Ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās un lēnā ekonomikas izaugsme eirozonā ir galvenie faktori, kas kavējuši Latvijas ekonomikas attīstību pērn. Vienlaikus iekšējais patēriņš ir saglabājies salīdzinoši stabils, tādējādi mazinot ārējo faktoru negatīvo ietekmi. Kā liecina Centrālās Statistikas pārvaldes publicētā informācija Latvijas ekonomika pērn augusi par 2,4%. Tā ir zemākā iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme pēdējo četru gadu laikā. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka arī pērn izaugsme Latvijā ir bijusi ievērojami augstāka, nekā Eiropas Savienības vidējā.
Izaugsmes tempu bremzēšanās sākās jau pērnā gada sākumā. Izteiktāka tā kļuva tieši gada otrajā pusē, pēc Krievijas sankciju ieviešanas un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā. 2014. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2013. gada 4. ceturksni ekonomika augusi par 2,1%. Tomēr kā pozitīvs fakts tomēr jāmin tas, ka šodien publicētie pilnie dati uzrāda nedaudz straujāku izaugsmi, nekā pirms mēneša publicētais ātrais novērtējums, kas bija balstīts uz operatīvo informāciju.
Galvenais faktors, kas veicinājis izaugsmi pērn, ir bijis iekšējais patēriņš un ar to saistītās nozares. 2014. gadā visstraujāk augusī nozare ir bijusi būvniecība, kas salīdzinājumā ar 2013. gadu augusi par 8,1%. Tāpat ievērojamus pieauguma tempus uzrādījušas mākslas, atpūtas un izklaides nozare (+6,2%), finanšu un apdrošināšanas nozare (+4,7%), kā arī valsts pārvalde un aizsardzība (+4,5%). Šo nozaru attīstība atspoguļo pozitīvās tendences darba tirgū, kur vērojams gan darba samaksas, gan nodarbinātības pieaugums.
Savukārt visvājākie rezultāti bijuši rūpniecībā. Gada laikā apstrādes rūpniecībā izlaide samazinājusies par 0,3%, savukārt pārējās rūpniecības nozarēs par 2,5%. Šis skaidrojams gan ar vājāko ārējo pieprasījumu, gan ar laika apstākļiem, kas 2014. gada pirmajā pusē samazināja ektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes nozaru izlaidi.
Interesanta situācija vērojama lauksaimniecības un transporta nozarēs. Lai arī izlaides fiziskie apjomi ir pieauguši par attiecīgi 1,5% un 3,5%, vērojams cenu samazinājums. Tā rezultātā izlaide faktiskajās cenās lauksaimniecībā samazinājusies par 2,2%, savukārt transporta nozarē fiksēts vien 1,5% pieaugums. Negatīvais ārējais fons ietekmējis ne tikai ar eksportu saistītās nozares, bet arī investīcijas, kas gadā kopumā augušas vien par 0,4%, tādējādi ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas izaugsmes tempa.
“Situācija ārējā vidē saglabājas ļoti nestabila. Latvijas ekonomikas turpmāko attīstību šobrīd ir grūti prognozēt. Tā lielā mērā būs atkarīga no faktoriem, kurus Latvija nevar ietekmēt. Galvenie riski valsts ekonomikai joprojām ir saistīti ar ģeopolitisko situāciju reģionā un jaunu savstarpēju sankciju draudiem starp ES un Krieviju, kā arī ekonomiskās situācijas pasliktināšanās Krievijā un Krievijas rubļa vērtības kritums. Papildu tam izaugsme eirozonā arvien ir salīdzinoši vāja un nevar izslēgt jaunus satricinājumus finanšu tirgos. Jāatzīmē, ka šie riski palielina nenoteiktību un vieš piesardzību patērētājos un uzņēmējos, ietekmējot arī iekšējo patēriņu,” uzskata finanšu ministrs Jānis Reirs.
Tomēr ir arī pozitīvi faktori, kas var veicināt straujāku ekonomikas attīstību. Kā pozitīvākie minami zemās naftas cenas, Eiropas Centrālās Bankas uzsāktā vērtspapīru iegādes programma, Eiropas Komisijas investīciju plāna īstenošana, kā arī “KVV Liepājas Metalurgs” darbības atjaunošana.
Ņemot vērā šos riskus, zemākas energoresursu cenas, kā arī 2014. gada faktisko izpildi Finanšu ministrija ir koriģējusi savas makroekonomisko rādītāju prognozes. Izaugsmes prognoze 2015. gadam samazināta no 2,8% uz 2,1%, savukārt 2016. gadā izaugsme samazināta no 3,3% uz 3,0%.