Sep Aug Sep 2016 Sep Oct
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Vēsture un ēka

MINISTRIJAS VĒSTURE

Finanšu ministrija tika izveidota 1918. gada beigās. To dibināja pirmā Latvijas valdība tās pirmā finanšu ministra Kārļa Puriņa vadībā. Pēc pagaidu valdības atgriešanās Rīgā nodibināja arī Kredītu departamentu, kas kopš 1920. gada kārtoja visus valsts aizdevumus līdz zemes kredīta lietas 1922. gadā nodeva Valsts zemes bankai, bet pilsētu kredīta lietas 1924. gadā - Hipotēku bankai. 1923. gadā likvidēja arī Finanšu ministrijas Valsts kases departamentu, bet valsts kases operācijas pievienoja Valsts krājaizdevu un kredītbankai. Rūpniecības un Kredīta departamentu 1927. gadā apvienoja vienā Valsts saimniecības departamentā, bet Tiešo un Netiešo nodokļu departamentus - kopējā Nodokļu departamentā. Tirdzniecības un rūpniecības departamentu nodibināja 1930. gadā, tad pat noorganizēja Saimniecības politikas un informācijas nodaļu. Pēc visām šim pārmaiņām 1930. gadā Finanšu ministrijā bija šādi departamenti: Valsts saimniecības, Tirdzniecības un rūpniecības, Nodokļu, Muitas un Jūrniecības departaments. Ministrijas pārziņā atradās patstāvīgie valsts uzņēmumi un uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu (ar tiem nodarbojās, piemēram, Linu un Spirta monopola nodaļa).

Kopš 1927. gada Finanšu ministrijā bija īpaša padomdevēja iestāde valsts saimniecības un tautsaimniecības jautājumos. Sakarā ar ekonomisko krīzi 1931. gadā Finanšu ministrijā nodibināja Importa un Valūtas komiteju, kuras pēc 1934. gada apvienoja vienā Valūtas komitejā. Tā kā šī komiteja visus savus uzdevumus nespēja veikt, Finanšu ministrijā 1938. gada 1. novembrī izveidoja jaunu Ārējās tirdzniecības departamentu, kurā bija Importa, Valūtas, Eksporta un Tirdzniecības nodaļa. Pēdējā pārņēma agrākā Tirdzniecības un rūpniecības departamenta saimniecības līgumu nodaļu funkcijas, bet Eksporta nodaļa - minētā departamenta Ārējās tirdzniecības nodaļas uzdevumus. Finanšu ministrijas pakļautībā bija vēl Svaru un mēru pārvalde, Patentu valde, Cukura un Linu monopols, Cenu inspekcija, Racionalizācijas institūts un Dabas bagātību pētīšanas institūts. Ministrija izdeva žurnālu Ekonomists.

Četrdesmitajos gados Latvijā tika nodibināta LPSR Finanšu ministrija, kurai bija koprepublikāniskās ministrijas statuss.

Latvijas Republikas Finanšu ministriju atjaunoja 1990. gadā līdz ar neatkarīgās Latvijas valdības nodibināšanu.

MINISTRI

Ministrs Laiks
K. Puriņš 1918.18.11. - 1919.13.07.
R. Erhards 1919.14.07. - 1920.14.03.
K. Puriņš 1920.15.03. - 1921.10.03.
R. Kalnings 1921.21.03. - 1922.09.09.
A. Riekstiņš 1922.10.09. - 1923.26.01.
A. Bušnevics 1923.25.01. - 1923.26.06.
H. Punga 1923.28.06. - 1924.26.01.
R. Kalnings 1924.17.01. - 1924.18.12.
J. Blumbergs 1924.19.12. - 1926.09.09.
A. Alberings 1926.10.09. - 1926.18.12.
V. Bastjānis 1926.19.12. - 1928.23.01.
P. Juraševskis 1928.24.01. - 1928.07.03.
R. Liepiņš 1928.08.03. - 1928.30.11.
A. Petrevics 1928.01.12. - 1931.26.03.
J. Annuss 1931.24.03. - 1931.06.12.
G. Zemgals 1931.11.12. - 1932.20.02.
M. Skujenieks 1932.21.02. - 1933.23.03.
J. Annuss 1933.24.03. - 1934.16.03.
E. Rimbenieks 1934.17.03. - 1934.15.05.
V. Gulbis 1934.17.03. - 1934.15.05.
L. Ēķis 1934.16.05. - 1938.15.06.
A. Valdmanis 1938.16.06. - 1939.25.10.
J. Kaminskis 1939.26.10. - 1940.16.06.
A. Tabaks 1940.26.08. - 1949.04.04.
V. Lecis 1949.12.04. - 1952.29.08.
F. Manoilo 1952.28.08. - 1961.24.09.
K. Tolmadževs 1961.24.03. - 1977.12.01.
R. Praude 1977.12.01. - 1981.01.06.
J. Blekte 1981.01.07. - 1990.08.05.
E. Siliņš 1990.14.05. - 1993.17.03.
U. Osis 1993.03.09. - 1994.19.09.
A. Piebalgs 1994.15.09. - 1995.25.05.
I. Sāmīte 1995.25.05. - 1995.21.12.
A. Kreituss 1995.21.12. - 1996.01.10.
A. Šķēle 1996.02.10. - 1997.16.01.
V. Meļņiks 1997.17.01. - 1997.21.01.
A. Šķēle 1997.22.01. - 1997.26.02.
R. Zīle 1997.27.02. - 1998.26.11.
I. Godmanis 1998.26.11. - 1999.15.07.
E. Krastiņš 1999.16.07. - 2000.05.05.
G. Bērziņš 2000.05.05. - 2002.07.11.
V. Dombrovskis 2002.07.11. - 2004.09.03.
O.Spurdziņš 2004.09.03. - 2007.12.20.
A.Slakteris 2007.12.20. - 2009.03.12.
E.Repše 2009.03.12. - 2010.11.03.
A.Vilks 2010.11.03. - 2014.11.05
J.Reirs 2014.11.05. - 2016.02.11
D.Reizniece-Ozola 2016.02.11. - 

 

ĒKAS VĒSTURE

 

Finanšu ministrija izvietota tai īpaši būvētā ēkā, kas bija viena no lielākajām pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas nacionālās celtniecības programmas būvēm. Darbu galīgās izmaksas kopā ar maksu par nojaucamajām ēkām sākumā lēsa līdz 10 miljoniem latu. Speciālu Finanšu namu būvēja, lai apvienotu visus šīs ministrijas departamentus un iestādes zem viena jumta. Vietu izvēlējās ar tādu aprēķinu, lai netālu atrastos arī citas ar naudas apriti saistītās iestādes: Birža, Biržas banka, Kredītbanka, Hipotēku banka, Latvijas banka un dažas privātās kredītsabiedrības. Tuvumā bija arī Prezidenta pils un Saeimas nams. Tā kā būvvieta atradās starp šaurām un līkumotām Vecrīgas ielām, nācās atpirkt un nojaukt vairākas blakus ēkas un likvidēt dažas viduslaiku ieliņas, bet dažas jaunākas ēkas iekļaut Finanšu nama apbūves masīvā. Jaunceltnes projektu konkursā 1936. gadā 1. vietu ieguva arhitekts A. Klinklāvs, kuram arī uzticēja tā galīgo izstrādi un darbu vispārējo vadību. Tiešos būvdarbus veica L. Neiburga vadībā. Pamatakmeni lika 1937. gada 8. maijā, iemūrējot tajā sudraba kapsulu ar sava laika rekvizītiem. Būvkorpuss bija jāceļ uz pāļiem, jo, atrokot bedri pamatiem, izrādījās, ka tie daļēji izvietojas ārpus agrākajiem pilsētas mūriem - vecās Rīdziņupes gultnē. Vienlaikus nācās nostiprināt arī saglabājamo ēku pamatus, kas radīja papildu grūtības. Ēkas karkasu veidoja no ķieģeļu un dzelzsbetona konstrukcijām ar masīviem starpstāvu pārsegumiem. Fasādes pirmo stāvu apdarināja ar smilšakmeni no Ogres krastiem, bet pārējos stāvus - ar mākslīga akmens veidgabaliem. Izmantoja arī Latvijas, bet portāliem - Somijas granītu. Nama fasādi, kas visumā ieturēta stingrā klasiskā stilā, atdzīvina daudz sīku rotājumu: Trīs zvaigznes pilastru kapiteļos, Finanšu ministrijas monogrammas pagraba logu režģos un citur. Īpašu vērību veltīja iekštelpu dekoram. Ministra apartamentu priekštelpās mēbeles izgatavoja no gaiša Latvijas bērza pēc A. Cīruļa metiem, bet uzgaidāmo telpu paklājus auda pēc viņa rakstiem. Reprezentācijas telpu sienas apšuva ar koka paneļiem un greznoja - ar latviešu mākslinieku darbiem. Iekšējās kāpnes izlika ar Zviedrijas un Itālijas marmoru, bet no ministra ieejas augšup veda impozantas ozolkoka kāpnes ar bronzas lējumiem. Augšējos stāvos paredzēja ministrijas atbildīgo amatpersonu dzīvokļus. Būvdarbi ilga no 1937. līdz 1940. gadam un līdz kara sākumam tā arī netika pabeigti, lai gan daļējā lietošanā ēku nodeva jau 1940. gada 9. februārī. Tā izcilā un nozīmīgā arhitektoniskā iecere dažādu apstākļu dēļ netika realizēta paredzētajā viengabalainībā un monumentālā pilnībā.

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

Sep Aug Sep 2016 Sep Oct
P O T C P S Sv
29 30 31 1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
26 27 28 29 30 1 2

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija