,6 487,3 2 024,9 2,875%-3,375%
Pasaules Banka   139,2 69,6 208,7 4,18%-4,22%
ERAB – ieguldījums AS „Parex banka” akciju subordinētajā kapitālā   64,4   64,4 -
KOPĀ 415,4 1 877,6 771,4 3 064,4  
* procentu likme līdz 2011.gada 30.janvārim** procentu likmes atšķiras, ņemot vērā dažādas valūtas, kādās aizņēmumi tiek veikti
Aizdevuma līgumi ar Ziemeļvalstīm (spēkā no 21.09.2010. līdz 22.12.2011.), milj. latu 1 335,3 Saistību maksas nav, aizņēmuma vaikšanas gadījumā likme 2,75% + 3 mēn. EURIBOR


Starptautiskā aizņēmuma programmas apjoms 7,5 miljardu eiro apmērā tika sākotnēji noteikts, balstoties uz pesimistisko notikumu attīstības scenāriju. Ņemot vērā, ka faktiskā situācija tomēr ir pozitīvāka, nekā sākotnēji tika prognozēts, Latvijai nav nepieciešams pilnā apmērā saņemt starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros pieejamo finansējumu. Jau 2010.gadā programmas ietvaros tika pieprasīts finansējums mazākā apjomā, nekā bija iespējams. Būtiska finansējuma daļa (1,3 mljrd. latu (1,9 mljrd. eiro)) tika aizstāta ar aizņemšanās iespēju, noslēdzot attiecīgu vienošanos ar Ziemeļvalstīm.

Lai gan līdz šim starptautiskā aizņēmuma programmas finansējums sniedza svarīgu atbalstu valsts kredītspējas nodrošināšanai, tomēr turpmāk valsts budžeta un parāda saistību finansēšanu plānots nodrošināt ar vidējā termiņā plānotiem aizņemšanās pasākumiem iekšējos un starptautiskajos finanšu tirgos, kā arī izmantojot Valsts kases kontos pieejamo resursu atlikumu. Līdz 2011.gada beigām programmas ietvaros plānots piesaistīt tikai pēdējo aizdevuma daļu no Pasaules bankas 100 milj.EUR apmērā.

4. Kādi ir saņemto aizdevumu atdošanas nosacījumi?

Ar katru aizdevēju tiek noslēgta atsevišķa vienošanās par aizdevuma finanšu nosacījumiem. Likme katrai aizdevuma daļai tiek noteikta individuāli, tiek fiksēts arī katras daļas atmaksas grafiks.

Starptautiskā aizņēmuma programmas finansējuma atmaksas grafiks, milj.latu

SVF

SVF pirmā aizņēmuma daļas pamatsumma (535 milj. XDR***) tiks atmaksāta astoņos vienādos maksājumos reizi trijos mēnešos pa 67 milj. XDR*** no 2012.gada marta līdz 2013.gada decembra beigām.

Otrā aizņēmuma daļas pamatsumma no SVF (178 milj. XDR) tiks atmaksāta astoņos vienādos maksājumos reizi trijos mēnešos pa 22 milj. XDR no 2012.gada novembra līdz 2014.gada augustam.

Trešā aizņēmuma daļas pamatsumma no SVF (178 milj. XDR) tiks atmaksāta astoņos vienādos maksājumos reizi trijos mēnešos pa 22 milj. XDR no 2013.gada maija līdz 2015.gada februārim.

Ceturtā aizņēmuma daļas pamatsumma no SVF (90 milj. XDR) tiks atmaksāta astoņos vienādos maksājumos reizi trijos mēnešos pa 11 milj. XDR no 2013.gada novembra līdz 2015.gada augustam.

Procentu maksājumi par visām šobrīd saņemtajām SVF aizdevuma daļām tiek maksāti reizi trijos mēnešos. SVF aizdevuma procentu likme ir mainīga un tiek noteikta reizi nedēļā, balstoties uz SVF standarta noteikumiem, nosakot to atkarībā no Latvijas kvotas lieluma un aizdevuma attiecības.

*** XDR - sintētiska valūta, kuras vērtību nosaka, izmantojot četru valūtu (ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Japānas jena) grozu

Eiropas Komisija

Par aizņēmumiem no Eiropas Komisijas pamatsummas atmaksas būs jāveic pilnā apjomā aizņēmuma termiņa beigās: 1 mljrd. EUR (pirmā daļa) 2014.gada martā, 1,2 mljrd. EUR (otrā daļa) 2015.gada janvārī, 0,5 mljrd. EUR (trešā daļa) 2019.gada aprīlī un 0,2 mljrd. EUR (ceturtā daļa) 2025.gada oktobrī.

Procentu maksājumi par aizņēmumiem no Eiropas Komisijas jāveic reizi gadā. Aizdevuma procentu likme ir fiksēta: pirmajām divām aizņēmuma daļām 3,125%, trešajai aizņēmuma daļai 3,375% un ceturtajai aizņēmuma daļai 2,875%.

Pasaules banka

Pasaules bankas pirmā aizņēmuma pamatsumma (200 milj. EUR) tiks atmaksāta 10 vienādos maksājumos reizi sešos mēnešos pa 20 milj. EUR, sākot no 2015.gada janvāra līdz 2019.gada jūlijam.

Otrā aizņēmuma pamatsumma (100 milj. EUR) tiks atmaksāta 10 vienādos maksājumos reizi sešos mēnešos pa 10 milj. EUR, sākot no 2015.gada aprīļa līdz 2019.gada oktobrim.

Procentu maksājumi par aizņēmumiem no Pasaules bankas jāveic reizi sešos mēnešos. Aizdevuma procentu likme ir fiksēta: pirmajai aizņēmuma daļai 4,180% un otrajai aizņēmuma daļai 4,220%.

5. Kas ir kalpojis par pamatu finanšu atbalsta saņemšanai – vai Latvija, lai saņemtu šo aizdevumu, ir kaut ko ieķīlājusi?

Par pamatu aizdevuma izsniegšanai kalpo Saeimas un valdības apstiprinātās apņemšanās, kas formulētas gan nodomu vēstulē SVF, gan parakstītajā Saprašanās memorandā ar Eiropas Kopienu, gan Saeimas pieņemtajā un 2009. gada jūnijā papildinātajā Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā. Tāpat 2010. gada 21.janvārī Saeima pilnvaroja Ministru kabinetu aizņemties līdzekļus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros un atbalstīja Latvijas pozīciju sarunās ar SVF un EK. Šie dokumenti neparedz valsts īpašumu ieķīlāšanu.

6. Kā tiek plānots atdot no starptautiskajiem aizdevējiem saņemto finansējumu?

Būtiskākais priekšnosacījums tam, lai pēc trim gadiem Latvija varētu sākt atdot aizņēmumu, ir ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un ilgtspējīga, uz valsts budžeta sabalansēšanu vērsta fiskālā politika. Tādēļ ir nepieciešams turpināt iesāktās reformas, kas optimizē valsts izdevumus vairākās sabiedrisko pakalpojumu jomās, kā arī pilnveido nodokļu politiku un uzlabo nodokļu administrēšanu, apkarojot ēnu ekonomiku.
Starptautiskā aizņēmuma programmas sekmīga pabeigšana līdz 2011.gada beigām saskaņā ar noslēgtām vienošanām ir svarīgs faktors investoru uzticības uzturēšanai un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai, kas, savukārt,  sekmē valsts patstāvīgas aizņemšanās spējas atjaunošanu finanšu tirgos, lai nodrošinātu starptautiskā finanšu aizņēmuma programmas ietvaros saņemto aizdevumu atmaksu vai pārfinansēšanu finanšu tirgos saskaņā ar noteiktiem termiņiem.

Valsts parādu kopumā var atmaksāt trīs veidos:

          1. veidojot valsts budžetu ar pārpalikumu un šo pārpalikumu novirzot parāda segšanai,
          2. pārdodot valsts rīcībā esošos aktīvus (kā piemēram, divus lielus aktīvus: AS „Parex banka” un AS „Citadele banka”),
          3. pārfinansējot parādu ar jauniem aizņēmumiem finanšu tirgos.

Valsts parāda pārfinansēšana ir starptautiska prakse, ko izmanto daudzas valstis, izņemot tās, kurām nav parāda. Tādējādi Latvija starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemto finansējumu plāno atmaksāt, pārfinansējot valsts parādu. Lai novērstu valsts parāda pārfinansēšanas risku vidējā termiņā un savlaicīgi nodrošinātu priekšnosacījumus starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtā finansējuma atmaksai 2014. un 2015. gadā, sākot jau ar 2011.gadu tiek pakāpeniski uzsākta aizņemšanās starptautiskajos finanšu tirgos, organizējot regulāras (ikgadējas) publiskas valsts parāda vērtspapīru emisijas un prioritāri nodrošinot investoru bāzes diversificēšanu (Eiropā, ASV un Āzijā), kā arī optimāla, Latvijas kredītreitinga novērtējumam atbilstoša aizņemšanās izmaksu līmeņa sasniegšanu.

7. Kādiem mērķiem aizdevumu līdzekļus izmanto?

Saskaņā ar noslēgtām vienošanām starptautiskā finanšu aizņēmuma programmas finansējums paredzēts valsts budžeta finansiālo saistību finansēšanai (t.sk. valsts budžeta deficīta un aizdevumu finansēšanai, valsts parāda pārfinansēšanai) un finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai. Valdības rīcībā esošais starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemtais finansējums  izslēdza jebkādas šaubas par valdības spēju pildīt savas saistības. Likviditātes nodrošināšana Valsts kasē nozīmē to, ka valstij ir garantēti pieejami līdzekļi, lai samaksātu paredzētās pensijas un pabalstus, lai izmaksātu algas skolotājiem, medicīnas personālam un citiem valsts pārvaldes darbiniekiem, līdz ar to turpinot nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus, ko izmanto ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanai paredzētie resursi (650 milj.EUR apmērā), veidojot sava veida “drošības rezervi”, kalpoja   Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes un uzticības atgūšanai  iekšējā un  ārējā tirgū. Ņemot vērā to, ka Latvijas finanšu sistēmas vispārējā stabilizēšanās samazina potenciālo banku sektora finansēšanas nepieciešamību, atbilstoši Latvijas Valsts un Eiropas Komisijas Savstarpējās saprašanās memoranda (SMoU) nosacījumiem Eiropas Komisija (saskaņojot ar  Starptautisko Valūtas fondu) ir atļāvusi novirzīt daļu finanšu sektora stabilizācijas pasākumiem rezervēto līdzekļu (300 milj. EUR) valsts budžeta un parāda saistību finansēšanai, jo SMoU nosacījumi iezīmēto resursu pirmās daļas atbrīvošanai tika izpildīti (Latvijas Hipotēku un zemes bankas pārveides plāns iesniegts Eiropas Komisijā 2011.gada 15.aprīlī un 2011.gada 17.maijā Ministru kabinets ir apstiprinājis Citadeles bankas pārdošanas stratēģiju un Parex bankas risināšanas stratēģiju). Ņemot vērā to, ka Valsts kases kontos pieejamos starptautisko aizdevumu resursus paredzams izmantot tikai nepieciešamības gadījumā, aizdevumu resursu atlikums tiek izvietots termiņnoguldījumos Latvijas Bankā, pelnot procentu ieņēmumus. 
Līdz 2011.gada 30.jūnijam starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros saņemts 4,4 miljards eiro un ir izlietoti diagrammā attēlotajiem mērķiem.

Starptautiskā aizņēmuma līdzekļu faktiskais izlietojums (uz 20.06.2011.)

8. Vai ir paredzēti īpaši pasākumi parādu grūtībās nonākušo mājsaimniecību atbalstam?

Ministru kabinets, izskatot Finanšu ministrijas izstrādātos noteikumus par kārtību, kādā finanšu ministrs lemj par galvojuma sniegšanu vienīgā mājokļa kredīta saistību izpildei, nolēma neieviest kredītņēmēju atbalsta programmu, ņemot vērā iesaistīto pušu – komercbanku un kredītņēmēju – pausto nostāju pret plānotajiem atbalsta pasākumiem.

9. Kas uzraudzīs un kontrolēs starptautiskā aizņēmuma līdzekļu izmantošanu?

Jau šobrīd likums par budžetu un finanšu vadību paredz to, ka katras valsts budžeta iestādes vadītājs ir atbildīgs par efektīvu savai iestādei piešķirto līdzekļu izlietojumu. Šo līdzekļu izlietojuma uzraudzību intensīvi veic Valsts kontrole. No Saeimas puses Starptautiskā aizņēmuma programmas uzraudzību veic Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija. Programmas pārskatu ietvaros aizdevuma līdzekļu izlietojumam un aizdevumu nosacījumu izpildei seko SVF un Eiropas komisijas eksperti. Papildus tam ir izveidotas vairākas darba grupas, kas uzrauga atsevišķu budžeta izpildi dažādos aspektos – piemēram, Fiskālās disciplīnas uzraudzības komiteja uzrauga budžeta līdzekļu izdevumu atbilstību faktiskajiem ieņēmumiem, atsevišķa darba grupa analizē atalgojuma izmaiņas sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī uzrauga sabiedriskajā sektorā veiktos optimizācijas pasākumus (ar darba grupas ziņojumiem varat iepazīties šeit). Būtiska šāda ilgtermiņa finansējuma saņemšanas priekšrocība ir iespēja tehniskās palīdzības ietvaros konsultēties ar SVF, Pasaules bankas un EK ekspertiem, kā arī pieaicināt tos, izstrādājot reformu realizēšanas plānus un veicot šīs reformas.

10. Kas notiks, ja kādā no mēnešiem, ceturkšņiem vai citiem atskaites punktiem netiks sasniegti tie radītāji, kurus Latvijas valdība  starptautiskajiem partneriem apņēmusies sasniegt?

Starptautiskā aizņēmuma programmas ietvaros reizi ceturksnī ir paredzētas programmas pārskata misijas, kuru ietvaros tiek novērtēts programmas izpildē sasniegtais un izvirzīti / precizēti nākošā perioda mērķi.

Pārskata misijas noslēgumā Latvijas valdība nosūta kārtējo Nodomu vēstuli SVF un noslēdz Saprašanās memoranda grozījumus ar Eiropas Kopienu. No MK puses programmas izpilde tiek kontrolēta caur Latvijas Stratēģiskās attīstības plānu 2010.-2013.gadam, kura 3.pielikums satur programmas ieviešanas darba uzdevumus un tiek precizēts reizi ceturksnī.

Gadījumā, ja programmas mērķi netiek sasniegti, izskatot Latvijas Nodomu vēstuli SVF valdē, SVF valde var lemt par nākošā aizdevuma nepiešķiršanu. Līdzīgi arī EK var neparakstīt kārtējos grozījumus Saprašanās memorandā, kas kalpo par pamatu nākošo aizņēmumu saņemšanai.

11. Vai starptautiskie aizdevēji varētu pieprasīt lata devalvāciju?

Latvijas valdība un starptautiskie finanšu partneri vienprātīgi atbalsta esošā lata piesaistes kursa saglabāšanu, uzskatot to par būtisku nosacījumu Latvijas izvirzīto mērķu sasniegšanai. Gan Latvijas valdības Nodomu vēstulē SVF, gan Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā, gan saprašanās memorandā ar EK fiksētais lata kurss tiek minēts kā stabilas monetārās politikas pamats. Tāpat valdība par vienu no stratēģiskajiem mērķiem noteikusi pēc iespējas ātrāku eiro valūtas ieviešanu Latvijā, kā mērķa datumu eiro ieviešanai nosakot 2014. gada 1.janvāri.

12. Kurā gadā Latvijā plānots ieviest eiro?

Valdības apstiprinātais eiro ieviešanas mērķa datums Latvijā ir 2014.gada 1.janvāris. Pāreju no lata uz eiro paredzēts veikt tā, lai norēķinu valūtas maiņas dēļ iespējami maz tiktu traucēta ikviena valsts iedzīvotāja ikdiena. Lai mazinātu ar norēķinu valūtas maiņu saistītas izmaksas un nodrošinātu efektīvu maiņas procesu, Latvijā tiek plānots vienlaikus ieviest skaidras un bezskaidras naudas eiro.

Eiro ieviešanas pamatprincipi

Latu un eiro vienlaicīgas apgrozības periods 
Vienu mēnesi pēc eiro ieviešanas tiks nodrošināta skaidras naudas latu un eiro vienlaicīga lietošana. Līdz 2014. gada 1. februārim iedzīvotāji varēs veikt norēķinus gan latos, gan eiro. Taču, sākot no 2014. gada 1. janvāra, latu banknotes un monētas pakāpeniski tiks izņemtas no apgrozības un aizstātas ar eiro. Bezskaidras naudas norēķini no pirmās eiro ieviešanas dienas notiks vienīgi eiro.

Skaidras naudas apmaiņa
Banknošu un monētu apmaiņa bez komisijas maksas būs iespējama:

  • sešus mēnešus pēc eiro ieviešanas dienas – kredītiestādēs, VAS „Latvijas Pasts” nodaļās, Latvijas Bankā, un komercsabiedrībās, kuras saņēmušas licenci ārvalstu valūtu skaidras naudas pirkšanai un pārdošanai pēc eiro ieviešanas;
  • neierobežotu laiku un neierobežotā daudzumā – Latvijas Bankā.

Bezskaidras naudas norēķini eiro
Eiro ieviešanas dienā visi lati kredītiestāžu un citu maksājumu pakalpojumu sniedzēju kontos (tas attiecas arī uz maksājumu kartēm) automātiski un bez maksas tiks pārvērsti eiro pēc ES Padomes noteiktā valūtas maiņas kursa. Arī citos finanšu instrumentos – akcijās, aizdevumu līgumos u.c. – latos izteiktas summas tiks konvertētas eiro. Visi darījumi un maksājumi tiks veikti eiro. Līgumiem tiks piemērots t.s. līgumu nepārtrauktības princips, tādejādi spēkā esošos līgumus nevajadzēs aizstāt ar jauniem.

Cenu paralēlās atspoguļošanas periods
Lai savlaicīgi sagatavotu sabiedrību – jebkuru naudas lietotāju – pārejai no lata uz eiro, palīdzētu apgūt jaunās valūtas vērtību un dotu iespēju sekot cenu līmenim abās valūtās, plāns paredz cenu paralēlās atspoguļošanas periodu no 2013. gada 1. oktobra līdz 2014. gada 31. decembrim, un tas būs saistošs ikvienam preču pārdevējam un pakalpojumu sniedzējam valstī.

Eiro ieviešanas izmaksas
Valsts institūcijas un tirgus dalībnieki – uzņēmumi, kredītiestādes, kā arī ikviens preču pārdevējs un pakalpojumu sniedzējs – plāno un sedz eiro ieviešanai nepieciešamos izdevumus atbilstoši savai kompetencei un darbības jomai. Valsts budžeta iestāžu eiro ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts budžeta līdzekļiem.

Informēšana par eiro ieviešanu
Ikvienam valsts iedzīvotājam jāsaņem pietiekami plaša un daudzpusīga informācija par praktiskiem eiro ieviešanas jautājumiem – laiku, pārejas kursu, bezskaidras un skaidras naudas apmaiņas kārtību, banknošu un monētu dizainu, drošības pazīmēm, u.c. Intensīvākā sabiedrības informēšanas kampaņas daļa ir ieplānota lata un eiro vienlaicīgas apgrozības periodā.

13. Kā notiks pēc programmas uzraudzība?

2012.gadā 20.janvārī, beidzoties Starptautiskajai aizņēmuma programmai, Latvija būs pakļauta pēc programmas uzraudzībai. Pēc programmas uzraudzības mērķis ir nodrošināt Latvijas spēju atmaksāt starptautisko palīdzību, rūpīgi uzraugot riskus, kas turpmāk varētu apdraudēt valsts makroekonomisko stabilitāti un ilgtspējīgu izaugsmi.

Pēc programmas uzraudzība no starptautisko partneru puses tiks veikta līdz brīdim, kamēr Latvija nebūs atmaksājusi lielāko daļu no ES aizdevuma (līdz 70% no kopējā ES aizdevuma). Saskaņā ar Piektā papildu saprašanās memoranda II pielikumu  Latvijas iestādēm būs jāturpina Eiropas Komisijai (kā arī Starptautiskajam Valūtas fondam) sniegt informāciju, kā arī atskaites par dažādu programmas laikā aizsākto strukturālo reformu, monetārās, finanšu un fiskālās politiku ieviešanas gaitu, tai skaitā arī svarīgāko informāciju par Latvijas valdības galvenajiem ekonomikas konkurētspējas veicināšanas politikas nodomiem. 

Lai izvairītos no dublēšanās un nodrošinātu resursu efektīvu izmantošanu pēc programmas uzraudzības misija no Eiropas Komisijas puses tiks saskaņota ar Starptautisko Valūtas fondu un pārējiem starptautiskajiem partneriem, kuri piedalījās palīdzības sniegšanā. Tiek plānotas divas pēc programmas uzraudzības misijas gadā, un paredzams, ka pirmā pēc programmas uzraudzības misija notiks 2012.gada pavasarī.

KALENDĀRS

Nov Oct Nov 2014 Nov Dec
P O T C P S Sv
27 28 29 30 31 1 2
3 4 5 6 7 8 9
10 11 12 13 14 15 16
17 18 19 20 21 22 23
24 25 26 27 28 29 30

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ