Pateicoties ārējā pieprasījuma kāpumam un augošajiem apstrādes rūpniecības apjomiem Latvijā, preču eksports turpina uzrādīt augstus pieauguma tempus. Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, preču eksporta vērtība š.g. septembrī bija par 7,7% augstāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, tādējādi tas bija vienpadsmitais mēnesis pēc kārtas ar pozitīvu eksporta pieaugumu. Zīmīgi, ka preču eksporta vērtība septembrī sasniedza 1034,4 mljrd. eiro, kas ir augstākā eksporta vērtība šogad un otra augstākā kopš 1995.gada.
Tajā pašā laikā importēto preču vērtība septembrī gada griezumā palielinājās vēl straujāk, kopumā par 18,4%, tādējādi palielinot preču ārējās tirdzniecības deficītu par 120,3 milj. eiro. Ir svarīgi atzīmēt, ka straujāks importa kāpums gan septembrī, gan šajā gadā kopumā ir saistīts ar būtiski straujāku ekonomisko izaugsmi. Latvijas ekonomikas izaugsme š.g. pirmajā pusgadā ir aptuveni divas reizes augstāka, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Investīciju kāpums š.g. pirmajā pusgadā Latvijā sasniedza 17,5%, savukārt būvniecības pievienotā vērtība palielinājās par 13,0%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusi. Īstermiņa dati par investīciju un būvniecības aktivitāti norāda uz to, ka pieaugums trešajā ceturksnī varētu būt vēl straujāks. Tādējādi ir likumsakarīgi, ka preču imports pieaug straujāk, it īpaši tādās preču grupās, kurās ir augsts reeksporta īpatsvars, piemēram, naftas produktiem un elektroierīcēs.
Lielāko devumu eksporta izaugsmē septembrī nodrošināja mehānismu un elektroierīču grupa, tās eksporta vērtībai palielinoties par 32,4%, ko noteica turboreaktīvo, turbopropelleru dzinēju un citādu dzinēju eksporta pieaugums. Jāatzīmē, ka būtisks pieaugums šajā preču grupā fiksēts arī importa datos, tādējādi var secināt, ka straujais eksporta kāpums bija sasniegts, pateicoties reeksporta apjoma pieaugumam.
Būtisks eksporta kāpums septembrī fiksēts arī šogad visstraujāk augošajām preču grupām, proti lauksaimniecības un pārtikas precēm, kā arī metālu grupai, attiecīgi par 6,5% un 21,1%. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksportu kāpumu galvenokārt veicināja alkoholisko dzērienu eksporta pieaugums uz Krieviju. Par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un samērā vājajai graudaugu ražai, graudaugu eksports septembrī palielinājies par 29,0%. Lielākais graudaugu eksporta pieaugums fiksēts uz Saūda Arābiju. Savukārt metāla eksporta kāpumu galvenokārt noteica dzelzs un tērauda lūžņu eksporta kāpums uz Igauniju, Poliju un Turciju.
Pozitīvu pieaugumu, taču nedaudz mērenāku nekā iepriekšējos mēnešos, uzrādīja ķīmisko rūpniecības ražojumu eksports, salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 5,2%. Turpina palielināties farmaceitisko un jaukto ķīmisko produktu eksports.
Kopējo eksporta izaugsmi nedaudz samazināja koka un koka izstrādājumu eksporta vērtības kritums par 1,3% jeb 2,0 milj. eiro. Ņemot vērā, ka koksnes eksporta vērtība septembrī bija gandrīz 149 milj. eiro, kritums gada griezumā nav būtisks. Papildus tam, nedaudz samazinājies poligrāfijas un būvniecības materiālu eksports.
Š.g. oktobrī Eiropas Komisijas uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma rādītāji gan eirozonā, gan ES kopumā turpināja palielināties, ko sekmēja noskaņojuma uzlabošanās praktiski visās tautsaimniecības nozares. Sasniegtā ekonomikas sentimenta indeksa vērtība gan ES kopumā, gan Latvijā pašlaik atrodas augstākajā punktā pēdējā desmitgadē un, ņemot vērā augošo tendenci, kā arī novērtējot Latvijas uzņēmēju noskaņojumu par tuvākajām perspektīvām produkcijas noietam un ražošanas apjomiem, pozitīvās tendences Latvijas preču eksportā un importā saglabāsies arī turpmākajos mēnešos. To apliecina arī jaunākās, šodien publicētās Eiropas Komisijas ekonomikas prognozes. Eiropas Savienības IKP pieauguma prognoze 2017.gadam tika palielināta par 0,4 procentpunktiem līdz 2,3%, salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm š.g. pavasarī. Savukārt ES preču un pakalpojumu importa prognoze, kas tiešā veidā atspoguļo Latvijas eksporta ārējo pieprasījumu, tika palielināta par 0,5 procentpunktiem līdz 4,7%.