Ceturtdien, 2. maijā, notika Pašvaldību konsultatīvās padomes sēde, kurā Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un deleģētie pašvaldību domju priekšsēdētāji kopā ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu un Finanšu ministrijas pārstāvjiem diskutēja par kopējo pašvaldību finanšu situāciju, jauno Eiropas Savienības (ES) fiskālās pārvaldības ietvaru un jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modeli. Tāpat sanāksmē pārrunāja aktuālāko informāciju par nodokļu ieņēmumiem un to ietekmējošiem faktoriem 2024. gadā, kas ņemti vērā, gatavojot Latvijas Stabilitātes programmu 2024. – 2028. gadam.
Pie nemainīgas nodokļu politikas kopējais nodokļu ieņēmumu pieaugums turpmākajos gados pašvaldībām tiek prognozēts lielāks nekā valsts pamatbudžetam. 2025. gadā valsts pamatbudžetā tas plānots 5,9%, kamēr pašvaldību budžetā 6,6%. Lielāko pieaugumu nodokļu ieņēmumos dod iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas ir lielākais pašvaldību ieņēmumu avots, prognozes.
PFI sistēmas galvenais uzdevums ir radīt pašvaldībām līdzvērtīgas iespējas ar likumu noteikto funkciju izpildei, ņemot vērā pašvaldību sociālekonomiskās atšķirības. Ir svarīgi, ka visos valdības līmeņos tiek nodrošināts līdzvērtīgs finanšu resursu pieauguma temps, ņemot vērā makroekonomiskās attīstības tendences un politiskos uzstādījumus. Tomēr pašvaldību attīstībai bez PFI nepieciešama arī reģionālā politika, un katra no šīm politikām risina atšķirīgus jautājumus, bet ir savstarpēji papildinošas.
Sanāksmes dalībnieki diskutēja par PFI groza indeksēšanas mehānismu un tā prognozējamību vidējā termiņā, kā arī par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadales principu maiņu, ņemot vērā ne tikai dzīvesvietu, bet arī darba vietu. Tāpat tika pārrunāta iespējamā papildu kritērija iekļaušana Rīgai kā galvaspilsētai. Savukārt, kā iespējamais reģionālais instruments ārpus PFI tika apspriests papildu atbalsts piecām austrumu ārējās robežas pašvaldībām. Jaunais PFI modelis paredz būtiski mazināt administratīvo slogu, tādējādi pašvaldību vidū turpmāk nebūs savstarpējo norēķinu, ko atzinīgi novērtēja visi klātesošie pašvaldību pārstāvji.
Diskusijas par jauno PFI modeli, kā arī ES ekonomikas pārvaldības nosacījumu piemērošanu visos valdības līmeņos, turpināsies, jo tika identificēti vairāki papildus analizējami aspekti.
Latvijas Stabilitātes programma 2024. – 2028. gadam, ko valdība apstiprināja 30. aprīlī, ir pēdējā, ko Latvija gatavo un iesniedz Eiropas Komisijai (EK). Jaunais Eiropas Savienības (ES) fiskālās politikas regulējums vairs neparedz Stabilitātes programmas un Nacionālās reformu programmas sagatavošanu. Tā vietā reizi četros gados tiks gatavots Fiskāli strukturālais plāns (FSP). Pirmais FSP tiks sagatavots jau šogad un iesniegts EK 15. oktobrī kopā ar Vispārējās valdības budžeta plāna projektu 2025. gadam. Līdz ar to šī Stabilitātes programma tika sagatavota pārejas periodā, kad spēkā ir esošais fiskālās politikas tiesiskais regulējums, bet jau tuvākajā laikā tas būtiski mainīsies.
Jaunie ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi reglamentē plašu jautājumu loku, piemēram, kas ES dalībvalstīm ir jāiekļauj savos FSP. ES ekonomikas pārvaldības ietvara noteikumi nosaka, kā ES dalībvalstis veido savu fiskālo politiku, tostarp to, cik lielu vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu ES dalībvalstis drīkst atļauties.