Latvijas ekonomikas izaugsme šā gada trešajā ceturksnī ir palēninājusies līdz 0,3%, ko izraisījuši zemāki izdevumi investīcijām, kā arī iekšzemes pieprasījuma vājināšanās, kamēr eksports par spīti nelabvēlīgajai ārējai situācijai sācis izvirzīties par vērā ņemamu izaugsmes nodrošinātāju, liecina publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Salīdzinājumā ar ātro iekšzemes kopprodukta (IKP) novērtējumu, IKP pieaugums trešajā ceturksnī ir samazināts par 0,5 procentpunktiem, un izaugsme gada griezumā ir bijusi vājākā kopš 2010. gada trešā ceturkšņa. Visbūtiskāk izaugsmes tempu samazināšanos ir ietekmējis investīciju kritums par 26,4% salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni, ko noteikusi lēnāka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguve, mainoties fondu plānošanas periodiem. Attiecīgi ar investīciju apguvi cieši saistītā būvniecības nozare jau trešo ceturksni pēc kārtas piedzīvojusi kritumu, salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni samazinoties par 22%.
Ekonomikas izaugsmi bremzējuši arī salīdzinoši zemie sabiedriskā patēriņa izdevumi, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni pieauguši tikai mēreni – par 1,6%. Privātā patēriņa pieaugums tajā pašā laikā saglabājies salīdzoši spēcīgs – 3,2% apmērā, tomēr arī privātais patēriņš šogad vairs nepalielinās tik strauji, kā tas bija dažus iepriekšējos gados.
Līdzās ne īpaši pozitīvajai attīstībai iekšzemē dati par eksporta attīstību tomēr ir iepriecinoši – neskatoties uz problēmām kaimiņvalstīs un investīciju trūkumu, Latvijas preču un pakalpojumu eksporta apjoms trešajā ceturksnī bijis par 2,4% lielāks nekā pirms gada. Preču eksportā turpina spēcīgi pieaugt koksnes un koka izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības un būvniecības izstrādājumu eksports. Savukārt pakalpojumu eksporta pieaugumu, neskatoties uz kritumu dzelzceļa un ostu pakalpojumu eksportā, nodrošina spēcīgi augošais telesakaru, informācijas un datorpakalpojumu eksports.
Attiecīgi arī nozaru griezumā vienu no lielākajiem devumiem IKP pieaugumā trešajā ceturksnī deva pārsvarā uz eksportu orientētā apstrādes rūpniecība, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni uzrādījusi 3,7% pieaugumu. Līdzīgi kā eksportā arī apstrādes rūpniecībā spēcīgi palielinās koksnes un koka izstrādājumu ražošana, pirmo pieaugumu kopš Krievijas sankciju ieviešanas sasniegusi pārtikas produktu ražošana, un joprojām izcilus pieauguma tempus uzrāda datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, kas gada griezumā augusi par 22%.
Labi rezultāti trešajā ceturksnī bijuši arī tirdzniecības nozarei, kur lēno mazumtirdzniecības pieaugumu (+1%) kompensējis pieaugums vairumtirdzniecībā par 6%, un nozare kopumā uzrādījusi 3,9% pieaugumu, dodot lielāko devumu kopējā IKP izaugsmē. Trešo lielāko ieguldījumu izaugsmē pēc tirdzniecības un apstrādes rūpniecības devusi salīdzinoši nelielā izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kas, lielā mērā pateicoties tūristu skaita spēcīgajam pieaugumam, trešajā ceturksnī palielinājusies par 10,6%.
Savukārt lielāko negatīvo ietekmi atstājusi jau minētā būvniecības nozare ar 22% kritumu, un apjomi samazinājušies arī elektroenerģijas, gāzes apgādes nozarē, finanšu pakalpojumu nozarē un transporta nozarēs – attiecīgi par 8%, 4,7% un 2,1%. Ja elektroenerģijas un gāzes apgādes nozari ietekmējuši svārstīgie laika apstākļi, transporta nozares kritums ir saistīts ar Krievijas tranzītkravu plūsmas samazināšanos caur Baltijas valstu ostām, kuru šajā ceturksnī vairs nav spējuši kompensēt starptautiskie auto pārvadājumi un uzglabāšanas palīgdarbības.
Lai arī trešā ceturkšņa dati kopumā ir uzrādījuši ļoti zemu ekonomikas izaugsmi, pašlaik ir visi priekšnosacījumi, lai nākamajos ceturkšņos ekonomikas izaugsme kļūtu ievērojami straujāka. Jaunākie īstermiņa dati rāda, ka oktobrī būtiski aktīvāka ir kļuvusi ES fondu līdzekļu apguve un kopējie valsts izdevumi investīcijām bijuši par 11,3% lielāki nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, un būtiski palielinājušies arī citi valsts izdevumi, stimulējot kopējo ekonomikas izaugsmi. Tāpat uzlabojums vērojams tranzīta nozarē, kur pēc ilgāka pārtraukuma atkal ir vērojams neliels kravu apjomu pieaugums ostās un dzelzceļā.
Neskatoties uz dažādām politiskajām un ekonomiskajām problēmām, turpina uzlaboties uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ES valstīs, un Eiropas Komisijas (EK) veidotais ekonomikas sentimenta indekss novembrī sasniedzis augstāko līmeni šā gada laikā. Tas dod labas perspektīvas Latvijas apstrādes rūpniecībai un eksportam, kuru lielākais tirgus ir ES valstis. Tāpat pozitīva ietekme var būt zemajam eiro kursam, padarot Latvijas eksportu konkurētspējīgāku eirozonā neietilpstošās valstīs. Lai arī Eiropas ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajam gadam ir samazinātas un arī šogad izaugsme nesasniedza gaidīto, tieši Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs (Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Lielbritānija, Polija) situācija turpina uzlaboties, un nākamgad to kopējā izaugsme, pēc EK prognozēm, paātrināsies līdz 2,1%, salīdzinot ar šim gadam prognozētajiem 1,6%.
Jāatzīmē, ka riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti un tie ir saistīti gan ar joprojām nestabilo ģeopolitisko situāciju reģionā, gan Eiropas kopējiem politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem gan jau notikušā Lielbritānijas balsojuma, gan gaidāmā Itālijas referenduma un Francijas vēlēšanu sakarā. Tāpat arī ASV vēlēšanu rezultāti ir parādījuši augošu protekcionisma noskaņojumu pasaulē, kas perspektīvā var negatīvi ietekmēt Latvijas ārējās tirdzniecības iespējas. Tajā pat laikā paredzams, ka ES fondu līdzekļu apguve strauji pieaugs nākamajos gados, pozitīvi ietekmējot Latvijas ekonomikas izaugsmi.