Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem par rūpniecības izlaidi šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērnā gada aprīli rūpniecībā saražotās produkcijas apjoms nedaudz samazinājies – par 0,5%. Jāatzīmē, ka iepriekšējā gada aprīlī rūpniecības izlaides apjomi bija ļoti augsti, tādējādi šā gada aprīļa kritums lielā mērā radies augstās pērnā gada bāzes dēļ. Vienlaikus pēc iespaidīgajiem marta rezultātiem šā gada aprīlī tika saražots otrs augstākais rūpniecības produkcijas apjoms pēdējo divpadsmit mēnešu laikā. Lai arī aprīlī vērojams neliels izlaides kritums, kopumā šā gada četros mēnešos salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu rūpniecības produkcijas apjomi ir palielinājušies par 2,5%.
Tāpat arī apstrādes rūpniecībā šā gada aprīlī tika reģistrēts otrs lielākais izlaides apjoms pēdējā gada laikā, bet uz pērnā gada aprīļa augstās bāzes fona nozarē tika fiksēts neliels apjomu kritums – apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī bija par 0,3% mazāka nekā pirms gada. Apstrādes rūpniecības ražošanas apjomu kritumu visbūtiskāk ietekmēja samazinājumi pārtikas produktu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā, ķīmisko vielu un produktu ražošanā.
Pārtikas produktu ražošana šā gada aprīlī gada griezumā sarukusi par 5,9%, un to joprojām noteica spēcīgais zivju un vēžveidīgo pārstrādes kritums. Savukārt iekārtu un ierīču remonta uzņēmumi acīmredzot saskaras ar nepietiekamu pasūtījumu apjomu, jo potenciālie klienti atliek savu iekārtu remontdarbus. Tā rezultātā šīs apakšnozares kritums gada izteiksmē veidoja 19,4%. Ķīmiskās rūpniecības izlaide šā gada aprīlī sarukusi par 26,8% gada griezumā. Pērn šajā mēnesī tika saražots ķīmiskās rūpniecības produkcijas rekordapjoms, tādējādi šā gada aprīlī fiksēts šāds kritums.
Tajā pašā laikā izlaides apjomu pieaugums turpinās koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (+7% gada griezumā). Pie tam šīs apakšnozares izaugsmes prognozes joprojām ir optimistiskas, ņemot vērā jau veiktās un vēl tikai plānotās investīcijas kokrūpniecības uzņēmumu darbības modernizācijā, ražošanas jaudu kāpināšanā un produkcijas klāsta paplašināšanā. Bažas vienīgi rada koksnes izstrādājumu cenu kritums, kā rezultātā aprīlī paralēli kokapstrādes ražošanas apjomu pieaugumam bija novērots neliels apgrozījuma kritums eksportā.
Līdzīgi kā iepriekšējā mēnesī arī aprīlī palielinājušies būvmateriālu ražošanas apjomi. Pateicoties pieprasījuma kāpumam ārējā tirgū, nemetālisko minerālu izstrādājumu izlaide, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, palielinājās par 7,2%. Pie tam viens no apakšnozares līderiem AS “Valmieras stikla šķiedra” maija nogalē ir paziņojis par vēl vienas stikla kausēšanas krāsns celtniecību, ņemot vērā strauji augošo pieprasījumu pēc dažādiem stikla šķiedras produktiem pasaules tirgū.
Šogad labus izaugsmes tempus uzrāda arī gatavo metālizstrādājumu ražošanas apakšnozare. Tās izlaide 2016. gada aprīlī salīdzinājumā ar 2015. gada attiecīgo mēnesi bija par 6,7% augstāka, ko veicināja ražošanas apjomu pieaugums eksportam. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aprīli par 7,3% pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apjomi. Savukārt datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana aprīlī gada izteiksmē palielinājās par 24,8%, uzstādot jaunu izlaides apjoma rekordu.
Pārējo rūpniecības nozaru – ieguves rūpniecības, kā arī elektroenerģijas un gāzes apgādes – izlaide šā gada aprīlī samazinājās. Ieguves rūpniecībā reģistrēts 8,6% kritums, savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi salīdzinājumā ar 2015. gada aprīlī samazinājās nedaudz – par 0,3%. Šo kritumu noteica gāzes apgādes un elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājums hidroelektrostacijās, jo koģenerācijas stacijās saražotās enerģijas apjoms aprīlī uzrādīja pieaugumu.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, maijā Latvijas rūpnieku konfidences indikators ir nedaudz samazinājies, taču tas nav novirzījies no pēdējo divu gadu laikā novērotās stabilās dinamikas. Pozitīvi, ka tādās Latvijas tautsaimniecībai svarīgās apstrādes rūpniecības nozarēs kā pārtikas ražošana, kokapstrāde, gatavo metālizstrādājumu ražošana šā gada otrajā ceturksnī sagaidāmi pasūtījumu apjomu pieaugumi salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Turklāt gan eirozonas, gan Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss maijā ir uzlabojies, kas ir pozitīvs signāls no Latvijas lielākā eksporta tirgus, liecinot par ārējā pieprasījuma nostiprināšanos turpmākajos mēnešos.