Finanšu sektora attīstības plāns 2021.-2023. gadam (FSAP) nosaka finanšu sektora attīstības prioritāros virzienus turpmākajiem trīs gadiem. FSAP mērķis ir turpināt atbalstīt inovatīvu un pieejamu finanšu sektoru, kas sekmē un atbalsta ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību.
Iepriekšējos gados būtiski uzlabota noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma. Riskos balstīta prasību ieviešana, uzraudzība un kontrole nepārtraukti tiek pilnveidota, nepieciešamības gadījumā izdarot izmaiņas arī normatīvajā regulējumā. Līdz ar to pašlaik ir labs brīdis finanšu sektora tālākās attīstības stratēģijas ieviešanai, kas uzņēmējiem un privātpersonām ļaus nodrošināt kā finansējuma pieejamību, tā arī ieguldīšanas iespējas. Tiks veicināta arī Latvijas tautsaimniecības un paša finanšu sektora digitālā un “zaļā” transformācija.
Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām sākusi aktīvu darbu pie FSAP iezīmētajiem pasākumiem trīs prioritārajos attīstības virzienos – finansējuma pieejamība un investīciju iespējas; digitalizācija un inovatīvu pakalpojumu pieejamība; ilgtspējīgas finanses.
Kreditēšanas veicināšanai FSAP ietvaros regulāri tiks veikts novērtējums par uzņēmējdarbības un privātpersonu kreditēšanas kavējošiem faktoriem. Savukārt darbs pie kapitāla tirgus attīstības ļaus nodrošināt finansējuma avotu daudzveidību.
Pagaidām Latvija pēc dažādiem rādītājiem atpaliek no kaimiņvalstīm, kuru biržas, neskatoties uz līdzīgo ekonomikas struktūru un izmēru, sasniegušas nedaudz augstāku attīstības līmeni. Tomēr, lai arī Latvijas kapitāla tirgus attīstība šobrīd nav atbilstoša ekonomikas attīstības līmenim, tam ir potenciāls kļūt par nozīmīgu tautsaimniecības finansētāju. Svarīgi panākt, lai kapitāla tirgus attīstības rezultātā, tas būtu pieejams ne vien lieliem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem.
Kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un citām iesaistītajām institūcijām FM sākusi darbu pie 10 soļu programmas kapitāla tirgus attīstībai ieviešanas. Tās ietvaros plānota ieguldījumu aktivitātes veicināšana Latvijas kapitāla tirgū, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu plašāka ieguldīšana Latvijas kapitāla tirgū un kvalitatīvas informācijas sniegšana potenciālajiem kapitāla tirgus emitentiem. Programma paredz regulatīvā sloga auditu un efektivizāciju, ieguldītāju interešu aizsardzības pilnveidošanu un labi pārvaldītu kapitāla tirgus dalībnieku identificēšanu. Programmā iekļauta arī aktīvāka mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste kapitāla tirgū, aktīvāka valsts kapitālsabiedrību dalība kapitāla tirgū, kā arī Latvijas sabiedrības finanšu pratības veicināšana ar ieguldījumiem saistītos jautājumos.
Turpinās arī darbs pie Baltijas valstu kapitāla tirgus iekļaušanas starptautiskajos finanšu indeksos. Sadarbībā ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un Eiropas Komisiju notiek konsultācijas ar globālajiem indeksu pakalpojumu sniedzējiem.
Norit Segto obligāciju likumprojekta un saistīto tiesību aktu izskatīšana Saeimā. Segto obligāciju tiesiskais ietvars radīs iespējas kredītiestādēm piesaistīt ilgtermiņa finansējumu uz izdevīgiem nosacījumiem, veicinās kreditēšanas attīstību un paaugstinās kredītiestāžu konkurētspēju.
Lai veicinātu digitalizāciju un inovatīvu pakalpojumu pieejamību, sākta Fintech sektora attīstības stratēģijas izstrāde, kas sekmēs digitālu un inovatīvu finanšu sektora pakalpojumu attīstību. Savstarpēja sadarbība un finanšu tehnoloģijas atbalstoša ekosistēma palielinās finanšu sektora aktivitāti un nodrošinās fintech sektora ilgtspējīgu izaugsmi. Attīstīts finanšu inovāciju sektors sniedz augstas pievienotās vērtības pakalpojumus, nodrošina labi apmaksātas darba vietas un atbalsta kopējo ekonomisko aktivitāti.
Stratēģijas izstrādes plašāka apspriešana sāksies jau šā gada maijā, kad iesaistītās institūcijas un sadarbības partneri plāno pārrunāt veicamos pasākumus Fintech sektora stratēģijas izstrādei un iedzīvināšanai.
План развития инновационного и доступного финансового сектора
