Straujā ekonomikas izaugsme 2018. gadā turpināja atspoguļoties darba tirgū. Pretēji pieņēmumiem par ierobežotajiem darbaspēka resursiem, tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits sasniedza 909,4 tūkstošus, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzrādot visai spēcīgu pieaugumu par 14,6 tūkstošiem jeb 1,6%. Savukārt bezdarba līmenis samazinājās vēl straujāk nekā iepriekšējā gadā, 2018. gadā kopumā veidojot 7,4%. Tas bija par 1,3 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā, liecina piektdien, 22.februārī, publiskotie Centrālās Statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati.

Ceturtdien, 21. februārī, notika Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāvju sarunas par 2019. gada Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu. Vienošanās ir panākta vairākos pašvaldībām būtiskos jautājumos - par nodokļu un nenodokļu ieņēmumiem, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām pašvaldību budžetos 2019. gadā un tālākajām darbībām, lai atbalstītu īres namu būvniecību reģionos.

Otrdien, 26. februārī, valdība izskatīs grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz  pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu vismazāk aizsargātām nodokļa maksātāju grupām, kas, iespējams, pirmo reizi iesniedz gada ienākumu deklarāciju un veic IIN piemaksu, tādējādi maksimāli atvieglojot pierašanu pie jaunās kārtības.

Trešdien, 20. februārī, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes paziņoja par lēmumu īstenot finanšu sektora kontroles reformu, lai stiprinātu nozares uzraudzību Latvijā.

Otrdien, 19. februārī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja precizēto Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2019. gadam. Plānots, ka Budžeta plāna projekts Eiropas Komisijai (EK) un Eirogrupai tiks iesniegts 20. februārī.

Otrdien, 19.februārī, valdība izskatīja informatīvo ziņojumu par apgrieztās jeb reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējumu un tās turpmāko piemērošanu. Reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana Latvijā dažādās nozarēs ir bijusi lietderīga un sasniegusi mērķi samazināt PVN krāpšanas risku, kā arī kopumā ir uzlabojusi situāciju attiecīgajās nozarēs. Tomēr vienlaikus secināms, ka ir būtiski veikt citus pasākumus attiecīgās nozares sakārtošanai un ieviest kontroles instrumentus, kas palīdz apkarot PVN krāpšanu.

Informējam, ka deficīta atkāpes finansējums veselības aprūpes nozarē paredzēts rindu mazināšanai un pakalpojumu pieejamības palielināšanai. Ar piešķirto finansējumu šie rādītāji tiek būtiski uzlaboti. Tādējādi 15. februārī Fiskālās disciplīnas padomes rīkotajā preses konferencē padomes locekles Innas Šteinbukas kritika par veselības aprūpes reformu neatbilst patiesībai.  

Sākot Latvijas Stabilitātes programmas 2019.-2022.gadam* sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi makroekonomisko rādītāju prognozes laika posmam līdz 2022.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm Latvijas ekonomika 2019.gadā pieaugs par 3,2%. 2020.gadā ekonomikas izaugsme veidos 3,0%, bet 2021.-2022. gadā tā būs 2,9% apmērā.

Ceturtdien, 14. februārī, Saeimā trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL). Akcentējot ēnu ekonomikas aktualitāti, izmaiņas paredz stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumos, nosakot pasūtītāja pienākumu pārbaudīt PIL paredzētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir 10 000 eiro vai lielāka.