Ceturtdien, 21. septembrī, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola tikās ar Eiropas Komisijas (EK) Reģionālās attīstības un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta komisāri Korinu Krecu (Corina Creţu), lai apspriestu Kohēzijas politikas jeb Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) plānus pēc 2020. gada, kā arī esošā ES fondu plānošanas perioda ieviešanu. Ņemot vērā ES līmenī aktuālās diskusijas, pārrunāti arī iespējamie risinājumi Kohēzijas politikas regulējuma vienkāršošanai.

No 21. līdz 22. septembrim Rīgā norisināsies otrais no trīs semināru cikla par Eiropas Savienības (ES) finanšu interešu aizsardzības pasākumiem. Semināra fokusā ir pieredzes apmaiņa par kriminālās izmeklēšanas metodēm ne tikai starp Latvijas, bet arī citu dalībvalstu izmeklētājiem, lai sekmētu krāpšanas un korupcijas pārkāpumu mazināšanos, kas apdraud godprātīgu ES finanšu resursu ieguldījumu valsts ekonomikā.

No 15. līdz 16. septembrim Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un valsts sekretāre Baiba Bāne piedalīsies Eirogrupas un neformālajā Eiropas Savienības (ES) Ekonomisko un finanšu jautājumu padomes (ECOFIN) sanāksmē, kas notiks Tallinā, Igaunijā.

“Nākamā gada valsts budžeta projekts ir veidots atbilstoši pērn pieņemtajam Valdības rīcības plānam un tajā iekļautajām prioritātēm”, norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Otrdien, 12. septembrī, Ministru kabinetā (MK) tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais 2017. gada pirmā pusgada un ikmēneša informatīvais ziņojums par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu. Ziņojumos norādīts uz tendenci, ka finansējuma saņēmēji projektus sagatavo un realizē novēloti, veicinot kopējo ES fondu ieviešanas kavēšanos. 

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējās tirdzniecības apgrozījumu, Latvijas preču eksporta vērtība šī gada jūlijā sasniedza 858,2 miljonus eiro un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju palielinājās par 6,9%. Eksporta kāpums jūlijā ir mazāks nekā iepriekšējā mēnesī, tomēr tas bija sagaidāms, jo iepriekš publicētie dati par apstrādes rūpniecības apgrozījumu eksportā par šī gada jūliju uzrādīja kritumu, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, – par 1,9% pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem. Tādējādi var secināt, ka jūlijā fiksēto eksporta kāpumu galvenokārt nodrošināja reeksporta pieaugums.

Pēc neliela inflācijas palēninājuma š.g. jūlijā, kad bija sasniegts šogad zemākais patēriņa cenu kāpums - 2,6% gada griezumā, mājsaimniecību patēriņa cenu pieaugums augustā atkal paātrinājās. Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati, vidējais patēriņa cenu līmenis augustā, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo mēnesi, pieauga par 3,1%.

Jaunākie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi liecina, ka trešais šī gada ceturksnis ir sācies ar spēcīgu nozares izaugsmi, tādējādi saglabājot jau pērnā gada beigās aizsākto nozares attīstības tendenci. 2017.gada jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju rūpniecībā saražotās produkcijas apjomi pieauga par 8,8% un tas bija desmitais mēnesis pēc kārtas, kad nozares izaugsme pārsniedza 5 procentus. 

No 4. līdz 8. septembrim Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji uzņems Tunisijas Attīstības, investīciju un starptautiskās sadarbības ministrijas delegāciju, kas TAIEX mācību vizītes ietvaros viesosies Latvijā. Vizītes mērķis ir dalīties pieredzē ar Tunisijas kolēģiem par iekšējā audita profesionālās prakses starptautisko standartu ieviešanu un FM izstrādāto iekšējā audita sistēmu.