Šodien publiskotie dati par rūpniecības izlaides apjomiem šā gada martā norāda uz nozares spēcīgo izaugsmi, par ko liecināja jau iepriekšējā nedēļā publicētā IKP ātrā novērtējuma dati. Jau otro mēnesi pēc kārtas rūpniecība uzrāda divciparu izaugsmi, martā salīdzinājumā ar 2016. gada martu pieaugot par 10%. Tādējādi šā gada pirmajā ceturksnī kopumā rūpniecības izlaide ir bijusi par 8,7% augstāka nekā pērnā gada pirmajā ceturksnī.
Martā rūpniecības izaugsmi veicināja visas trīs rūpniecības nozares, taču lielāko devumu nodrošināja apstrādes rūpniecības kāpums par 7,4%, kā rezultātā pirmā ceturkšņa apstrādes rūpniecības pieaugums veidoja 6,7%. Jāatzīmē, ka apstrādes rūpniecības izaugsmi vairāk veicinājis ārējais pieprasījums, kamēr vietējā tirgus aktivitāte saglabājusies mērena. 2017. gada pirmajā ceturksnī apstrādes rūpniecības produkcijas apgrozījuma pieaugums eksportā veidojis 11,1%, tajā pašā laikā pārdošanas apjomi vietējā tirgū pieauga vien par 2,3%.
No apstrādes rūpniecības apakšnozarēm martā straujākā izaugsme reģistrēta datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kur izlaides apjomi gada griezumā pieauguši par 38,8%. Ja šīs apakšnozares apjomu straujais pieaugums ir vērojams jau ilgu laiku, tad apģērbu ražošanas izaugsme par 28% pozitīvi pārsteidz. Tādējādi apģērbu ražošanas pieaugums nodrošinājis vienu no spēcīgākajiem devumiem apstrādes rūpniecības izaugsmē.
Labu izaugsmi 2017. gada martā sasniedza arī būvmateriālu ražotāji, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas apjomiem pieaugot par 6,3%, ko lielā mērā turpināja nodrošināt eksporta apgrozījuma pieaugums. Tikmēr pakāpeniski aktivizējas arī vietējais tirgus, Latvijā atjaunojoties būvniecības nozares aktivitātei. Turklāt martā par 15% palielinājās mēbeļu ražošanas izlaide. Arī šīs apakšnozares izaugsmi pagaidām nosaka galvenokārt ārējais pieprasījums.
Šis gads iezīmējas veiksmīgs metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs. Tā, gatavo metālizstrādājumu ražošanas apjomi martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, pieauguši par 10,1%, elektrisko iekārtu ražošana – par 25,6%, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 27,6%. Tomēr martā mašīnbūvē īslaicīgu sarukumu uzrādīja iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas apakšnozare (-6,7%).
Jāatzīmē, ka martā izlaides apjomu sarukums reģistrēts divās nozīmīgās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs. Šā gada martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu ražošanas apjomi samazinājušies gan kokrūpniecībā (par 2%), gan pārtikas produktu ražošanā (par 0,3%). Kokapstrādes apjomi gada griezumā samazinājušies otro mēnesi pēc kārtas un martā kritums reģistrēts arī salīdzinājumā ar februāri. Tas varētu būt saistīts ar sarežģījumiem granulu ražošanā saistībā ar granulu cenu samazināšanos un salīdzinoši silto apkures sezonu. Neskatoties uz to, granulu ražošanas industrija Latvijā joprojām attīstās un šogad jaunu ražotņu izveidi plāno SIA Avoti SWF un SIA Broceni Pellets. Savukārt pārtikas produktu ražošanas apjomu kritums martā bija pavisam neliels, izlaidei būtiskāk samazinoties gaļas un gaļas produktu ražošanā, zivju un vēžveidīgo pārstrādē, kā arī piena produktu ražošanā. Tikmēr augļu un dārzeņu pārstrādes apjomi palielinājās.
Līdzās apstrādes rūpniecībai, būtisku pozitīvo ietekmi uz rūpniecības kopējo izaugsmi martā radīja arī elektroenerģijas un gāzes apgādes nozare, kas salīdzinājumā ar gadu iepriekš pieauga par 19,1%. To lielā mērā noteica augstie elektroenerģijas ražošanas apjomi, kā rezultātā martā elektroenerģijas tirdzniecības bilance atkal bija pozitīva. Tādējādi 2017. gada pirmajā ceturksnī kopumā elektroenerģijas un gāzes apgādes nozares izaugsme veidoja 14,2%. Savukārt ieguves rūpniecība martā pieauga par 5,6% un pirmajā ceturksnī kopumā – par 13,2%.
Par pozitīvām apstrādes rūpniecības attīstības tendencēm turpina signalizēt Eiropas Komisijas veikto aptauju rezultāti. Tā, piemēram, Latvijas rūpnieku konfidences līmenis aprīlī saglabājies salīdzinoši augsts jau piekto mēnesi pēc kārtas. Aptaujātie apstrādes rūpniecības nozares pārstāvji norāda uz augošiem pasūtījumu apjomiem to ražotajai produkcijai, kā arī sagaidāmo pārdošanas cenu kāpumu un nodarbinātības pieaugumu.
Tāpat uzlabojumus turpina uzrādīt Eiropas Savienības kopējais ekonomikas sentimenta indekss, norādot uz vispārējās ekonomiskās situācijas stabilizēšanos un ārējā pieprasījuma spēcināšanos, kas atspoguļojas Latvijas apstrādes rūpniecības izaugsmes rādītājos. Tādējādi līdzīgi kā iepriekšējā gadā sagaidāmais apstrādes rūpniecības pieaugums būtiski veicinās Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi arī šogad.
