Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi oktobrī eksportēto preču vērtība ir pieaugusi par 2,8%, tā tomēr nesasniedza pagājušā gada oktobra rekordapjomu, kad eksporta vērtība bija lielāka par vienu miljardu eiro. Tas nozīmē, ka oktobrī ir fiksēts šogad lielākais negatīvais eksporta pieauguma temps šā gada desmit mēnešu laikā. Līdz ar to oktobrī Latvijas preču eksports bija par 6,5% mazāks nekā pērnā gada atbilstošajā mēnesī. Savukārt preču imports bija par 8,6% mazāks nekā iepriekšējā gada oktobrī. Straujāks importa kritums pozitīvi ietekmēja ārējās tirdzniecības bilanci, samazinot deficītu līdz 88,7 miljoniem eiro.
Zīmīgi, ka pēdējā ceturkšņa sākums nav izdevies arī mūsu kaimiņiem, jo Lietuvai un Igaunijai oktobrī ir fiksēts vēl straujāks preču eksporta vērtības sarukums gada griezumā – attiecīgi par 7,9% un 12,3%.
Analizējot Latvijas preču eksporta pieauguma struktūru, jāsecina, ka lielāko negatīvo ietekmi uz eksporta vērtības kritumu kopumā atstāja minerālproduktu eksporta kritums. Būtisks naftas eļļas un neapstrādātas naftas eļļas eksporta sarukums samazināja minerālproduktu eksporta vērtību par 23,0% salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri. Kritums ir saistīts gan ar naftas produktu reeksporta apjomu samazinājumu, gan ar zemajām naftas un naftas produktu cenām pasaules tirgos.
Pēc spēcīgā pieauguma šī gada pirmajos sešos mēnešos mehānismu un elektroierīču eksporta īpatsvars pakāpās gandrīz līdz 20% no kopējā preču eksporta un bija galvenais dzinējspēks eksporta attīstībā. Savukārt gada otrajā pusē šīs kategorijas pieauguma tempi palēninājās, bet pēdējos divos mēnešos jau ir reģistrēts eksporta kritums. Tā oktobrī mehānismu un elektroierīču eksporta vērtība bija par 10,4% mazāka nekā pirms gada, un tas ir saistīts ar telefonu aparātu reeksporta samazinājumu.
Vērtējot eksporta izmaiņas citās nozarēs, var atzīmēt lauksaimniecības un pārtikas nozari, kuras eksporta vērtība arī saruka kopumā par 2,6%. Par spīti ļoti labajai graudu ražai, graudaugu eksporta vērtība oktobrī bija par 29,2% zemāka nekā pērnā gada oktobrī. Taču desmit mēnešos kopā graudaugu eksportam ir pozitīva ietekme uz kopējo eksporta attīstību, un pieaugums fiksēts 1% apmērā.
Jāatzīmē, ka pieauguma struktūra lauksaimniecības un pārtikas kategorijā ir ļoti neviendabīga. Patīkamu pārsteigumu sagādājusi eļļas augu sēklu kategorija, tās eksporta vērtībai pieaugot aptuveni 7,9 reizes jeb par 44,2 miljoniem eiro, eksportam palielinoties galvenokārt uz eirozonas valstīm. Tajā pašā laikā negatīvu ietekmi uz kopējo lauksaimniecības un pārtikas eksporta apjomu atstājis alkoholisko dzērienu eksporta kritums uz Krieviju par 24,1 miljoniem eiro jeb par 39,8%. Kopējais preču eksports uz Krieviju salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri samazinājies par 33,1%.
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos arī oktobrī preču eksporta attīstību negatīvi ietekmēja tekstilizstrādājumu un satiksmes līdzekļu preču kategorijas, kur eksporta apjoms faktiskajās cenās gada laikā samazinājies attiecīgi par 29,2% un 21,9%.
Būtiskākās izmaiņas preču importā gada griezumā noteica minerālproduktu importa kritums par 32,4%, kas ir saistīts ar dīzeļdegvielas importa kritumu. Papildus tam straujš importa kritums fiksēts metālu nozarei - kopumā par 20,3%. Tādējādi preču importa vērtība šī gada desmit mēnešos bija par 0,4% mazāka nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kamēr deviņos mēnešos tā vēl bija pozitīva (+0,7%).
Pēc četru mēnešu pieauguma Eiropas Savienības ekonomikas sentimenta indeksa (ESI) kāpums šī gada novembrī apstājās. ESI vērtība salīdzinājumā ar oktobri saglabājās nemainīga. Latvijas eksportam nozīmīgākajiem rūpniecības un būvniecības sektoru noskaņojuma rādītājiem fiksēta pretēja attīstības dinamika, uzlabojoties tieši būvniecības konfidences rādītājiem. Vienlaikus Latvijas uzņēmēju noskaņojums par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un eksporta pasūtījuma apjomiem novembrī samazinājās. Tomēr, neskatoties uz konfidences rādītāju pasliktināšanos un sarežģītiem ārējās vides apstākļiem, var prognozēt, ka kopējais preču eksporta pieaugums šogad saglabāsies pozitīvs, lai gan desmit mēnešu kopējais eksporta pieaugums ir samazinājies līdz 1%, kamēr deviņos mēnešos pieaugums bija 2% apmērā.