Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par ražošanas apjomiem 2021. gadā liecina, ka rūpniecībā kopumā izaugsme sasniedza 6,5%, kas ir lielākā izaugsme kopš 2017. gada, tostarp apstrādes rūpniecībā 7,3%, ieguves rūpniecībā 4,7%, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē pieaugums bija 2,9%. Izaugsmi rūpniecībā noteica gan zemā bāze 2020. gadā, kad rūpniecības nozari pirmo reizi skāra pandēmija, gan spēcīgais pieprasījums 2021. gadā vietējā un ārējā tirgū. Pērn rūpniecības izlaide par 4,6% pārsniedza arī pirmspandēmijas 2019. gada līmeni.
Finanšu ministrs Jānis Reirs augstu vērtē Latvijas rūpnieku sniegumu pagājušajā gadā un atzīst: “Turpmāk rūpniecības attīstības tendences Latvijā noteiks rūpnieku spēja pielāgoties augstajām energoresursu izmaksām, saglabājoties augstam pieprasījumam.”
Pērnā gada decembrī apstrādes rūpniecībā izaugsme bija 5,9% apmērā, elektroenerģijas un gāzes apgādē pieaugums sasniedza 18%, kas ir augstākais pieaugums kopš 2021. gada aprīļa, turpretī, ieguves rūpniecībā bija kritums par 11,5%, kas, savukārt, ir lielākais ražoto apjomu samazinājums kopš 2020. gada jūnija.
Apstrādes rūpniecības pieaugumu 2021. gada decembrī nodrošināja tekstilizstrādājumu (+42,2%), ķīmisko vielu un produktu (+42,4%), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu (+33,3%) un automobiļu, piekabju un puspiekabju (+36,2%) ražošanas apjomu pieaugumi. Par 39,6% pieauguši arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas darbi. Minētās nozares kopā veido 11% no kopējās rūpniecības izlaides, taču lielie pieaugumi nodrošināja visas apstrādes rūpniecības izaugsmi pērnā gada decembrī.
Tikmēr kokrūpniecībā, kuras īpatsvars Latvijas rūpniecībā ir 22%, 2021. gada decembrī fiksēts samazinājums 10,5% apmērā, bet pārtikas produktu ražošana kopš 2021. gada aprīļa neuzrāda būtiskas ražoto apjomu izmaiņas, decembrī izlaidei palielinoties par 1% pret 2020. gada decembri.
Centrālās statistikas pārvaldes dati par uzņēmumu katlu mājām un koģenerācijas stacijām liecina, ka vislielākos kurināmā apjomus patērē kokrūpniecība un pārtikas ražošana, tādējādi kurināmā sadārdzināšanās vairāk var ietekmēt tieši šīs nozares.
Šā gada janvārī vidējā elektroenerģijas cena NordPool biržā bija 144 eur/KWh, kas ir par 31% mazāk nekā mēnesi iepriekš, taču joprojām šāds cenas līmenis uzskatāms par ļoti augstu un ir par 169% augstāks nekā pērnā gada janvārī. Tik augsts cenu līmenis arvien vairāk ietekmēs Latvijas rūpniecību, uzņēmumiem slēdzot jaunus līgumus ar paaugstinātiem elektrības tarifiem.
Apstrādes rūpniecībā ražošanas cenas pērnā gada decembrī pieaugušas par 18,7% un divciparu skaitļa pieaugums vērojams kopš 2021. gada jūnija. Tostarp lielākie sadārdzinājumi ir kokrūpniecībā (40%), papīra un to izstrādājumu (22%), ķīmisko vielu un produktu (29,3%), metālu (32,1%) un gumijas un plastmasas izstrādājumu (17,8%) ražošanā.
Elektroenerģijas un gāzes saražotie apjomi 2021. gada decembrī auguši par 18%, tostarp elektroenerģija ražota par 30% vairāk nekā 2020. gada decembrī. Hidroelektrostacijās ražotie apjomi auguši par 58,1%, bet koģenerācijas staciju izlaide par 17,1%. 2021. gadā elektroenerģija saražota par 1,4% vairāk nekā 2020. gadā. Pēc lielā elektroenerģijas importa īpatsvara 2021. gada oktobrī un novembrī, decembrī eksporta apjomi ir kāpuši un atpaliek vairs tikai par 15% no importētajiem apjomiem.
Eiropas Komisijas dati par patērētāju un uzņēmēju ekonomiskās konfidences indeksu rāda, ka Latvijas apstrādes rūpnieku noskaņojums šā gada janvārī, pēc sarukuma pērnā gada novembrī un decembrī, ir uzlabojies un ir nedaudz zem vidējā līmeņa, taču krietni augstāks, salīdzinot ar 2021. gada sākumu, bet zemāks nekā maijā un jūnijā, kad indekss pārsniedza pirmskrīzes līmeni. Turpretī Eiropas Savienības kopējais rūpnieku noskaņojums kopš 2021. gada maija pārsniedz pirmskrīzes līmeni un nav būtiski mainījies, kas liecina, ka pandēmijas ietekme uz nozari kļūst arvien mazāka, kaut gan Latvijā joprojām ierasta situācija ir ražošanas jaudas samazināšana darbinieku slimošanas dēļ.
