Dati par Latvijas ārējo tirdzniecību šī gada aprīlī liecina, ka vājā ārējā pieprasījuma dēļ, kas izpaužas reeksporta apjomu samazinājumā, negatīvās eksporta attīstības tendences, kuras aizsākās šā gadā sākumā, saglabājas. Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums gadā laikā samazinājies par 7,4%. Importam samazinoties straujāk par eksportu (attiecīgi par 7,7% un 7%), preču ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, deficītam samazinoties par 20,8 miljoniem eiro.
Eksporta samazinājumu gadā laikā noteica vairāki faktori, taču līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos galvenais no tiem ir reeksporta samazinājums. Straujš mobilo telefonu un naftas produktu eksporta kritums samazināja elektroiekārtu un elektroierīču un minerālproduktu preču kategoriju eksporta vērtību par attiecīgi 26% un 14%. Jāatzīmē, ka šajās nozarēs kritums vērojams arī importā, kas norāda uz reeksporta mazināšanos.
Arī satiksmes līdzekļu preču kategorija, kura jau no gada sākuma uzrāda negatīvu eksporta attīstības dinamiku, samazinās galvenokārt automobiļu reeksporta apjomu krituma dēļ uz citām Baltijas valstīm. Ņemot vērā, ka galvenie eksporta tirgi augstāk minētajām preču kategorijām ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, preču eksports uz ES aprīlī samazinājās par 4%. Savukārt uz NVS valstīm – par 9,3%.
Pēc ilgstoša pieauguma perioda aprīlī samazinājās galvenā Latvijas preču eksporta attīstības virzītājspēka – koksnes – eksporta vērtība. Taču kritums gada griezumā veidoja vien 0,5%. Ņemot vērā, ka koka un koka izstrādājumu izlaides apjoms Latvijā kopš gada sākuma vidēji mēnesī pieaudzis par 9,6%, visticamāk koksnes eksporta kritums aprīlī bija vienreizējs notikums.
Vienlaikus var atzīmēt, ka atzinīgus eksporta pieauguma tempus turpina uzrādīt graudaugu eksports, pateicoties pagājušās sezonas augstajai ražai. Atjaunojies arī alkoholisko dzērienu eksports, to eksporta vērtībai palielinoties par 13,6%. Tādējādi lauksaimniecības un pārtikas preču eksports gada laikā pieaudzis par 9,6%.
Šā gada pirmā ceturkšņa dati par eksporta preču vidējo cenu indeksu norāda uz lejupvērstu tendenci. Indeksa vērtība kopumā samazinājās par 2,8% salīdzinājumā ar 2015. gada pirmo ceturksni. Tas norāda uz to, ka vāja pieprasījuma un zemu izejvielu cenu apstākļos ir ļoti grūti kāpināt eksporta apjomus.
Importēto preču vērtība aprīlī bija 998,2 miljoni eiro, kas ir par 7,7% mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi. Importa vērtības samazinājums ir fiksēts vairākām preču kategorijām. Tomēr jāatzīmē, ka lielākās izmaiņas novērojamas elektroiekārtu un elektroierīču, minerālproduktu, satiksmes līdzekļu un metāla preču kategorijās. Tas liecina, ka importa vērtības samazinājumu noteica starppatēriņa un patēriņa preces.
Jāatzīmē, ka preču importa vērtība samazinājās jau astoto mēnesi pēc kārtas, kas no vienas puses samazina tirdzniecības deficītu, bet no otras puses norāda uz vāju investīciju aktivitāti un ierobežoto iespēju strauji kāpināt ražošanas apjomus, kas var negatīvi ietekmēt eksporta attīstības potenciālu nākotnē.