Jaunākie statistikas dati par rūpniecības produkcijas izlaidi ir iepriecinoši, jo ražošanas apjomu pieaugums par 5,1% šā gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nodrošināja rūpniecības izlaides rekordapjomu. Lielāko pozitīvo ietekmi uz rūpniecības izlaidi radīja apstrādes rūpniecības izaugsme 5,3% apmērā, ko savukārt veicināja apjomu pieaugums lielākajā daļā tās apakšnozaru.
Viena no straujāk augošajām apakšnozarēm šā gada maijā bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kuras apjomi gada laikā pieauga par 19,6%, sasniedzot augstāko izlaides līmeni, kāds jebkad apakšnozarē ticis fiksēts. Šajā apakšnozarē veiktās nefinanšu investīcijas ir pieaugušas kopš 2014. gada, tai skaitā šā gada pirmajā ceturksnī investīciju vērtība pieauga par 13,6%, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo ceturksni. Tādējādi var secināt, ka metālapstrādes uzņēmumu darbībā šogad atspoguļojas iepriekš veikto investīciju rezultāti, jo 2016. gada piecos mēnešos kopumā gatavo metālizstrādājumu ražošanas izlaide ir pieaugusi par 7,6%. Pie tam šogad ir paplašinājies arī viens no Latvijas metālapstrādes uzņēmumiem, izveidojot jaunu un modernu ražotni, tādējādi turpmāk pozitīvi ietekmējot metālapstrādes nozares izaugsmi.
Pēc vairāku mēnešu krituma šā gada maijā spēcīgu izaugsmi uzrādīja arī iekārtu un ierīču remonta apakšnozare, gada griezumā palielinoties par 17,1%, kas varētu būt skaidrojams ar apjomīga pasūtījuma izpildi. Tā kā lielu pasūtījumu izpilde parasti ir laikietilpīga, šajā apakšnozarē vairākus mēnešus ir konstatēti izlaides kritumi līdz brīdim, kad pasūtījums ir pabeigts un uzskaitīts rūpniecības statistikā.
Atzīstamu izaugsmi maijā uzrādīja arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana (+24,8% gada griezumā). Par 9,2% palielinājās tekstilizstrādājumu ražošana. Šo apakšnozari turpmāk būtiski veicinās Liepājā bāzēts higiēnas preču ražotājs, kas veic būtiskas investīcijas attīstībā. Pieauga arī ķīmisko vielu un produktu ražošana - šā gada maijā, salīdzinājumā ar pagājušā gada maiju, pieaugums veidoja 6,1%. Labus pieauguma tempus uzrādīja arī atsevišķas mašīnbūves nozares, piemēram, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, kā arī automobiļu un piekabju ražošana, to izlaides apjomiem kāpjot par attiecīgi 5,5% un 2%.
Izaugsme turpinājās arī kokapstrādē. Tās izlaide šā gada maijā salīdzinājumā ar 2015. gada maiju palielinājās par 6%. Jāatzīmē, ka šo apakšnozari šobrīd raksturo neziņa, ko radījusi referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) rezultāti, ņemot vērā, ka Lielbritānija ir lielākais Latvijas koka un koka izstrādājumu noieta tirgus. Kā atzīmē Latvijas Kokrūpniecības federācija, Lielbritānijas potenciālā izstāšanās no ES nozīmētu būvniecības stagnāciju Lielbritānijā, kas negatīvi ietekmētu Latvijā ražotu kokmateriālu eksportu. Turklāt problēmas pastiprina Lielbritānijas mārciņas vērtības kritums, samazinot Latvijas eksportētāju konkurētspēju un ienākumus.
Tāpat Lielbritānijas referenduma sekas ietekmē arī būvmateriālu un mēbeļu ražošanas apakšnozares. Taču pagaidām abās maijā reģistrēti pieaugumi par attiecīgi 2,4% un 1,6% salīdzinājumā ar 2015. gada atbilstošo mēnesi, ko veicināja tieši ārējais pieprasījums.
Savukārt ražošanas apjomu samazinājumi šā gada maijā reģistrēti vien dažās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs, tajā skaitā elektrisko iekārtu ražošana gada griezumā saruka par 12,2%, poligrāfija un ierakstu reproducēšana saruka par 3,5% un pārtikas produktu ražošana – par 1,5%. Jāsaka, ka maijā no pārtikas produktu kategorijām kritumi bija reģistrēti vairākās produktu grupās, tai skaitā gaļas un gaļas produktu ražošanā, zivju un vēžveidīgo pārstrādē, augļu un dārzeņu pārstrādē. Taču ražošanas apjomu pieaugums turpinājās piena produktu ražošanā.
2016. gada maijā pieaugumu uzrādīja arī elektroenerģijas un gāzes apgādes nozare, kas gada griezumā palielinājās par 4,8%. Elektroenerģijas ražošanas apjomu pieaugumu maijā veicināja ražošanas kāpums gan hidroelektrostacijās, gan koģenerācijas stacijās.
Turklāt arī jaunākie Latvijas rūpnieku konfidences rādītāji norāda uz pozitīvām nozares attīstības tendencēm, rūpniecības sentimenta indeksam šā gada jūnijā sasniedzot augstāko vērtību kopš 2014. gada aprīļa. Latvijas rūpnieki pozitīvi vērtē veikto pasūtījumu līmeni un līdz ar to arī sagaidāmos ražošanas apjomus. Tāpat aug sagaidāmās pārdošanas cenas, kas norāda uz iespējamo inflācijas spēcināšanos šā gada otrajā pusē. Turklāt ievērojamu uzlabojumu uzrādījis rūpnieku novērtējums par kopējās nodarbinātības pieaugumu uzņēmumā.
Jaunākie rūpniecības izlaides dati apvienojumā ar Latvijas rūpnieku konfidences rādītājiem un ES kopējā ekonomikas sentimenta indeksa pieaugumu liecina par labām rūpniecības izaugsmes perspektīvām šogad, neskatoties uz sarežģījumiem un jaunajiem izaicinājumiem, kas rodas ārējā vidē.