Pēc iepriekšējos ceturkšņos piedzīvotā palēninājuma Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada otrajā ceturksnī atkal kļuvusi straujāka. Iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni palielinājies par 2,7%, kamēr pirmajā ceturksnī bija fiksēts 1,9% pieaugums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētais ātrais novērtējums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, IKP ir audzis par 1,2%, kas ir straujākais kāpums kopš 2013. gada trešā ceturkšņa.
Izaugsmes paātrināšanos otrajā ceturksnī noteicis gan joprojām spēcīgi augošais iekšējais patēriņš, gan vairāk uz ārējo tirgu vērstās apstrādes rūpniecības sekmīgie rezultāti. Spēcīgi palielinoties darba samaksai un iedzīvotāju reālajai pirktspējai, mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada otrajā ceturksnī audzis par 5,2%, un kopumā tirdzniecībā pievienotā vērtība palielinājusies par 4%.
Savukārt apstrādes rūpniecībā, pateicoties lielākā metālu ražošanas uzņēmuma AS “KVV Liepājas Metalurgs” darbības atsākšanai, kā arī stabili augošajiem ražošanas apjomiem kokapstrādes, kā arī datoru un elektronisko iekārtu ražošanā, izlaides apjomu gada pieaugums aprīlī un maijā pietuvojās desmit procentiem. Šāda izaugsme apstrādes rūpniecībā sasniegta, pat neskatoties uz samazinājumu pārtikas produktu ražošanā, ko noteicis Krievijas pagājušā gada augustā ieviestais aizliegums Eiropas Savienībā ražoto pārtikas produktu importam.
Arī Latvijas preču eksporta rādītājus Krievijas sankcijas šogad nav būtiski pasliktinājušas. Gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas kopējais eksports audzis par 2%, kur 20,3% eksporta kritumu uz Krieviju kompensējis eksporta pieaugums uz tādiem tirgiem kā Lietuva, Dānija, Lielbritānija un ASV.
Mazāk veiksmīgs otrais ceturksnis bijis transporta un tranzīta nozarei, kur kravu apgrozījums ostās otrajā ceturksnī samazinājās par 5% un nedaudz saruka arī dzelzceļa pārvadājumu apjomi. Precīzāk par otrā ceturkšņa izaugsmi varēs spriest pēc mēneša, kad tiks publicēti detalizēti dati pa nozarēm. Tomēr jau ātrā novērtējuma dati rāda, ka ekonomikas izaugsme otrajā ceturksnī kopumā bijusi visaptveroša un augušas gan ražošanas, gan tirdzniecības, gan citu pakalpojumu nozares.
Otrajā ceturksnī sasniegtais izaugsmes rādītājs Latvijas pašreizējā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā ir vērtējams kā visai labs sniegums, kas ļauj sasniegt Finanšu ministrijas 2015. gadam prognozēto 2,1% IKP pieaugumu. Latvijas ekonomikas attīstību šogad var pozitīvi ietekmēt gan sagaidāmā izaugsmes paātrināšanās eirozonā un Eiropas Savienības (ES) valstīs kopumā, gan labāka ekonomiskā situācija Krievijā, nekā varēja sagaidīt naftas cenu krituma un ekonomisko sankciju rezultātā.
Pēc Eiropas Komisijas (EK) jaunākajām prognozēm eirozonas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz 1,5%, salīdzinot ar 0,9% pērn. Eiropas ekonomikas izaugsmi šogad un turpmākajos gados veicinās gan Eiropas Centrālās bankas īstenotie monetārās stimulēšanas pasākumi, gan EK jaunais investīciju plāns, gan zemās energoresursu cenas.
Papildu atbalstu eirozonas valstu eksportam var dot arī pēdējā laikā vērojamā eiro kursa pazemināšanās pret citām nozīmīgākajām pasaules valūtām. Neskatoties uz Grieķijas krīzi, Eiropas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji jūlijā turpināja uzlaboties, EK veidotajam ekonomiskās pārliecības indeksam (ESI) ES sasniedzot augstāko līmeni kopš pagājušā gada maija, bet eirozonā – kopš 2011. gada jūlija. Pēc krituma iepriekšējā mēnesī jūlijā uzlabojies arī Latvijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums.
Tajā pašā laikā riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti un liek saglabāt piesardzību attiecībā uz turpmākajām ekonomikas izaugsmes perspektīvām. Būtiskākie riski aizvien ir saistīti ar nestabilo ģeopolitisko situāciju, kas var izraisīt jaunas ekonomiskās sankcijas gan no ES, gan Krievijas puses. Pēdējos mēnešos atsācies arī naftas cenu un Krievijas rubļa kursa kritums, kas var pasliktināt kopējo ekonomisko situāciju austrumu tirgos. Savukārt Eiropas ekonomikas izredzes var pasliktināt joprojām pastāvošā nenoteiktība par situācijas attīstību Grieķijā un jauni potenciāli satricinājumi finanšu tirgos.