Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai Ministru kabinetā (MK) ir sagatavojusi ikmēneša informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) investīciju ieviešanas statusu.

Kā ziņots iepriekš, šobrīd notiek intensīva projektu sagatavošana, vērtēšana un to ieviešanas uzsākšana, galvenokārt, energoefektivitātes, profesionālās izglītības, infrastruktūras uzņēmējdarbībai, vides un teritoriālās attīstības, kā arī veselības aprūpes infrastruktūras attīstības jomās. Tostarp Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA) ir iesniegts lielākā – dzelzceļa elektrifikācijas – projekta iesniegums.

Otrdien, 13. jūnijā, Valdība atbalstīja grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ar kuru paredzēts pārņemt Eiropas Parlamenta un Padomes ceturtās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas direktīvas prasības. 

Kā liecina Centrālas statistikas pārvaldes dati par Latvijas ārējo tirdzniecību 2017.gada aprīlī, preču eksporta vērtība faktiskajās cenās salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 10,5%, ko noteica koksnes un pārtikas preču eksporta kritums. Taču gada griezumā preču eksporta vērtība tomēr bija augstāka par 1%. Jāatzīmē, ka ar pozitīvo gada kāpumu aprīlī, tas ir sestais mēnesis pēc kārtas, kad fiksēts eksporta pieaugums. Lai eksporta palielinājums gada griezumā ir simbolisks, tomēr š.g. pirmajos četros mēnešos eksports joprojām uzrāda iespaidīgu pieaugumu - kopumā par 7,8%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem četriem mēnešiem. 

Ceturtdien un piektdien, 8. – 9. jūnijā, Maltā notika Eiropas Savienības Kohēzijas politikas neformālā Ministru Padomes sanāksme, kurā Latvija pauda skaidru nostāju Kohēzijas politikas jeb ES fondu finansējuma apjoma saglabāšanai pēc 2020. gada, kā arī tās vienkāršošanai.

Lai arī patēriņa cenas maijā, salīdzinot ar aprīli, vidēji palika nemainīgas, taču gada griezumā reģistrēts pieaugums 2,8% apmērā. Galvenais ietekmējošais faktors patēriņa cenu izmaiņām 2017.gada maijā bija spēcīgais pārtikas cenu kāpums. Pieaugums ir fiksēts teju visiem pārtikas produktiem, taču straujākais kāpums ir svaigām zivīm, pienam, eļļām un dārzeņiem, to cenām palielinoties attiecīgi par 23,9%, 14,3%, 13,4% un 6%. Kopumā pārtikas preces bija par 5% dārgākas nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, tādējādi izskaidrojot 1,1 procentpunktu no kopējām cenu izmaiņām maijā. Jāatzīmē, ka pārtikas preču cenu gada pieaugumam ir tendence samazināties un maijā fiksētais pārtikas cenu pieaugums ir zemākais šā gada laikā, samazinoties no 6,8% kāpuma janvārī. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas dati par pārtikas preču cenām pasaulē liecina, ka pārtikas cenas kopumā ir stabilizējušās un novērotais kāpums gada griezumā saistīts ar iepriekšējo gadu zemo cenu līmeni. Tādējādi sagaidāms, ka pārtikas cenas Latvijā gadā griezumā turpinās palielināties arī nākamajos mēnešos, taču pieaugums būs mērenāks nekā š.g. sākumā, mazinot arī spiedienu uz kopējām patēriņa cenu izmaiņām. 

Latvijas un Šveices sadarbības programmas projekta “Tehniskā palīdzība finanšu pārskatu sagatavošanā” ietvaros ir izstrādātas vadlīnijas sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komiteju izveidošanai un darbībai – “Vadlīnijas sabiedriskas nozīmes struktūru revīzijas komitejas izveidošanai, darbībai un uzraudzībai” (Vadlīnijas).

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi rūpniecības produkcijas apjoms ir nedaudz samazinājies, gada griezumā rūpniecībā joprojām saglabājas ļoti augsti pieauguma tempi. Salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli rūpniecības produkcijas apjoms ir palielinājies par 9,6%, tajā skaitā apstrādes rūpniecībā bijis 6,2% kāpums, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Trešdien, 31. maijā, Finanšu ministrijā (FM) notika augsta līmeņa augsta līmeņa bilaterālā sanāksme starp Šveici un Latviju,  kā arī norisinājās devītā – pēdējā gada sanāksme, kurā FM kā vadošā iestāde prezentēja Šveices programmas ieviešanas progresu Latvijā.