Tautsaimniecībai turpinot strauji attīstīties, otrajā ceturksnī vērojams arī visai būtisks nodarbinātības pieaugums, un nodarbināto iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, palielinājies par 2,0%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Šis pieaugums ir vēl nedaudz straujāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad nodarbināto iedzīvotāju skaits bija palielinājies par 1,8%, un kopējais tautsaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits otrajā ceturksnī ir sasniedzis 909,6 tūkstošus – augstāko rādītāju kopš 2009. gada.
Kopumā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada otrajā ceturksnī bijis par 17,9 tūkstošiem lielāks nekā pirms gada, un dati par aizņemtajām darba vietām šā gada pirmā ceturkšņa beigās liecina, ka visvairāk darba vietu skaits šogad palielinājies būvniecībā – par 10% jeb 5,2 tūkstošiem un informācijas un komunikācijas pakalpojumos – par 10,0% jeb 3,1 tūkstoti. Būtiski palielinājies darba vietu skaits arī profesionālo pakalpojumu nozarēs, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumos, un tas ir vairāk nekā pilnībā kompensējis nelielu darba vietu skaita samazinājumu tirdzniecībā, energoapgādē un finanšu pakalpojumu nozarē.
Kopējais bezdarbnieku skaits otrajā ceturksnī samazinājies par 11,2 tūkstošiem jeb 12,9% un bezdarba līmenis turpināja strauji samazināties, noslīdot līdz 7,7% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tas ir par 1,2 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada, un līdzīgā apmērā bezdarba līmenis bija samazinājies arī iepriekšējā ceturksnī.
Vienlaikus ar bezdarba līmeņa kritumu arvien palielinās iedzīvotāju iesaiste darba tirgū, un šā gada otrajā ceturksnī iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis sasniedzis jaunu vēsturiski augstāko rādītāju, kad ekonomiski aktīvi bija jau 69,7% no visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Situāciju, kad iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū kā nodarbinātajiem vai darba meklētājiem arvien pieaug, veicina gan straujā ekonomikas izaugsme un labākas iespējas atrast labi apmaksātu darbu, gan pensionēšanās vecuma pakāpeniskais pieaugums, gan iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas, kad samazinās ekonomiski mazāk aktīvo jauniešu īpatsvars starp visiem darbaspējas vecuma iedzīvotājiem.
Kopumā otrā ceturkšņa dati ar spēcīgo nodarbinātības pieaugumu parāda, ka, neskatoties uz ierobežojumiem, ko darba tirgum uzliek darbaspējas vecuma iedzīvotāju skaita pastāvīgā samazināšanās, iespējas nodarbinātības pieaugumam vēl nav pilnībā izsmeltas, un arī 2018. gadā kopumā strādājošo skaits būs palielinājies vairāk nekā sākotnēji prognozēts. Savukārt bezdarba līmenis arī nākamajos ceturkšņos turpinās spēcīgi samazināties. Lai gan šobrīd jau ir vērojami zināmi strukturāli ierobežojumi un pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības, ievērojami zemākais bezdarba līmenis kaimiņvalstīs – Lietuvā 5,9% un Igaunijā - 5,1%, liecina, ka arī Latvijā bezdarbam ir iespējas pazemināties, tuvojoties šādam līmenim.