Eirogrupas sanāksmes laikā plānots pārrunāt eirozonas fiskālo nostāju un eiro kā digitālās valūtas jautājumus. Diskusija kalpos par pamatu budžeta plānu projektu un ieteikumu sagatavošanai eirozonai 2022. gadam. Savukārt paplašinātās Eirogrupas sanāksmes laikā paredzēts apmainīties viedokļiem par eirozonas ekonomikas un finanšu politikas starptautisko dimensiju ar ASV Valsts kases sekretāri Džanetu Jelenu (Janet Yellen), kā arī pārrunāt Banku savienības jautājumus – jūnija Eirosamita pārskatu un turpmākos pasākumus.
ECOFIN sanāksmes laikā Eiropas Komisija informēs par divpadsmit dalībvalstu, tostarp Latvijas, Atveseļošanas fonda plāniem. Saskaņā ar regulu šīm divpadsmit dalībvalstīm plānots arī pieņemt Atveseļošanas fonda Padomes īstenošanas lēmumus. Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam Latvijas Atveseļošanas fonda plāns atbilst regulas prasībām.
Latvijas Atveseļošanas fonda plāna summa ir 1,826 miljardi eiro. Plānā ir iekļauti pasākumi, kas tiek finansēti no grantu piešķīruma. Latvija plāna īstenošanai ir izvēlējusies sešas komponentes: klimata pārmaiņas un ilgtspēja – 37% finansējuma, digitālā transformācija – 20% finansējuma, nevienlīdzības mazināšana – 20% finansējuma, veselība – 10% finansējuma, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma – 11% finansējuma, kā arī likuma vara – 2% finansējuma.
Tāpat ECOFIN sanāksmē plānots debatēt par tiesību aktu kopumu ilgtspējīga finansējuma jomā, kā arī uzklausīt informāciju no prezidentūras par pašreizējiem finanšu pakalpojumu likumdošanas priekšlikumiem. Sanāksmes laikā paredzēts apspriest Eiropas Komisijas jauno stratēģiju pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanai.
Sanāksmes laikā Slovēnijas prezidentūra informēs par darba programmu 2021. gada otrajam pusgadam, kuras moto ir “Kopā. Noturīga Eiropa”. Prezidentūra centīsies aktīvi palīdzēt stiprināt ES noturību pret veselības, ekonomikas, enerģētikas, klimata un kiberkrīzēm. ECOFIN darba kārtībā Slovēnijas prezidentūras laikā galvenie jautājumi būs Atveseļošanas fonda kā vienotas atveseļošanās stratēģijas centrālā elementa ieviešana, nacionālo plānu apstiprināšana un ieviešanas uzraudzība, kā arī ES budžeta 2021. gadam apstiprināšana un 2022. gada ES budžets. Finanšu pakalpojumu jomā būtisks ir Banku savienības jautājums, pasākumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, kā arī digitālās finanses un kapitāla tirgu stiprināšana, sniedzot piekļuvi uzņēmumu finansēšanai. Savukārt nodokļu jomā centrālie jautājumi būs digitālie nodokļi un oglekļa ievedkorekcijas mehānisms (Carbon border adjustment mechanism). Izaicinājums būs ES saraksta ar nodokļu jurisdikcijām, kas nesadarbojas, atjaunināšana.
Sanāksmes noslēgumā plānots apstiprināt Padomes secinājumus par padziļinātajiem pārskatiem par 2021. gadu saskaņā ar makroekonomiskās nelīdzsvarotības novērtēšanas procedūru, kā arī uzklausīt informāciju par turpmākajiem pasākumiem pēc G20 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmēm.