May Apr 2018 May Jun
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

Latvijas Republikas Finanšu ministrija
Smilšu iela 1, Rīga
LV-1919, Latvija

Tel.: +371-67095405
Fakss: +371-67095503
E-pasts: pasts@fm.gov.lv
info@fm.gov.lv

Saziņai ar mājaslapas redaktoru: info@fm.gov.lv

Sabiedrības līdzdalība par ES jautājumiem 23/01/2018

Lai veidotu Latvijas iedzīvotājiem un dažādām sociālajām grupām labvēlīgus lēmumus Eiropas Savienības (ES) līmenī par Finanšu ministrijas kompetencē esošiem ES tiesību aktiem, iedzīvotājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir iespēja sniegt par tiem komentārus un priekšlikumus, tādējādi piedaloties ES politikas plānošanas procesā.

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā Eiropas Savienībā

Lai veidotu Latvijas iedzīvotājiem un dažādām sociālām grupām labvēlīgus lēmumus Eiropas Savienības (ES) līmenī par Finanšu ministrijas kompetencē esošiem ES tiesību aktiem, ministrija aicina iedzīvotājus un nevalstiskās organizācijas sniegt par tiem komentārus un priekšlikumus, tādējādi piedaloties ES politikas plānošanas procesā.

Lai atvieglotu nevalstiskā sektora darbu, Finanšu ministrijas mājas lapā ir norādīta saite uz attiecīgo ES tiesību aktu. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš norāda laiku, līdz kuram nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem sociālajiem partneriem ir iespēja iesniegt komentārus un priekšlikumus. Tos elektroniski nosūtīt Finanšu ministrijai iespējams, izmantojot izvēlni "komentēt" vai arī sūtot vēstuli uz e-pasta adresi eslietas@fm.gov.lv

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā ir nozīmīga politikas dokumenta izstrādes sastāvdaļa, kas nodrošina ES tiesību aktu vienkāršību, savstarpēju saskaņotību un caurskatāmību.

Eiropas Savienības institūcijas

Eiropas Savienības (ES) institūcijas: Eiropas KomisijaEiropas Savienības Ministru Padome un Eiropas Parlaments ir galvenie lēmumu pieņēmēji Eiropas Savienībā. ES valstu iedzīvotājiem ir plašas iespējas ietekmēt likumdevējus. Ietekmes veidi un ceļi ir atšķirīgi dažādām ES iestādēm atkarībā no to darbības īpatnībām - kā intereses tās pārstāv un kādi ir to galvenie uzdevumi ES.

Eiropas Savienības padomdevējinstitūcijas

Eiropas Savienības padomdevējinstitūcijas ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja.

Latviešu valoda ES institūcijās

Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, latviešu valoda ir kļuvusi par vienu no oficiālajām ES valodām. Eiropas Parlamenta sesijās un ES Padomes ministru sanāksmēs dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uzstāties vienā no ES oficiālajām valodām. Uzstāšanos oficiālajās ES valodās tulko ES institūcijās nodarbinātie tulki. 

No 2004.gada 1.maija ikviens Latvijas iedzīvotājs sarakstē ar ES institūcijām var izmantot latviešu valodu, kā arī iepazīties ar ES līmenī pieņemtajiem lēmumiem un citiem oficiālajiem dokumentiem latviešu valodā.

Aktuālie Eiropas Komisijas priekšlikumi

ES POLITIKAS DOKUMENTI UN TIESĪBU AKTU PROJEKTI
Sabiedrības līdzdalību ES politikas veidošanas procesā regulē MK 2009.gada 3.februāra noteikumi Nr.96 "Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos" un MK 2009.gada 3.februāra instrukcija Nr.4 "Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos un ar tām saistīto instrukciju izstrādes un informācijas aprites kārtība", paredzot informācijas sniegšanu nevalstiskām organizācijām un sociālajiem partneriem, ievietojot informāciju par ES institūciju plānotajām iniciatīvām ministrijas mājaslapā.

Tiesību akta nosaukums Par priekšlikumu

Priekšlikumu
iesniegšanas
termiņš

Eiropas Padomes 2003.gada 27.oktobra Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, piemērošanas ietekmi uz Eiropas Savienības kopējo tirgu un konkurenci

Publiskā apspriešana par Eiropas Padomes 2003.gada 27.oktobra Direktīvas 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, piemērošanas ietekmi uz Eiropas Savienības kopējo tirgu un konkurenci.

Pirms Eiropas Komisija varētu pieņemt lēmumu par iespējamo Direktīvas 2003/96/EK pārskatīšanu, ir svarīgi efektīvi apzināt pašreizējo situāciju attiecībā uz direktīvas piemērošanas ietekmi.

Priekšlikumus līdz 4. jūnijam aicinām iesniegt, aizpildot anketu.
Padomes 2006.gada 28.novembra direktīva 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

Eiropas Savienībā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) likmes piemēro saskaņā ar Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu noteikto. Šobrīd direktīvas III pielikumā ir uzskaitītas visas tās preces un pakalpojumi, kam dalībvalstis pēc izvēles var piemērot PVN samazināto likmi. Latvija no minētā sarakstā uzskaitītajām 22 preču un pakalpojumu grupām piemēro PVN samazināto likmi 10 preču un pakalpojumu grupām. Vēl dalībvalstis piemēro PVN samazinātās likmes tām precēm un pakalpojumiem, kam tika piešķirtas atkāpes no vispārējā principa, kļūstot par Eiropas Kopienas dalībvalsti. Šīs tiesības nav domātas citām dalībvalstīm, tādējādi ir radusies nevienlīdzīga situācija starp dalībvalstīm. Latvijai ir piešķirta viena atkāpe no vispārējā principa piemērot PVN 0 procentu likmi ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli, t.i., pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos, arī pasažieru pārvadājumiem uz citām dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, kā arī tās bagāžas pārvadājumam, kuru pasažieris ved sev līdzi, un tā transportlīdzekļa pārvadājumam, ar kuru viņš ceļo.

Pašreiz saskaņā ar Eiropas Komisijas 2016.gada rīcības plānu PVN jomā notiek darbs pie stipras vienotās Eiropas PVN zonas izveides, veidojot pāreju uz galīgo PVN sistēmu, kas balstīta uz principu, ka PVN uzliek galamērķa valstī. Līdz ar galīgās PVN sistēmas ieviešanu komersanti vairs negūs būtisku labumu no tā, ka veic uzņēmējdarbību dalībvalstī ar zemāku PVN likmi. Ar galīgo PVN sistēmu plānots piemērot vienādus, harmonizētus noteikumus PVN samazinātās likmes piemērošanai.

Lai nodrošinātu dalībvalstīm vienlīdzīgas iespējas piemērot PVN samazinātās likmes pēc galīgās PVN sistēmas ieviešanas, Eiropas Komisija 2018.gada 19.janvārī ir nākusi klajā ar priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK groza attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa likmēm. 

Minētā priekšlikuma galvenie virzieni ir:

  • piešķirt dalībvalstīm vienādu brīvību PVN likmju noteikšanā;
  • rādīt iespēju dalībvalstīm piemērot līdz trīs PVN samazinātām likmēm: ne vairāk kā divas samazinātas likmes vismaz 5 % apmērā un viena - no 5 % līdz 0 % vai atbrīvojumu ar tiesībām atskaitīt priekšnodokli;
  • noteikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt PVN samazināto likmju piemērošanu galapatērētāja labā;
  • tiek ieviests nosacījums, ka dalībvalsts vidējā svērtā PVN likme nedrīkst pārsniegt 12 %;
  • aizstāt preču un pakalpojumu sarakstu, kam dalībvalstis pēc izvēles var piemērot PVN samazinātās likmes, ar negatīvu sarakstu, nosakot kādām preču un pakalpojumu grupām ir piemērojama PVN standartlikme;
  • noteikt Eiropas Komisijai pienākumu ik pēc 5 gadiem izvērtēt negatīvā saraksta tvērumu.

Vēršam uzmanību, ka ar minēto Eiropas Komisijas priekšlikumu netiek mainīts nosacījums, ka PVN standartlikme dalībvalstī tiek noteikta ne mazāka par 15 %.

Finanšu ministrija vēlas iesaistīt sabiedrību minētā Eiropas Komisijas priekšlikuma apspiešanā. Tādējādi akadēmiķi, nevalstiskās organizācijas un citi interesenti tiek aicināti iepazīties ar šo Eiropas Komisijas priekšlikumu un līdz 2018.gada 15.aprīlim sniegt savu viedokli, adresējot to Finanšu ministrijai uz elektroniskā pasta adresi nnd@fm.gov.lv.

 

Vēršam uzmanību, ka uz iesniegtajiem priekšlikumiem netiks sniegtas individuālās atbildes Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

Eiropas Komisijas priekšlikums Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem 

Pašreiz Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu  ir paredzēti atsevišķi atvieglojumi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) saistībā ar PVN. Šie atvieglojumi ļauj Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm vienkāršot PVN uzlikšanas un iekasēšanas procedūras, kā arī atbrīvot no PVN maksāšanas tādus MVU, kuru gada apgrozījums nepārsniedz noteiktu slieksni. Tomēr esošais MVU režīms ir novecojis un neatbilstošs esošajai situācijai. Tādējādi, lai izveidotu modernu un vienkāršotu MVU režīmu, Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu groza attiecībā uz īpašo režīmu mazajiem uzņēmumiem.

Minētā priekšlikuma galvenie mērķi ir palīdzēt izveidot vidi, kas veicina MVU izaugsmi, un ieviest efektīvu un stabilu PVN sistēmu. Galvenie virzieni šajā priekšlikumā ir:

  • MVU piemērojamo PVN atbrīvojumu attiecināt uz visiem ES uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tas veic saimniecisko darbību;
  • noteikt dalībvalstu MVU maksimālo apgrozījuma slieksni atbrīvojuma piemērošanai;
  • ieviest pārejas periodu, kurā MVU, kas uz laiku pārsniedz atbrīvojuma robežvērtību, varēs turpināt piemērot atbrīvojumu;
  • ieviest vienkāršotas PVN saistības, gan no PVN atbrīvotajiem, gan neatbrīvotajiem MVU.

Atbilstoši priekšlikumam dalībvalstīm, kuras nolems ieviest PVN atbrīvojumu MVU, būs iespēja atbrīvojuma slieksni noteikt tādā līmenī, kas vislabāk atspoguļo to īpašo ekonomisko un tiesisko situāciju (tiek piedāvāta maksimāla sliekšņa vienota vērtība ES 85 000 euro apmērā). Šādus MVU dalībvalstis varēs atbrīvot no PVN maksāšanas un citu PVN saistību izpildes.

Pašlaik PVN atbrīvojums MVU ir piemērojams tikai tajā dalībvalstī, kur MVU veic savu saimniecisko darbību. Savukārt atbilstoši Eiropas Komisijas priekšlikumam ir plānots noteikt, ka, izpildoties attiecīgajiem nosacījumiem, šo PVN atbrīvojumu varēs piemērot ES teritorijā visi MVU neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie ir reģistrēti un kur veic preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu.

Lai palielinātu tiesisko noteiktību, tiek ieviesta jēdziena “mazie uzņēmumi” definīcija, kurā noteikts, ka mazo uzņēmumu statusam atbilst visi uzņēmumi, kuru gada apgrozījums ES vienotajā tirgū nepārsniedz 2 milj. euro. Šādiem uzņēmumiem ir paredzēts noteikt vairākus vienkāršošanas pasākumus attiecībā uz PVN saistību izpildi, piemēram, vienkāršota rēķina izsniegšana, pagarināts PVN taksācijas periods, vienkāršota reģistrēšanās procedūra u.c.

Finanšu ministrija vēlas iesaistīt sabiedrību minētā priekšlikuma apspiešanā. Tādējādi akadēmiķi, nevalstiskās organizācijas un citi interesenti tiek aicināti iepazīties ar šo Eiropas Komisijas priekšlikumu un līdz 2018.gada 15.aprīlim sniegt savu viedokli, adresējot to Finanšu ministrijai uz elektroniskā pasta adresi nnd@fm.gov.lv.

 

Vēršam uzmanību, ka uz iesniegtajiem priekšlikumiem netiks sniegtas individuālās atbildes Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā.

 

Sabiedriskā apspriešana

Nosaukums

Priekšlikumu
iesniegšanas
termiņš

Viedokļa paušana
“Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumos Nr.1220 “Asignējumu piešķiršanas un izpildes kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 16.decembra noteikumu Nr.784 “Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā” un “Grozījums Ministru kabineta 2015. gada 17. marta noteikumu Nr. 130 "Noteikumi par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā”” 2018. gada 13. aprīlis

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektus:

Ministru kabineta noteikumu projekti izstrādāti, lai izpildītu Ministru kabineta 2018. gada 13. marta sēdes protokollēmuma (prot. Nr.15 30.§) 5.4. un 5.5 apakšpunktā doto uzdevumu un nodrošinātu nepieciešamos finanšu disciplīnas pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma saņēmēji ievērotu sākotnēji plānotos projekta īstenošanas termiņus, tai skaitā maksājuma pieprasījumu iesniegšanas termiņus, tādējādi neveidojot būtiskas nobīdes no sākotnēji plānotajiem un sadarbības iestādei sniegtajiem projekta īstenošanas termiņiem (plāniem).

Priekšlikumus par noteikumu projektu var nosūtīt elektroniski uz šādu e-pasta adresi: zane.logina@fm.gov.lv.

Anotācija

Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 108 "Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam""

Priekšlikumus par noteikumu projektu var nosūtīt elektroniski uz šādu e-pasta adresi: inita.petrova@fm.gov.lv līdz 2018.gada  12.martam.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 24. februāra noteikumos Nr. 108 "Kārtība, kādā uzrauga un izvērtē Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanu, kā arī izveido un izmanto Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam"” (turpmāk – noteikumu projekts), kuru 2018.gada 29.martā plāno izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai ievērotu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas Nr. 2016/679, par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības. Ar grozījumiem MK noteikumos Nr.108 tiek noteikts personas datu apstrādes nolūks un pamatojums, finansējuma saņēmējiem apstrādājamo datu apjoms, finansējuma saņēmēja statuss personas datu apstrādē, personas dati, kuri tiek uzkrāti Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā 2014.-2020. gadam u.c. nosacījumi. Papildus, lai  samazinātu administratīvo slogu iestādēm, noteikumu projektā tiek noteikts, ka vadošā iestāde līdz kārtējā gada 1. janvārim informē sadarbības iestādi un atbildīgo iestādi, ja darbības programmas gada īstenošanas  un noslēguma ziņojumā MK noteikumos Nr.108 minēto informāciju nepieciešams iekļaut tikai daļēji, svītrots nosacījums vadošajai iestādei sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādi izstrādāt sasniedzamo rezultātu plānu, kā arī svītrots atbildīgo iestāžu pienākums izstrādāt un saskaņot ES fondu investīciju plānu prioritāro virzienu, ieguldījumu prioritāšu, specifisko atbalsta mērķu un gadu dalījumā.

 

Noteikumu projekta anotācija

Ja vēlaties saņemt jaunumus savā e-pastā, lūdzu, ievadiet e-pastu un nospiediet pogu - pieteikties!

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KALENDĀRS

May Apr 2018 May Jun
P O T C P S Sv
30 1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
28 29 30 31 1 2 3

SAŅEM JAUNUMUS E-PASTĀ

KONTAKTI

Tālrunis uzziņām: 67095405

Lietvedības tālrunis: 67095578

Fakss: 67095503

E-pasts: info@fm.gov.lv

Adrese: Smilšu iela 1, Rīga, LV-1919, Latvija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu tās lietošanas pieredzi un optimizētu darbību. Turpinot pārlūkprogrammas sesiju vai nospiežot pogu “Piekrītu”, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Lai saņemtu detalizētāku informāciju, aicinām apskatīt mūsu tīmekļa vietnes sīkdatņu politiku.
Piekrītu