Neskatoties uz ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos pagājušā gada laikā, situācija darba tirgū 2014. gadā turpināja uzlaboties un darba meklētāju īpatsvars ir samazinājies līdz 10,8%. Tas ir zemākais līmenis kopš 2008. gada, liecina jaunākie CSP darbaspēka apsekojuma rezultāti.
Salīdzinājumā ar 2013. gadu bezdarba līmenis pērn ir samazinājies par 1,1 procentpunktu. Lai gan uzlabojumi ir kļuvuši lēnāki nekā iepriekšējos gados, tie tomēr turpinās. Par to liecina vēl citi darba tirgu raksturojoši rādītāji. 2014. gadā ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars starp visiem darbspējas vecuma iedzīvotājiem ir palielinājies līdz 66,3%, apstiprinot, ka iedzīvotāju iespējas atrast darbu pēdējo gadu laikā ir uzlabojušās. Savukārt to cilvēku skaits, kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu un kļuvuši ekonomiski neaktīvi, kopš 2010. gada ir pastāvīgi samazinājies.
Kā liecina dati par aizņemtajām darba vietām un Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, strādājošo iedzīvotāju skaits 2014. gadā ir turpinājis palielināties, bet tāpat lēnākos tempos nekā iepriekšējos gados. Darba ņēmēju skaits pērn ir palielinājies vidēji par 0,7%, kamēr divos iepriekšējos gados pieaugums sasniedza attiecīgi 1,7% un 3,2%. Skatoties pa nozarēm, lielākās darba vietu veidotājas 2014. gadā bijušas izmitināšanas, informācijas tehnoloģiju, valsts pārvaldes un veselības aprūpes nozares. Tajās aizņemto darba vietu skaits trešā ceturkšņa beigās bijis attiecīgi par 4,5%, 9,0%, 13,0% un 6,1% lielāks nekā attiecīgajā laikā pirms gada. Šajā nozarēs kopā strādājošo skaits gada laikā audzis vairāk gandrīz par 15 tūkstošiem.
Savukārt darba vietu skaits pēdējā gada laikā ir samazinājies apstrādes rūpniecībā, tajā skaitā metālu ražošanā AS “Liepājas metalurgs” darbības apturēšanas ietekmē nodarbināto skaits sarucis par diviem tūkstošiem. Krievijas ekonomiskās krīzes un sankciju ietekmē darba vietas zaudējušas arī pārtikas rūpniecība un apģērbu ražošana, kur aizņemto darba vietu skaits bijis attiecīgi par 2,3% un 10,4% mazāks nekā pirms gada. Pēdējo gadu laikā jau tradicionāli darbinieku skaits samazinās finanšu pakalpojumu nozarē, kur aizņemto darba vietu skaits 2014. gada trešā ceturkšņa beigās bija par 3,1% mazāks nekā pirms gada.
Ja galvenais darba vietu veidotājs laikā pēc krīzes ir bijis privātais sektors, 2014. gadā būtiski palielinājusies sabiedriskā sektora loma. Īpaši strauji audzis darba vietu skaits pašvaldību sektorā. Kā liecina dati par aizņemtajām darba vietām, privātajā sektorā darba vietu skaits trešā ceturkšņa beigās bijis par 1,1 tūkstoti jeb 0,2% mazāks nekā pirms gada. Tikmēr sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits gada laikā audzis par 13,5 tūkstošiem jeb 4,8%.
Savukārt reģionālā skatījumā lielākais darba vietu radītājs ir Rīgas reģions, pēdējā laikā īpaši Pierīga. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laiku būtiski audzis strādājošo skaits arī Vidzemes reģionā – par 5,6%, krietni pārsniedzot pārējās Latvijas pieauguma rādītājus.
Tajā pašā laikā Latgales reģionā situācija darba tirgū nav būtiski uzlabojusies. Lai gan bezdarba līmenis arī tur pakāpeniski samazinās, tas noticis uz iedzīvotāju aizbraukšanas un zemākas ekonomiskās aktivitātes rēķina, kamēr darba vietu skaits turpina samazināties. Pēc neliela pieauguma iepriekšējos gados 2014. gada trešā ceturkšņa beigās aizņemto darba vietu skaits Latgalē bijis par 1,5% mazāks nekā pirms gada. Strādājošo skaits samazinājies arī Kurzemē, - par 1,3%.
Kopumā skatoties situācijas attīstību pēdējā gada laikā, redzams, ka darba tirgus uzlabojumi kļūst arvien lēnāki, atspoguļojot vājāko ekonomikas izaugsmi un darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita pakāpenisko samazināšanos. Līdzās tam tālāku situāciju darba tirgū šogad vājinās arī ģeopolitiskā situācija reģionā un Krievijas ekonomiskā krīze. Tā rezultātā bezdarba līmeņa samazinājums būs lēnāks nekā iepriekšējos gados un nodarbināto iedzīvotāju skaits palielināsies tikai nenozīmīgi.